Latvijas valstī pensijas tiek paaugstinātas oktobrī gadu no gada neatkarīgi no tā, iekrīt vai neiekrīt tā gada oktobra sākumā Saeimas vēlēšanas.
Šogad Saeimas vēlēšanas gandrīz kā durvju priekšā. Centrālā vēlēšanu komisija tās rīko 3. oktobrī ar pagarinājumu, ka uz dažām stundām vēlēšanu iecirkņi darbosies jau kopš 28. septembra. Kopš 13. augusta katrs pensionārs var noskaidrot, cik lielu pensiju oktobrī un līdz nākamajam pensiju paaugstinājumam nākamā gada oktobrī viņš saņems. Līdz ar to viņš var salīdzināt, cik lielā mērā viņa pensija atbildīs viņa priekšstatiem par kompensācijām gan aktuālajam dzīves dārdzības pieaugumam, gan kopējam viņa darba mūža ieguldījumam Latvijas tautsaimniecībā, uz kuras rēķina iespējams maksāt pensijas. Šādi salīdzinājumi var lielā mērā ietekmēt to, vai balsstiesīgie pensionāri vispār dosies uz vēlēšanām un ja jā, tad ar kādu mērķi - vai protestēt, vai balsot par tiem, kuri pamatā uztur tagadējo kārtību.
Balsot drīkstēs ne visi, bet lielākā daļa no pensionāriem, kuri kopā veido apmēram trešo daļu no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Orientierim varam izmantot pensiju saņēmēju skaitu šā gada jūnijā, jo līdz oktobrim šis skaits mainīsies pavisam minimāli:
| Pensijas pamats | Pensionāru skaits |
| Vecums | 439 597 |
| Invaliditāte | 75 00 |
| Apgādnieka zaudējums | 15 400 |
| Izdiena | 11 251 |
| Darbspējas zaudējums | 20 635 |
| Apgādnieka darbspējas zaudējums | 46 |
No naudas saņēmēju viedokļa nav svarīga definīcija, ar ko invaliditātes pensija atšķiras no apdrošināšanas atlīdzības par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai ar arodslimību. Visi šie cilvēki, uz kuriem attiecas pensiju paaugstināšana, kopumā veido skaitliski ļoti iespaidīgu grupu. Ne visi tās locekļi drīkstēs balsot, jo pensionāru vidū ir gan nepilsoņi, gan nepilngadīgie, taču gadījumā, ja visi balsstiesīgie pensionāri nobalsotu, ar viņu balsīm pietiktu Saeimas vairākuma izveidošanai. Tā var spriest, vadoties pēc tagadējās Saeimas ievēlēšanas statistikas, ka no 1 542 407 balsstiesīgajiem reāli nobalsojuši 916 368 cilvēki (59,41%).
Pensiju paaugstināšana notiek atbilstoši jau 1995. gadā pieņemtā likuma "Par valsts pensijām" 26. pantam "Valsts pensiju pārskatīšana", ka "valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī apmēru (noapaļotu līdz veseliem euro), pārskata reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem", taču šai pamatformulai seko vēl vairāki papildinājumi un precizējumi, kuru ņemšana vērā var gan paātrināt, gan palēnināt pensiju pieaugumu atsevišķām pensionāru grupām. Šeit tikai jāatzīmē, ka likumā ierakstītais pensiju paaugstināšanas grafiks atbrīvo no aizdomām par priekšvēlēšanu pasākumu to, ko labklājības ministrs Reinis Uzulnieks un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktors Māris Krastiņš 13. augustā publiski nosauca - prezentācijā parādīja - skaitli, kas tiek ņemts par pamatu visiem pensiju paaugstināšanas aprēķiniem:
Likumā "Par valsts pensijām" ir izveidots tāds pensiju izmaiņu izskaitļošanas mehānisms, kas sargā tagadējos likumdevējus gan no kārdinājuma tādā gadā kā šogad pensijas paaugstināt virs ekonomiski pamatota līmeņa, gan no atbildības, ja pensijas nāktos samazināt hipotētiskajā gadījumā, ja sakristu deflācija un algu pazemināšana. Kad likums tika pieņemts, pensijas rēķināja Latvijas Bankas emitētos latos. Tagad naudas emisijas tiesības Latvija atdevusi Eiropas Centrālajai bankai, kas ar vārdiem un darbiem apliecinājusi, ka lai nu ko, bet naudas emisiju un tādējādi cenu, algu un arī pensiju nominālvērtības pieaugumu tā uzturēt spēs.
