Jau ir skaidri zināms, ka cauri Rīgai “Rail Baltica” tuvākajā nākotnē nekursēs un, pat ja dzelzceļu uzbūvētu, vilcieni pa to netrauksies ar ātrumu virs 250 kilometriem stundā. Neraugoties uz to, Eiropas Komisijas mājaslapā joprojām lasāma informācija par aktuālo plānu ātrgaitas dzelzceļa satiksmes paātrināšanai visā Eiropā. Rīga šajā kartē joprojām iezīmēta.
Par ātrgaitas dzelzceļa esamību Eiropā rīdziniekiem un pilsētas viesiem tuvākajā desmitgadē atgādinās vien konservēšanai paredzētais betona pālis Daugavā un īpatnējā dzelzceļa estakāde, kura aiz lidostas teritorijas pēkšņi apraujas pie Mārupes novada priežu mežiņa.
Pērnā gada novembrī Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts Eiropas Komisijas mājaslapā izvietoja informāciju: Eiropas Komisija atklāj visaptverošu plānu ātrgaitas dzelzceļa attīstības paātrināšanai visā ES, piedāvājot pasažieriem ievērojami samazināt ceļošanas laiku. Veicinot ātrus, ērtus, drošus un uzticamus dzelzceļa pakalpojumus, plāns atbalsta ES divkāršo mērķi - līdz 2050. gadam kļūt oglekļa neitrāliem un stiprināt Eiropas globālo konkurētspēju.
Mājaslapā norādīts, ka, balstoties uz Eiropas transporta tīklu (TEN-T), plānā ir izvirzīts mērķis uz pusi samazināt daudzu populāru dzelzceļa braucienu ilgumu visā Eiropā salīdzinājumā ar pašreizējo. Piemēram, līdz 2030. gadam pasažieri varēs aizbraukt no Berlīnes uz Kopenhāgenu četrās stundās, nevis septiņās. Līdz 2035. gadam Sofija un Atēnas atradīsies tikai sešu stundu attālumā pa dzelzceļu. Tiek solīts, ka jauni pārrobežu savienojumi savienos Baltijas valstis un ļaus pasažieriem ceļot no Parīzes uz Lisabonu caur Madridi.
Plāna mērķis ir līdz 2040. gadam izveidot labi funkcionējošu un ātrāku ātrgaitas dzelzceļa tīklu. Tikšot veikta investīciju paātrināšana un patiesi savstarpēji izmantojama Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīkla saskaņošana. Notikšot pārrobežu sastrēgumu novēršana, nosakot saistošus termiņus līdz 2027. gadam, un iespēju noteikšana lielākam ātrumam, tostarp krietni virs 250 km/h. Tikšot sagatavota īpaša ES finansēšanas stratēģija, ko atbalstīs stratēģisks dialogs ar dalībvalstīm, nozari un finanšu dalībniekiem. Mērķis ir labāk koordinēt finansējuma avotus un privātās investīcijas, kā arī stiprināt ES finansēšanas ekosistēmu ātrgaitas dzelzceļa projektiem, nodrošinot TEN-T tīkla pabeigšanu līdz 2040. gadam. Stratēģiskais dialogs noslēgsies ar ātrgaitas dzelzceļa nolīgumu, kas ir daudzpusēja apņemšanās mobilizēt nepieciešamās investīcijas prioritārajiem projektiem.
Komisija sola izveidot rezultātu tablo, lai uzraudzītu progresu ātrgaitas dzelzceļa jomā.
2026. gadā tikšot pārskatītas arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pilnvaras, ļaujot aģentūrai atcelt liekus valsts noteikumus un efektīvāk izsniegt atļaujas un sertifikātus, tādējādi atbalstot inovāciju ieviešanu.
Brauciena laika samazināšana mazināšot sastrēgumus, palielināšot parasto līniju jaudu un uzlabošot reģionālo un nakts vilcienu pakalpojumus. Tas stiprināšot Eiropas drošību, atvieglojot karaspēka un militārā aprīkojuma ātru pārvietošanos.
Ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs Apostoloss Cicikostass norādījis: “Ātrgaitas dzelzceļš nav tikai ceļojuma laika samazināšana — tā ir eiropiešu apvienošana, mūsu ekonomikas stiprināšana un globālās sacensības par ilgtspējīgu transportu līderpozīcijas ieņemšana. Ar šodienas plānu mēs ambīcijas pārvēršam darbībā: nojaucam šķēršļus, mobilizējam ieguldījumus modernā infrastruktūrā un padarām pārrobežu dzelzceļu par oglekļa neitrālas, konkurētspējīgas un drošas Eiropas mugurkaulu. Iedzīvotāji visā savienībā gūs labumu no ātrākiem, drošākiem un pieejamākiem braucieniem, kas satuvina Eiropu.”
Attēlā redzama Eiropas karte ar dažiem nākotnes ceļošanas laika piemēriem ar vilcienu, kā minēts paziņojumā presei.
Grafiks apskatāms šeit.
Brauciena laiki ir indikatīvi un balstīti uz publiski pieejamiem kustības saraksta datiem, kas iegūti 2025. gada aprīlī.
“Lai kāds būtu jūsu brauciena mērķis - brīvdienās apciemot ģimeni, pavadīt nedēļas nogali kopā ar draugiem vai apmeklēt darba konferenci - ceļošanai pa Eiropu vajadzētu būt vienkāršai, ātrai un ilgtspējīgai,” vēsta Eiropas Komisija.
Pat ja neticamā kārtā 2030. gadā izdosies palaist dzelzceļa līniju Varšava-Tallina, apejot Rīgu - tas nebūs ātrgaitas, bet gan parastais lēnais vilciens, kādi Eiropā šobrīd tiek aizstāti ar moderniem vilcieniem un ātrgaitas dzelzceļa līnijām.
Eiropas Komisija saistībā ar ātruma palielināšanu dzelzceļa līnijās sola:
