Vanšu tilta remonta, t.i., tilta slēgšanas gaidās Rīgas dome sasparojusies savienot Daugavas krastus ar kaut mazmazītiņu, bet tomēr prāmīti ietilpībā līdz 40 pasažieriem bez nekādām kravām.
Jau gadsimta ceturksnis pagājis kopš kārtējā izgāztā dižprojekta, kas pārnesumā uz mūsdienu Latviju gandrīz vai salīdzināms ar "Rail Baltica". Tas bija Ziemeļu tilts jeb, precīzāk sakot, šķērsojums pāri Daugavai vai zem Daugavas cauri Rīgas ostai, kas tolaik nebija tik kuģubrīva kā tagad. Tāpēc tika projektēts vai nu tilts līdz mākoņiem, lai kuģi slīdētu pa tilta apakšu, vai tunelis kā starp Angliju un Franciju zem Lamanša jūras šauruma. Tāpat arī šķērsojuma apkārtni tika solīts attīstīt, izmēģinot tādas frāzes, kas lieti noderēja un noder attiecībā uz "Rail Baltica". Tomēr īstenībā izrādījās, ka naudas grozīšanai pietiek ar Dienvidu tiltu un tā sadārdzinājumu, kas atkal bija "Rail Baltica" prototips. Šādā stilā saimniekojot, Rīga raucās mazumā pēc iedzīvotāju skaita un citiem rādītājiem, tāpēc tai pietika un dažbrīd pāri palika ar to tiltu jaudu, kāda Rīgai ir. Taču situācija draud mainīties līdz ar Vanšu tilta slēgšanu vai nu remonta, vai sabrukšanas draudu dēļ.
Vanšu tilta problēma kļuvusi par pēdējo pilienu, kam jāizgraužas cauri Rīgas domes birokrātijai, lai atbrīvotu straumi - vismaz cilvēku plūsmu pāri Daugavai starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi ar prāmi. Pagaidām gan iespējama vien cilvēku plūsmiņa laikam četras reizes dienā šurpu turpu ar mazu kuģīti. Attēlā iekšskats kādam no šādiem kuģīšiem, kādus uzņēmēju var piedāvāt prāmju satiksmes uzsākšanai, izmantojot tos resursus, kādi Rīgā jau ir:
Uz pēdējā piliena godu pretendē arī Rīgas domes opozīcija, savācot parakstus no apmēram diviem tūkstošiem cilvēku, kuri gribot braukāt ar prāmi pāri Daugavai. Pirmais iespaids tāds, ka parakstu skaits atspoguļo opozīcijas partiju aktīvistu skaitu, kas ir ļoti būtisks rādītājs dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. Grūti iedomāties, ka no Bolderājā un Vecmīlgrāvī kopā dzīvojošajiem cilvēkiem ir vairāki tūkstoši tādu, kam darba vai ģimenes apstākļu dēļ regulāri jānokļūst no viena Daugavas krasta uz apmēram to pašu vietu pretējā krastā. Tāda pārceļošana pāri tiltiem Rīgas centrā prasa divas līdz četras stundas atkarībā no personiskā vai sabiedriskā transporta izmantošanas, no gadalaika, no diennakts laika un no dažādām nejaušībām, kas izraisa satiksmes aizdambējumus vienā vai otrā vietā. Loģiski pieņemt, ka cilvēki ir izlēmuši, kurā Daugavas krastā viņiem nostiprināties un otru krastu ignorēt. Protams, Vanšu tilta bloķēšana tagadējo līdzsvaru izjauks tā, ka nekas pāri nepaliks. Mazprāmītis to atjaunot nespēs, bet interesanti, ko tas spēs.
Atzīsim par labu Rīgas domes nodomu noskaidrot cilvēku reālās vajadzības kursēt starp Daugavas pretējiem krastiem, palaižot mazprāmīti izmēģinājuma režīmā. Ja viss notiks kā cerēts, tad prāmju satiksmei jāsākas nākamā gada aprīlī un jāturpinās līdz septembrim. Domes piedāvājums pārvadātājiem ir tiesības iekasēt pusotru eiro no katra braucēja un saņemt 50-60 tūkstošus eiro par navigācijas sezonu no domes. Pretī jādod pakalpojums braucējiem, bet dati par braucējiem jādod domei. Te nav domāti personālie dati, bet cilvēku skaits un varbūt vēl kādi citi raksturojumi par to, cik daudz cilvēku kādā virzienā pakalpojumu izmantos sadalījumā pa mēnešiem, pa nedēļas dienām un diennakts laikiem. Balstoties uz šādiem datiem, dome apņēmusies lemt ne vien par uzsāktā (cerams, ka tas tiks uzsākts) maršruta saglabāšanu turpmākajos gados, bet arī par maršrutu tīkla izvēršanu:
Varbūt tā sasniegsim pārvadājumu apjomu, par kādu palikuši miglaini priekšstati kopš padomju laika. Šo priekšstatu atsvaidzināšanai der Jaunā Rīgas teātra izrāde "Ābeļziedi upē", kuras dekorācijas daļēji aizvieto ekrāns, uz kura rāda, kā kursējuši kuģīši starp Rīgas centru un Zaķusalu. Ap to laiku funkcionējuši arī daudzi citi maršruti. Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks, piemēram, dalījās atmiņās, kā par 25 kapeikām braukājis starp Juglu un vietu, kuras orientieris rūpnīca "Aldaris".
Domes amatpersonu labo gribu apliecināja tas, ka pirmdien, 10. augustā tā iztērēja apmēram trīs stundas izmēģinājuma braucienā, vispirms ar kuģi aizbraucot līdz maršruta Vecmīlgrāvis-Bolderāja sākumpunktam Vecmīlgrāvī, tad līdz galapunktam Bolderājā un tad atpakaļ uz Rīgas centru. Brauciens notika ar kuģi "Vecrīga", kuru ekspluatē SIA "Jaunā Vecrīga". Tā gatava piedalīties konkursā par tiesībām nākamgad apkalpot izmēģinājuma maršrutu ar kādu no mazajiem kuģīšiem, kāds tika demonstrēts amatpersonām un sabiedrības pārstāvjiem. Brauciens ar tādu kuģīti starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju ilgtu mazliet vairāk nekā 20 minūtes.
Oficiāls konkurss par tiesībām uz maršruta izmēģināšanu vēl tikai jāizsludina un jānoslēdz līdz nākamā gada februārim. Ja tā notiks, tad gatavosimies izmēģināt jauno piedāvājumu, bet ja nenotiks (ja sāksies tiesu darbi utt.), tad jābūt gataviem tam, ka ar iecerēto prāmi notiks tas pats, kas savulaik notika ar iecerēto Ziemeļu tiltu.
