Pēc "Rail Baltica" projekta īstenošanas tematiskās komitejas darbības atklāšanas sēdes par tās sasniegumu jāatzīst satiksmes ministra Riharda Kozlovska atļaušanās publiski pateikt, ka eksistē "Rail Baltica" "trešais scenārijs uzreiz izbeigt jebkāda veida turpmākās darbības".
Pieļāvumus par "Rail Baltica" R. Kozlovskis izteica atstāstījumā par to, ko teikuši Latvijas valdības nolīgti konsultanti. R. Kulberga valdība konsultantus mantojusi no Evikas Siliņas valdības, kas par konsultantu piesaisti nolēma pagājušā gada 3. novembrī. Tagadējās valdības jaunievedums ir R. Kulberga 28. jūlijā izziņotais lēmums izveidot dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanas tematisko komiteju, kurā Ministru prezidents savā vadībā iekļāva deviņus ministrus. 12. augustā viņiem vajadzēja sanākt uz komitejas atklāšanas sēdi un uzklausīt starptautiska mēroga satiksmes konsultāciju firmas "Alvarez & Marsal" pārstāvju ziņojumu. Taču sēde sākās pie gandrīz tukša galda ar A. Kulberga izbrīnu, kur gan ir ministri brīdī, kad jāizskata viens no svarīgākajiem jautājumiem, kādus pārņēmusi viņa valdība. R. Kozlovska ieminēšanās par "Rail Baltica" nebūvēšanu ar ministru vairākuma neklātbūtni sapasēja kā podiņš ar vāciņu.
Ieminēšanās par "Rail Baltica" nebūvēšanu nav paziņojums par būves izbeigšanu. Pilnā versijā R. Kozlovska sacītais skanēja tā, ka "viens no scenārijiem bija turpināt iesākto, kā tas bija līdz šim, kas nav atbalstāms un iespējams. Otrs scenārijs ir skatīties un samazināt prasības, bet trešais scenārijs uzreiz izbeigt jebkāda veida turpmākās darbības." Tālākais R. Kozlovska un A. Kulberga skatījums it kā attiecās uz otro scenāriju, taču drīzāk liecināja par neiespējamību nekā par iespējamību otro scenāriju realizēt. Proti, runātāji nespēja nosaukt nekādus orientierus "Rail Baltica" izmaksām, novietojumam un izpildes gala termiņam. Izrādās, ka tematiskā komiteja nonākusi tikai līdz tam, ka uz šādiem jautājumiem vajagot atrast atbildes, un uzdevusi tās sagatavot Satiksmes ministrijai līdz 15. septembrim. Neizklausās ticami, ka mēneša laikā viena ministrija izdarīs to, ko viss valsts aparāts nav izdarījis vismaz desmit pēdējos gados.
Vairāku gadu garumā jau tiek cilāta ideja par "Rail Baltica" būves dalīšanu posmos jeb kārtās. Tad nu jāmēģina saprast, ko nozīmē R. Kozlovska pieteiktais dalījums, kurā ""Rail Baltica" projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot "Rail Baltica" un esošo dzelzceļa tīklu".
Nē, tas nav sensacionāli, ka tiek izskatīts variants būvēt "Rail Baltica" trasi, apejot Latvijas pilsētas ar Rīgu priekšgalā. Drīzāk kā pārsteigums nāca A. Kulberga ideja tomēr vilkt trasi cauri Rīgai pretēji tam, ko viņš nedarīt aicināja tajā laikā, kad vadīja Saeimas izmeklēšanas komisiju "Rail Baltica” projekta vadīšanā pieļauto kļūdu izmeklēšanai. Taču pavisam nesen viņš apliecināja, ka ir savas domas mainījis, kā tas atspoguļots "Neatkarīgās" 9. augusta publikācijā "Kulbergs atdos Rīgai "Rail Baltica".
Priekšlikumu vilkt trasi cauri Rīgai A. Kulbergs pēc savas iniciatīvas izteica 3. jūlija intervijā aģentūrai LETA, ka "ir jādomā, kā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pamattrasi iespējams izbūvēt, maksimāli izmantojot esošo 1520 milimetru (mm) dzelzceļa koridoru un uzbērumus". 28. jūlijā "Neatkarīgā" nosūtīja A. Kulbergam jautājumus, "uz kādiem ceļa posmiem tas varētu attiekties: vai pārlikt Eiropas platuma sliedes no Lietuvas caur Jelgavu uz Rīgu, nevis likt jaunu trasi ap Bausku? Vai tad laist visu ceļu caur Rīgu un nebūvēt taisno posmu, kas atduras Rīgas HES ūdenskrātuvē? Jeb ir vēl kāda cita ideja?"
