Eiropas lauksaimniecība 2026. gadā nonākusi punktā, kur tradicionālā pieeja sāk sadurties ar jauno realitāti. Kas vēl nesen šķita stabils un nemainīgs, tagad kļūst par karstu diskusiju objektu. Vai Eiropa un līdz ar to arī Baltija var saglabāt līdzšinējo piesardzīgo attieksmi pret ģenētiskajām tehnoloģijām, ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO), vienlaikus nezaudējot konkurētspēju un spēju pielāgoties klimata prasībām?
Eiropas Savienībā tiek virzīts jauns regulējums augiem, kas iegūti ar jaunajām genomikas metodēm, tostarp ar CRISPR tehnoloģiju. Regulējums vēl nav pilnībā stājies spēkā, taču 2026. gadā tas kļūst par vienu no centrālajiem jautājumiem Eiropas lauksaimniecības politikā.
Šis jautājums vairs nav tikai zinātnisks. Tas skar pārtikas drošību, ekonomiku un klimata pārmaiņas.
Eiropas Savienība katru gadu importē aptuveni 30 miljonus tonnu sojas. Vairāk nekā 90 procenti pasaules sojas tirgū ir ģenētiski modificēta. Lielākā daļa šīs produkcijas tiek izmantota dzīvnieku barībā. Tas nozīmē, ka ĢMO jau sen ir daļa no Eiropas pārtikas ķēdes, lai gan to audzēšana daudzās valstīs joprojām tiek ierobežota.
Baltijas valstīm šis jautājums ir īpaši jutīgs. Reģions ilgstoši veidojis savu lauksaimniecības identitāti kā “bez ĢMO” zonu. Tagad pirmo reizi veidojas situācija, kad starp tradicionālo selekciju un klasiskajiem ĢMO varētu rasties starpceļš.
Līdz šim - stingra piesardzība
Latvija vairāk nekā desmit gadus ieturējusi vienu no piesardzīgākajām politikām Eiropas Savienībā. Kopš 2009. gada valsts neatbalsta ĢMO audzēšanu, un šī pieeja saglabājas arī šobrīd.
Zemkopības ministrijas preses dienests sarunā ar publikācijas autoru uzsver: "Pašlaik izmaiņas šajā politikā netiek plānotas."
Latvijā pašvaldībām ir tiesības ierobežot ĢMO audzēšanu savā teritorijā, un lielākā daļa šo iespēju ir izmantojušas.
Pēdējo gadu laikā Latvijā nav reģistrēti mēģinājumi audzēt ĢMO kultūras. Vienīgais izņēmums bija 2021. gadā, kad vienā rapša sēklu partijā tika konstatēts neatļauts ĢMO piemaisījums.
Vienlaikus Eiropas tirgū pastāv kompromiss - dzīvnieku barībā ĢMO soja tiek izmantota plaši, un arī Latvija ievēro ES noteikumus, kas to atļauj.
Baltijas pieeja nav vienāda
Lai gan Baltijas valstis bieži tiek uztvertas kā vienots reģions, pieeja ĢMO audzēšanai tajās atšķiras.
Lietuvā kopš 2015. gada darbojas valsts mēroga aizliegums ĢMO kultūru audzēšanai. Politiskā nostāja tur ir skaidra un centralizēta, un arī lauksaimnieki lielākoties izvairās no ĢMO, ņemot vērā tirgus un patērētāju attieksmi.
Igaunijā formāla aizlieguma nav, tomēr ĢMO kultūras praksē netiek audzētas. Tur galvenie ierobežojumi saistīti ar tirgus struktūru, saimniecību izmēru un ekonomiskajiem riskiem, nevis politiskiem lēmumiem.
Latvija ieņem starppozīciju - valstī nav vienota nacionāla aizlieguma, taču lielākā daļa pašvaldību ir noteikušas ierobežojumus ĢMO audzēšanai savās teritorijās.
Kas varētu mainīties tuvākajos gados
Plānotais ES regulējums paredz iespēju atšķirt dažādu veidu genomu rediģēšanas rezultātus. Daļa no tiem varētu tikt pielīdzināti dabiskām mutācijām vai tradicionālajai selekcijai.
Ja tradicionāla jaunu šķirņu izveide var aizņemt 10 līdz 15 gadus, genomu rediģēšanas tehnoloģijas teorētiski ļauj šo procesu būtiski paātrināt. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc debates Eiropā kļūst arvien aktīvākas.
Zemkopības ministrija norāda, ka Latvija seko Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada spriedumam, kas jaunās mutaģenēzes tehnoloģijas pielīdzina ĢMO, un valsts turpmākā rīcība būs atkarīga no ES lēmumiem.
Vienlaikus bioloģiskajā lauksaimniecībā jaunās genomikas metodes pašlaik netiek atļautas. Pat pēc jaunā regulējuma pieņemšanas šis jautājums, visticamāk, paliks atsevišķas diskusijas priekšmets, jo bioloģiskā sektora noteikumi balstās uz stingrākiem principiem.
