Vai patiesi Latvijai atrasts gandrīz neizsmeļams ieņēmumu avots – piedāvājums bagātiem ārzemniekiem reģistrēties par nodokļu maksātājiem Latvijā un maksāt pēc speciāli viņiem radītām likmēm, kas daudz zemākas nekā bagātās valstīs.
Tikai aklais nesaskatīs saistību starp Saeimas deputāta (AS) Andra Kulberga priekšlikumu un Saeimas pārvēlēšanu šā gada rudenī, bet pati par sevi šāda saistība nav kompromitējošs fakts. Tieši otrādi, likumdevēju un citu amatpersonu pārvēlēšana vai iecelšana konkursa kārtībā tieši tāpēc notiek, lai pretendenti sarosītos un izteiktu arī kaut ko tādu, ko citās reizēs neuzņemtos. Uzdevums ir novērst muļķību solīšanu pirms vēlēšanām. Proti, ka solīts tiek kaut kas tāds, kas vilinoši izklausās, bet ko nebūs iespējams realizēt arī tajā gadījumā, kad ar savu solījumu palīdzību cilvēki būs tikuši iecerētajos amatos. Par A. Kulberga priekšlikumu divas bažas. Viena, ka bagātās valstis var apvainoties par tām pašām vajadzīgo līdzekļu aizplūdināšanu jeb izkrāpšanu un sarīkot Latvijā kaut ko līdzīgu 2018. gada “banku kapitālajam remontam”, kā pieklājīgi sauc grautiņu, pēc kura bankas īstenībā joprojām nav atjēgušās. Otra, ka vēlētāji var nevis uzgavilēt, bet apvainoties par ideju ārzemniekiem uzlikt mazāku nodokļu slogu nekā vietējiem iedzīvotājiem. Kā radīti šāda noskaņojuma apsaimniekošanai jeb vēlētāju balsu atņemšanai no “Apvienotā saraksta” Latvijā ir “Progresīvie” ar deklarēto apņemšanos iznīdēt bagātniekus kā tādus visā pasaulē, kas neparedz viņiem Paradīzi vai vismaz glābiņu Latvijā.
A. Kulberga priekšlikums pagaidām aprobācijas stadijā vēl bez likumprojektu iesniegšanas Saeimā un reklāmas kampaņas. Aprobācija nenozīmē slepenību. A. Kulbergs savu ideju pieteica Latvijas Bankas (LB) rīkotā 20. februāra pasākumā, ko “Neatkarīgā” jau ir aprakstījusi 24. februārī zem virsraksta “Latvijas Banka pratināja politiķus uz valsts parāda pannas”.
LB nodrošina pieejamību savu pasākumu video un audioierakstiem, tāpēc katrs var pārliecināties par autentiskumu sekojošiem A. Kulberga (attēlā) vārdiem:
-Mums ir jāskatās uz to, kā nopelnīt naudu, un šis ir tikai rīks. Polija ir tikai 313 km attālumā no Bauskas līdz Suvalkiem - četru stundu brauciens. Un ko viņi ir izdarījuši? Viņi ir ieviesuši. Šobrīd notiek globālā cīņa par cilvēkresursiem. Un mums vajadzētu darīt kā viņiem. Viņi ir ieviesuši “flat tax” režīmu, kas patiesībā ļauj piesaistīt bagātus, veiksmīgus cilvēkus. Kam būtu abonēšanas maksa - nodokļu abonēšanas maksa, režīms, kurā mēs piesaistītu ātri, steidzami naudu Latvijai. Mēs ar mazu komandu esam to priekšlikumu izstrādājuši un es esmu iesniedzis Saeimā kopēt šo un vēl vairāk uzlabot nodokļu rezidenci Latvijā. Rezultātā jau ar 10 tūkstošiem šādi piesaistītām personām mēs varētu iegūt gadā 600 miljonus eiro, 10 gados - 7 miljardus eiro. (...) Abonēšanas maksa nav vienīgais. Atnākot viņiem būtu jāiegulda nauda. Mūsu uzņēmumu lielākā problēma ir saņemt naudu, jo bankas nedod tik vienkārši. Kas dod vislielāko atdevi - startapi, finteki, uzņēmumi ar lielu riska apetīti. Šī nauda būtu jāiegulda kā obligāciju ieguldījums Kas pie mums atnāk, būtu kā nodokļu tūristi. (...) Mēs esam iesnieguši Imigrācijas likumam [grozījumu] priekšlikumu. Tas ir rīks, ko var izmantot šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Mēs redzam, ko nepareizi ar savu nodokļu politiku ieviesa Anglija. No turienes mūk 16 tūkstoši miljonāru, kuri meklē nākamo rezidences vietu.
