Ar biedējošo vārdu "Vilkatis" apzīmēto pasākumu izsludināšanai 11. augustā jākļūst par tādu apliecinājumu valdošās koalīcijas partiju vienotībai nepieļaut nelegālo iekļūšanu valstī, kam jānovirza uzmanība no šo pašu partiju domstarpībām par to, kādā mērā tomēr ir pieļaujama, ja vispār nepieļaujama, cittautiešu legāla apmešanās Latvijā.
Atrašanās valdošajā koalīcijā un valdībā dod partijām priekšrocības priekšvēlēšanu cīņā, tāpēc partijas paliek kopā par spīti tam, ka tām ir pēc iespējas skaidrāk un asāk jāizceļas uz pārējo partiju fona. Turklāt jāizceļas attiecībā pirmām kārtām pret koalīcijas partijām, jo sabiedrība ar daudz lielāku uzmanību uztver to, ka viens ministrs kaut netieši uzstājies pret citu ministru, nekā to, ka opozīcija kārtējo reizi sabīdījusi demisijas pieprasījumu kādam no ministriem vai visai valdībai. Mazāk nekā divus mēnešus pirms 15. Saeimas vēlēšanām partijām jāprot izgrozīties, solot potenciālo vēlētāju pamatmasai latviešiem Latviju bez cittautiešiem, bet neaizbaidot visus daudz maz izglītotos vēlētājus. Proti, cilvēkus, kuri spēj pajautāt, kā aizvien sarūkošais un novecojošais Latvijas iedzīvotāju atlikums spēs paveikt tādu darba apjomu, kura rezultātā Latvijā saglabājas elektrība un daudzās vietās arī ūdensapgāde? Vai vismaz kaut kur paliks izbraucami ceļi, neaizvērtas skolas un slimnīcas? Vēl citiem vārdiem, kā Latvijas nākamā un visas turpmākās valdības izspiedīs no pensionāriem naudu, ar ko apmaksāt valsts parādu?
"Vilkatis" deva iespēju Ministru prezidentam Andrim Kulbergam izteikties gari un plaši, ka visi atbildīgie dienesti veikšot sinhronizētas darbības nelegālās migrācijas ierobežošanai. Valsts kanceleja tūlīt pieskaņoja "Vilkatim" skanējuma un jēgas ziņā papildinošu vārdu "operācija", ka tā esot "sākta pēc Kulberga iniciatīvas, kā arī aizsardzības un iekšlietu nozares veiktā situācijas izvērtējuma, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas drošību". Šādiem paziņojumiem jādara gals jebkādām aizdomām, ka A. Kulbergs varētu būt noskaņots labvēlīgi pret migrantiem vai migrāciju, kādu dažos kontekstos var nosaukt arī par globalizāciju. "Vilkaša" tēlā premjers it kā pievienojas visam, ko prasījusi Nacionālā apvienība (NA) un jau veicis A. Kulberga valdībā iekšlietu ministra amatu saņēmušais Jānis Dombrava. To varētu traktēt kā NA panākumu, kā vēl dažus vēlētāju balsu procentu vai vismaz procentu daļu savākšanu uz vēlēšanām, kam tagad viss pakārtots. A. Kulbergs tajā pašā laikā tēmē uz vēlētājiem, kuri spēj atšķirt, kas attiecas uz nelegālo, bet kas - uz legālo migrāciju. Tātad uz noteikumiem, atbilstoši kādiem ārzemnieki jeb cittautieši drīkst apmesties Latvijā uz ilgāku laiku nekā tūristi.
"Vilkatis" tika izsludināts brīdī, kad koalīcijā turpinās diskusijas par to Imigrācijas likumu, kura grozīšana sākās jau pirms tā spēkā stāšanās. Ar vienu un to pašu Imigrācijas likuma nosaukumu mums ir atšķirīgi likumi. Iepriekšējo Imigrācijas likumu, t.i., tiesības ar šī likuma grozīšanu parādīt savu lojalitāti latviešu valstij un tautai 13. Saeimas vairākums izmantoja par smērvielu iešļūkšanai 14. Saeimā. Tur 14. Saeimas vairākums konstatēja, ka labāk no tāda likuma atteikties un sacerēt jaunu Imigrācijas likumu, taču pēc tā pieņemšanas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs to ir atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Tagad koalīcijai jāvienojas par šīs caurlūkošanas rezultātu.
Jaunais Imigrācijas likums tapa ilgās un lielās mokās. Likuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits 2026. gada 11. jūnijā tika savākts haosā, kad Saeimas deputāti paši nesaprata, par ko balsojuši. Uz to norādīja E. Rinkēvičs, ka "pats likumdevējs ir uzsācis vēl spēkā neesošā Likuma grozīšanu". Ar tādu faktu pietiek, lai Valsts prezidents dotu iespēju Saeimai vēlreiz pārdomāt, ko īsti tā grib sasniegt ar jauno likumu.
Par likuma pieņemšanas procedūru un rezultātu Valsts prezidents atgādināja, ka "izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā tika iesniegti 158 priekšlikumi. Turklāt priekšlikumi bija gan tādi, kas likumprojektu precizēja tehniski, gan tādi, kas veidoja principiāli jaunu tiesisko regulējumu, tostarp par ārzemnieka tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja ārzemnieks ir veicis Likumā paredzētos ieguldījumus Latvijas Republikas ekonomikā. Šajā jomā iezīmējas vairāki aspekti, kurus Saeimai būtu vēlreiz jāapsver."