4. augustā premjera birojs atsūtīja atbildi, ka "gan ziemeļu daļas (EST robeža), gan dienvidu savienojuma (LT robeža) ģeogrāfiskā lokācija ir cieši saistīta ar EST un LT trases novietojuma variantiem, tādēļ tos būtībā vairs nav racionāli un īsti arī pēc būtības nav iespējams mainīt. Tādēļ vienīgais racionālais variants trases pārskatīšanai ir centrālās daļas posms. (..) Tika analizēta iespēja pārskatīt trases novietojumu nevis Misa-RIX-RCS-Upeslejas, kā tas sākotnēji bija plānots, bet gan Misa-RIX-RCS-Carnikava-Saulkrasti-Skulte. Tieši savienojumā RCS-Carnikava-Saulkrasti-Skulte ir potenciāls izmantot esošo dzelzceļa infrastruktūru. Jautājums tika aktualizēts, jo Daugavas tilta (pie Salaspils) izmaksas ir ļoti augstas, kā arī taisnās līnijas variantā (Misa-Vangaži-Skulte) ir jābūvē vēl viena dārga būve - tilts pār Gauju. Tādēļ, ņemot vērā šos apstākļus, tika uzdots Satiksmes ministrijai aprēķināt vairāku Latvijas centrālās daļas variantu izmaksas."
"Neatkarīgās" 9. augusta publikācija ir premjera vārdā atsūtīto vietvārdu vizualizācija Latvijas kartē. Tajā pašā 4. augusta sūtījumā tika pausts, ka konsultanti, t.i., "Alvarez & Marsal" "ir pabeiguši savu nodevumu un ir prezentējuši Ministru prezidentam. (...) Plānots ziņojumu un citus Satiksmes ministrijas jautājumus... skatīt Ministru kabineta "Rail Baltica" tematiskajā komitejā, kuru vada Ministru prezidents. Pēc tā arī plānots informēt medijus detalizētāk."
Tik tiešām notika gan komitejas sēde, gan A. Kulberga un R. Kozlovska publiska uzstāšanās pēc šīs sēdes. No premjera un ministra teiktā varēja saprast, ka ar uz vienu un to pašu konsultantu sniegto materiālu bāzes ir izdarāmi vai jau izdarīti pretēji secinājumi par "Rail Baltica" trases novietojumu cauri Rīgai vai ne cauri Rīgai. Vietvārdi netika nosaukti. Visās atbildēs tika uzsvērts, ka gala izvēle būs par labu lētākam variantam. Izmaksu samazinājums netika izteikts miljonos vai miljardos eiro. Tika izmantota metafora, ka Latvijas maksātspēja ļautu nopirkt automobili "Škoda", bet Latvija pasūtījusi "Lamborghini" un tagad mēģina vienoties ar autotirgotājiem, lai viņi piegādā mums "Mercedes". Šādās līdzībās runājot, sarunas draud beigties ar to, ka Latvija pēc soda naudu nomaksas saņems labi ja velosipēdu.
Bažu nopietnību apliecina ministru vairākuma nevēlēšanās atzīmēties "Rail Baltica" projekta īstenošanas tematiskās komitejas darbības atklāšanas sēdē. Lūk, kas apsēdās pie galda Ministru kabineta sēžu zālē:
No premjera partijas "Apvienotais saraksts" sēdē piedalījās finanšu ministrs Māris Kučinskis un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars, bet no "Jaunās vienotības" - satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis, kura nepiedalīšanās jau robežotos ne vien ar komitejas, bet arī ar valdības izjukšanu. Uz sēdi neatnāca "Jaunās vienotības" deleģētā ārlietu ministre Baiba Braže, no kuras būtu prasāma daudz lielāka iniciatīva Baltijas valstu koordinēšanā, lai, piemēram, dabūtu no Eiropas Komisijas kompensāciju par "Rail Baltica" sadārdzinājumu, ko izraisīja eiro drukāšana bez nekāda sakara ar Baltijas valstīm. No "Apvienotā saraksta" neatnāca tieslietu ministrs Edvards Smiltēns. Sēdi ignorēja Nacionālā apvienība, no kuras vajadzēja būt Jānim Vitenbergam un Ilzei Indriksonei. Zaļo un zemnieku savienības ekonomikas ministrs Viktors Valainis uz sēdi atnāca pēc tās sākuma un aizgāja pirms tās beigām. Nebija aizsardzības ministra Raivja Meļņa, lai gan militārās kravas tiek piesauktas "Rail Baltica" attaisnošanai un militāro budžetu iecerēts padarīt par vienu no "Rail Baltica" būvniecības finansēšanas avotiem.