Pirmais darbs pēc šāda pieteikuma ir noskaidrot un vienoties, ko tālāk sapratīsim ar “flat tax”. Definīcijas šim jēdzienam vismaz divas un dažādas. Vieni apmierinās tikai ar to, ka “ienākuma nodokli sauc par “fiksēto nodokli” (flat tax), ja visiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem tiek piemērota vienāda nodokļa likme neatkarīgi no ienākumu līmeņa vai aktīviem”. Citi ir iecerējuši aiz “fiksētā nodokļa” nosaukuma paslēpt īstenībā lejupejošu likmi, “kas tiek piemērota apliekamajai summai pēc tam, kad ir ņemti vērā visi atskaitījumi vai atbrīvojumi no nodokļa bāzes”. Viltība tāda, ka līdz ar cilvēku ienākumiem aug arī iespējas iegrāmatot visdažādākos “atskaitījumus un atbrīvojumus” no nodokļa maksāšanas. Jo lielāki ienākumi, jo lielāki iespējamie atskaitījumi un mazāks ar nodokli apliekamās summas atlikums jeb nodokļu slogs uz katru saņemto eiro.
Tepat jāpieliek uzziņa, ka startaps ir darinājums no angļu valodas “start-up”, kas latviskots ar vārdu “jaunuzņēmums", bet finteks no "FinTex” ir jaunuzņēmums informācijas un/vai finanšu pakalpojumu nozarē.
Jau bijušais brīdina par to, kas būs
Aizdomas par nepārvaramām varām pret nodokļu Paradīzes pasludināšanu Latvijā rada notikumi pārskatāmā pagātnē. “Banku kapitālais remonts” jau pieminēts, bet pirms tam bija tirdzniecība ar atļaujām uzturēties Eiropas Savienībā, maksājot ar ieguldījumiem nekustamajos īpašumos tieši Latvijā. To izbeidza daudz klusāk nekā Latvijas komercbanku līdzdalību ārzemju izcelsmes naudas glabāšanas un pārvedumu pakalpojumu sniegšanā, bet izbeigt izbeidza. Latvija atteicās no iespaidīgām naudas plūsmām, apzināti padarot naudas ieguldīšanu Latvijā neizdevīgu attiecībā pret ieguldīšanu citās valstīs vai neiespējamu attiecībā pret to cilvēku maksātspēju, kuri cerēja uz mazu paradīzīti Latvijā nevis lielo, īsto Paradīzi Londonā vai Havaju salās: “Kā zināms, visvisādas iemaksas un piemaksas tik tiešām stājās spēkā praktiski no 2015. gada un, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes veidotās uzskaites, samazināja valstī kopumā ienākošās naudas apjomu no 447 miljoniem eiro 2014. gadā līdz 89 miljoniem eiro pagājušajā gadā un 38 miljoniem eiro līdz šim laikam 2016. gadā,” “Neatkarīgā” informēja 2016. gada 31. augustā. (https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/183354-matematikas-doktors-sadurskis-neatskir-plusus-no-minusiem.htm))
Juridiski iespēja iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā pret ieguldījumiem nekustamos īpašumos nav atcelta, bet pārvērsta par eksotiku, ko parāda samazinājums TUA skaitam, kas Latvijā izsniegtas par šādiem ieguldījumiem. Spēkā esošo TUA skaits laikā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim sarucis šādi:
| Gads | 2015 | 2025 |
| Izcelsme | ||
| No Krievijas | 13 080 | 547 |
| No Ķīnas | 1 673 | 121 |
| No visām valstīm kopā | 18 548 | 2 239 |
Sagadījās tā, ka dažas dienas pirms LB 20. februāra pasākuma ļoti līdzīgas ievirzes diskusiju 17. februārī bija noorganizējusi Saeimas Budžeta komisija. LB tajā pārstāvēja Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. A. Kulbergs komisijas sēdē nepiedalījās un pieminēts netika, bet U. Rutkaste pasacīja sekojošo: “Pēdējā laikā ir nodokļu paradīzes. Un tās uzņēmumus pievelk. Bet tās valstis, kurās uzņēmumi dibināti un izauguši, jūtas nekomfortabli. Pēdējā laikā esmu redzējis arvien vairāk un vairāk pretestības un redzējumu, ka ar nodokļu paradīzēm jācīnās. Līdz ar to droši var teikt, ka diez vai šis bizness ir ar ļoti lielu perspektīvu.”