Klimats maina spēles noteikumus
Lauksaimniecības nozare pēdējos gados arvien biežāk saskaras ar laikapstākļu svārstībām. Latvijā 2025. gadā bojāti vai neapsēti bija vairāk nekā 87 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes, bet provizoriskie zaudējumi pārsniedza 100 miljonus eiro.
Atsevišķām kultūrām ražas kritums bija īpaši straujš - griķiem par 51 procentu, vasaras miežiem par 43 procentiem, kukurūzai par 28 procentiem. Liela daļa kviešu ražas sasniedza tikai lopbarības kvalitāti.
Līdzīgas problēmas novērotas arī citviet Baltijā. Lietuvā klimata postījumi skāra vairāk nekā 56 tūkstošus hektāru, bet Igaunijā nokrišņu daudzums dažos reģionos pārsniedza normu par vairāk nekā trešdaļu.
Šie skaitļi arvien biežāk liek runāt par kultūraugu noturību un selekcijas paātrināšanu.
“Mercosur” - konkurence no Dienvidamerikas
Diskusiju par jaunajām selekcijas tehnoloģijām pastiprina arī Eiropas Savienības tirdzniecības līgums ar “Mercosur” valstīm - Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju un Paragvaju.
Šīs valstis ir starp lielākajām lauksaimniecības eksportētājām pasaulē, un to pieeja ģenētiskajai modifikācijai ir ievērojami liberālāka nekā Eiropas Savienībā. Brazīlijā vairāk nekā 90 procenti sojas tiek iegūti no ģenētiski modificētām šķirnēm.
Tas nozīmē, ka Eiropas lauksaimnieki jau šobrīd konkurē ar ražotājiem, kuru izmaksas bieži ir zemākas un kuru tehnoloģiskās iespējas ir plašākas.
Bioenerģija - vēl viens negaidīts faktors
Jautājums par selekciju skar ne tikai pārtikas ražošanu. Baltijas valstīs arvien lielāku lomu spēlē bioenerģija. Latvijā darbojas vairāk nekā 50 biogāzes staciju, un nozare attīstās arī biometāna ražošanā.
Biogāzes ražošana lielā mērā balstās uz kukurūzu, zālājiem un lauksaimniecības atliekām. Taču klimata svārstības arvien biežāk ietekmē biomasas stabilitāti.
Eiropas Savienība “REPowerEU” programmā paredz līdz 2030. gadam palielināt biometāna ražošanu līdz 35 miljardiem kubikmetru gadā. Tas nozīmē, ka biomasas pieejamība kļūst par stratēģisku jautājumu gan enerģētikā, gan lauksaimniecībā.
Zinātne jau virzās uz priekšu
Jaunās genomikas tehnoloģijas Baltijā pagaidām tiek izmantotas tikai pētniecībā, taču darbs laboratorijās notiek jau vairākus gadus.
Latvijā pētnieki, tostarp Latvijas Universitātē, izmanto genoma rediģēšanu projektā “EditGrass4Food”, kur tiek analizēta daudzgadīgās airenes izturība pret salu un sausumu. Notiek arī eksperimenti ar melleņu audu kultūrām, lai palielinātu bioloģiski aktīvo vielu saturu, kā arī pētījumi par raugiem biotehnoloģiju vajadzībām.
Lietuvā genoma rediģēšana tiek pētīta Viļņas universitātē, galvenokārt augu selekcijas vajadzībām, analizējot slimībizturīgu šķirņu izveides iespējas.
Igaunijā pētījumi koncentrējas uz miežiem, auzām un lopbarības kultūrām, integrējot genoma rediģēšanu plašākos klimata pielāgošanās projektos “Eesti Maaülikool”.
Savukārt Somijā un Zviedrijā laboratorijās jau tiek testētas CRISPR tehnoloģijas graudaugiem un lopbarības augiem, īpaši pētot augu noturību pret sēnīšu slimībām, pārmērīgu mitrumu un temperatūras svārstībām.
Nevienā no Baltijas valstīm šobrīd nav komerciālu genoma rediģētu kultūraugu audzēšanas atļauju. Tomēr biotehnoloģiju pētnieki reģionā atzīst, ka zinātniskā vide jau gatavojas iespējamām Eiropas Savienības politikas izmaiņām.
Izvēle, kas agrāk nepastāvēja
Līdz šim Baltijas valstīs jautājumi par ĢMO galvenokārt balstījās sabiedrības attieksmē un politiskos principos. Tagad tie pakāpeniski pārvēršas par tehnisku un ekonomisku izvērtējumu.
Baltija vairs nav izolēta. Spiediens no globālās konkurences, klimata pārmaiņas un kaimiņvalstu pragmatisms liek meklēt līdzsvaru starp bioloģisko lauksaimniecību un jaunām tehnoloģijām.
2026. gads iezīmē diskusijas sākumu, kur Baltijai būs jāatrod līdzsvars starp tradīcijām, konkurenci un jaunajām tehnoloģijām.