Pensiju sistēmā iebūvēts arī tāds nosacījums, ka lielākās pensijas tiek paaugstinātas straujāk nekā mazākas pensijas. Kā tad tā, kā tad tā!? Mierīgāk jājautā, kāpēc tā. Tāpēc, ka pensijas tiek izmaksātas no strādājošo iemaksām, bet šo iemaksu gūšanai nepietiek ar represijām par blēdīšanos ar nodokļu nomaksu. Ir vajadzīga šobrīd strādājošo pārliecība, ka lielākas iemaksas patiešām nodrošinās lielākas pensijas. Bet par ko lielākas? Ne tikai lielākas par pensijām iepriekšējos periodos, salīdzinot ar kuriem pensijas paaugstina naudas drukāšana, bet salīdzinot ar to, cik vienā un tajā pašā laikā saņem citi, kas veikuši mazākas sociālās iemaksas. Labklājības ministrija ir sagatavojusi šobrīd strādājošos motivējošu piemēru, kas parāda atšķirību starp pensiju pieaugumiem tiem, kuru nodarbinātības laikā veiktās iemaksas ļāvušas sasniegt pensijas vai nu tikai 400, vai jau 700 eiro līmenī:
Ar šādu pensiju indeksēšanas kārtību valsts ieinteresē ne vien iemaksāt pensiju budžetā vairāk, bet arī palikt algotā darbā ilgāk: "Jo ilgāks darba mūžs, jo lielāks pensijas indeksācijas pieaugums," uzsvēra R. Uzulnieks.
Tomēr tālāk tiek ieslēgta atpakaļgaita, pensiju pieaugumu atšķirības kaut mazliet izlīdzinot. Izlīdzināšana notiek, lielāku pensiju pieaugumu bremzējot, bet mazo pensiju pieaugumu paātrinot. Bremzēšanai divi mehānismi. Pirmais, ka pilnā apmērā indeksē pensijas tikai līdz šogad noteiktajiem 1 589 eiro, bet lielāku pensiju saņēmējiem indeksē šādu summu, pārējo pensijas daļu saglabājot iepriekšējā apmērā. Otrais, ka no pensijām virs 1 000 mēnesī tiek ieturēts ienākuma nodoklis. Savukārt mazo pensiju palielināšana notiek arī ar piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, kad notika pāreja no darba gadu (laika) skaitīšanas uz sociālo iemaksu (naudas) skaitīšanu, kas deva iespēju tikt pie lielākām pensijām.
Virzību uz sociālo taisnīgumu, kā politiķi sabiedrības vārdā to izprot, iezīmē pensiju pilna apmēra indeksācija politiski represētajiem, cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kā arī tiem iedzīvotājiem, kuriem vecuma pensija piešķirta pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas saistībā ar bērnu aprūpi, kuriem noteikta invaliditāte, vai saistībā ar piecu un vairāk bērnu audzināšanu.
Skaitot no sociālā budžeta viedokļa, valsts palielinās pensiju izmaksu šā gada periodā no oktobra līdz decembrim par 49 miljoniem eiro un nākamajā gadā - par 198 miljoniem eiro. Taču arī nākamajā gadā būs 1. oktobris, kad valstij nāksies pildīt inflācijas doto uzdevumu turpināt pensiju nomināla paaugstināšanu.