LB pasākumā U. Rutkaste dzirdēja A. Kulbergs teikto un arī pats uzstājās, bet uz A. Kulberga sacīto nereaģēja nekā. Pēc tam viņš “Neatkarīgajai” atbildēja tikai par savu klusēšanu, t.i., par garu runāšanu ar simtiem reižu jau dzirdētām standartfrāzēm: “Diskusijas tēma bija par parādu un fiskālo politiku kopumā, un šādi konkrēti priekšlikumi šo sarunu kontekstā netika apspriesti.” Viņš izlikās nesaprotam, ka jautājums nebija par morāli, cik pieļaujami vai nepieļaujami ir sacīt cilvēkiem acīs vienu un aiz muguras ko citu. Jautājums bija par Latvijas izredzēm papildināt valsts budžetu ar tik pamanāmu naudas summu, ka būtu vērts A. Kulberga piedāvātajā pasākumā ielaisties (riskēt?).
Latvijai jāuzvar mazāksolīšanā!
Galu galā bija iespēja pārrunāt radušos jautājumus un iebildumus ar A. Kulbergu. Viņa idejas tehniskais iemiesojums būšot divi likumprojekti. Uz viņa pieminēto Imigrācijas likumu attiekšoties pavisam īsi grozījumi jeb papildinājumi, ieviešot jaunu pamatojumu imigrācijai Latvijā ja ne fiziskā, tad juridiskā nozīmē. Šie papildinājumi pēc būtības būs norāde uz pavisam jaunu likumu par “flat tax”, kura izpildes gadījumā cilvēkiem jāpiešķir tiesības maksāt nodokļus Latvijā. Jaunais “flat tax” likums kā speciālais likums automātiski būs spēcīgāks par vispārējo likumu "Par nodokļiem un nodevām", tāpēc šo likumu nevajadzēs aiztikt.
Saturiski A. Kulbergs piedāvā mazāksolīšanu nodokļu likmei cilvēkiem ar ienākumiem pusmiljons eiro un vairāk gadā. Parastā ienākumu nodokļa likme Rietumeiropā šādiem cilvēkiem ir plus/mīnus 50%, kas izmantojami par mērlīniju likmju samazināšanai ārzemniekiem. Pēc A. Kulberga teiktā, mazāksolīšanas, ko šajā reizē var saukt arī par mazākprasīšanu, sacensībās jau iesaistījušas sešas ES dalībvalstis, sākot ar Itāliju. Pārvēršot procentus eiro, no 500 000 eiro ieņēmumiem vajadzētu maksāt 250 000 eiro, bet Itālija apņēmusies iekasēt tikai 200 000 eiro. Pēc tam citas valstis Itāliju pārsolījušas un Latvijai vajagot iesaistīties šajā izsolē ar to, ka šeit ņemšot no 500 000 eiro tikai 70 000 eiro gadā.
No iepriekšējā TUA tirgošanas pasākuma A. Kulbergs distancējas ar divām norādēm. Pirmo, ka piesaistāmās mērķgrupas ģeogrāfiskais orientieris mainīts par 180 grādiem no Krievijas uz Rietumeiropu. Otro, ka ārzemnieku iemaksas nekoncentrēsies mājokļu celtnieku un tirgotāju kabatās, bet ļaušot valdībai finansēt visu ko. Vislabāk būtu ieguldīt šo naudu uzņēmējdarbībā un tad nu gan ne tikai ārzemnieki, bet mēs visi drīz vien dzīvošot kā Paradīzē.