Slikto praksi atlikt visbūtiskākos likumprojektu grozījumus tieši uz trešo lasījumu Saeima piekopj regulāri, bet konkrētajā reizē Imigrācijas likumprojekta pārtaisīšana 11. jūnijā sekoja valdošās koalīcijas pārtaisīšanai, kuras rezultātā 28. maijā savu darbu bija uzsākusi A. Kulberga valdība.
Dažas dienas pēc A. Kulberga pilnvarošanas Saeima (koalīcija) nevarēja atļauties ignorēt A. Kulberga gribu pat neatkarīgi no tā, cik vienprātīgs vai ne gluži vienprātīgs atbalsts viņa idejai ir viņa pārstāvētajā "Apvienotajā sarakstā". Proti, deputātiem nācās ieviest Imigrācijas likumā kaut ko no tā, ko "Neatkarīgā" 24. februārī bija pieteikusi kā "Latvijas iedzīvotāju skaita noturēšanu vismaz virtuālā veidā, pievilinot pasaules mēroga bagātniekus ar iespēju maksāt Latvijā nodokļus, kuru likmes pazeminātas tieši viņiem. Mēs ņemsim no viņiem mazas naudiņas un neprasīsim, lai cilvēki mainītu savu ierasto dzīvi zem palmām pret Latvijas klimatu". Te atstāstīta A. Kulberga ideja vienā no pirmajām šā gada Saeimas vēlēšanām veltītajām politiķu diskusijām, kurā "Latvijas Banka pratināja politiķus uz valsts parāda pannas". Tātad jautāja, kā visu tobrīd pamanāmāko politisko spēku pārstāvji nepieļaus Latvijas maksātnespēju jeb nonākšanu Latvijas kreditoru pārstāvju tiešā ietekmē.
Par to, ka A. Kulbergs bija vienīgais, kura atbildes norādītajā pasākumā neaprobežojās ar solījumiem "attīstīt" un "veicināt", "sakārtot" un "uzlabot", "Neatkarīgā" deva viņam iespēju par bagātnieku piesaistīšanas ideju pastāstīt plašāk 11. marta publikācijā "Latviju taisīs par nodokļu Paradīzi pieklājīgiem ārzemju bagātniekiem".
Pēc tam atklājās, ka A. Kulberga atšķirību no visiem citiem pamanījuši un novērtējuši arī politiķi. Tāpēc, lūk, viņš saņēma Ministru prezidenta pilnvaras, taču Latvijas politiskajā sistēmā tās nedod daudz varas. Morālu atbalstu viņš 11. jūlijā guva, taču praktiskā rezultātā tas var nepārvērsties. Valsts prezidents ir atdevis otrreizējai caurlūkošanai likumu, kurā A. Kulberga ideja ierakstīta sasteigti un tāpēc neveikli, taču nav pārliecības, ka to izdosies atstāt likumā pārdomātā un gludā veidā.
Šajā nedēļā notikusī koalīcijas partiju pozicionēšanās ir tāda, ka A. Kulbergs joprojām uzskata par iespējamu "rast modeli, kas ļautu saglabāt stratēģisko investīciju piesaistes iespējas no Latvijas sabiedroto valstīm, vienlaikus stiprinot drošības dienestu spējas izvērtēt potenciālos investorus".
Zaļo un zemnieku pārziņā nodotā Ekonomikas ministrija paudusi jeb laipojusi, ka, "neraugoties uz to, ka investīciju piesaistes programma apmaiņā pret TUA [termiņuzturēšanās atļaujām] ir zaudējusi savu sākotnējo ietekmi uz ārvalstu kapitāla piesaisti Latvijā, TUA instruments saglabā savu potenciālu un būtu saglabājams, bet vienlaikus pilnveidojams". NA pašsaprotami izmantojusi iespējas tagad ar Iekšlietu ministrijas zīmolu un zīmogu šī vārda burtiskajā nozīmē nostiprināt visu to pašu, ko J. Dombrava bija iedabūjis parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, ka ir jāizbeidz līdzšinējās TUA programmas, kas dod iespēju ārvalstu pilsoņiem iegūt uzturēšanās tiesības Latvijā par nekustamā īpašuma, kapitāla daļu vai valsts vērtspapīru iegādi. "Jaunās vienotības" runasvīrs Edmunds Jurēvics pēc laipnības pret premjeru, ka partija esot gatava diskutēt par Imigrācijas likuma grozījumu pilnveidošanu, jau paziņoja diskusiju gala rezultātu, ka "īstermiņa ekonomiski ieguvumi nevar atsvērt iespējamos riskus Latvijas nacionālajai drošībai".
Par priekšvēlēšanu cīņas vadmotīvu kļuvusi uzstāšanās pret imigrāciju pat tad, ja tā ir imigrācija bez imigrantiem. Tātad notiek uzstāšanās pret "pieklājīgiem ārzemju bagātniekiem", kas nekompromitētu sevi ar izskatu un neapgrūtinātu Latviju ar pastāvīgu klātbūtni. Nākamā diskusiju sadaļa ir par to, ir vai nav vajadzīgi Latvijai cilvēki, kuri spējīgi šeit ieguldīt tikai savu darbu, nevis kapitālu. Partijas cenšas apsolīt vēlētājiem, ka viņi dabūs garantētu darbu ar lielu algu, tiklīdz pēdējais viesstrādnieks būs izdzīts no Latvijas. Tomēr partijām ir svarīgi arī nesanīsties ar uzņēmējiem, kuri viesstrādniekus nodarbina.
