Polijas iekšpolitiskās kaislības ir novedušas pie tā, ka ir stipri sabremzējusies kriptovalūtas nozari regulējošu normatīvo aktu pieņemšana, un šajā jomā strādājošiem pakalpojumu sniedzējiem rodas problēmas prognozēt sava biznesa nākotni Polijā. Izdevība Latvijai! Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) jau paguvis Polijas uzņēmējiem nodot vēstījumu: “Nāciet pie mums!”
12. janvārī Polijas kripto un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi sprieda par alternatīvām MiCA (Markets in Crypto-Assets) licences iegūšanai Eiropas Savienībā (ES). Varšavā (Warsaw School of Economics) notika slēgts starptautisks nozares pasākums "Crypto Crisis Averted: Explore Alternatives", kas pulcēja 200 Polijas kripto un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvjus.
V. Valainis jau nosūtījis Polijas kriptovalūtas uzņēmumiem personisku vēstuli, kurā mudina par stratēģisko partneri izvēlēties Latviju.
Polija tūļājas, bet Latvijā durvis jau vaļā
Situāciju komentē Latvijas Blokķēdes asociācijas (LBAA) izpilddirektors Reinis Znotiņš: “Esmu pašlaik Varšavā. Nupat tikāmies ar vairākiem Polijas juridiskajiem birojiem. Mūsu delegācijā ir Latvijas Bankas, Latvijas Blokķēdes asociācijas, advokātu biroju “Sorainen” un “Volless”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji. Mēs mēģinām aktīvi uzrunāt tās kompānijas.
Pašlaik Polijā ir vairāk nekā 1400 reģistrētu un aktīvu kriptovalūtas kompāniju, bet Polijas prezidents Karols Navrockis ir uzlicis veto likumam, kam jāizpilda ES regula par to, ka šie kriptovalūtas uzņēmumi drīkst licencēties. Tiem licence jāsaņem līdz jūlijam, bet likums joprojām nav spēkā.
Tikmēr Latvijā šo likumu un ES regulu pieņēma jau pagājušā gada vasarā. Polijas kompānijām nav daudz variantu, jo tās joprojām nevar saņemt licenci Polijā, tāpēc mēs tās uzrunājām, aicinot uz Latviju.
Latvijas delegācija ir organizējusi pasākumu kopā ar Polijas ietekmīgām bankām un kriptovalūtas kompānijām. Mēs aicinām kriptovalūtas pakalpojumu sniedzējus. Ir pieteikušies vairāk nekā 240 šo kompāniju pārstāvji. Turpināsim strādāt, organizējot tikšanās ar Latvijas Banku un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, lai piesaistītu šīs kompānijas reģistrēties un investēt Latvijā.
Mūsu ideja ir piesaistīt šīs kompānijas, lai Latvijas tautsaimniecība, ekonomika, finanses varētu iegūt nodokļu ieņēmumus, augsti apmaksātas darba vietas. Mēs redzam, ka, piemēram, Lietuva ir uzbūvējusi savu finanšu tehnoloģiju stāstu un pēdējos piecos gados tur ir izveidojušās vairāk nekā 500 finanšu tehnoloģiju kompānijas. Tās ir licencējušās, izveidojušas jaunas darba vietas un ceļ Viļņā jaunas mājas.
Ja šādas kompānijas darbosies Latvijā, tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklī vien tas būs liels ieguvums un tāpat arī citos nodokļos.”
Blēžiem kriptobiznesā nebūs vietas
Latvijas iedzīvotāji bieži saskaras ar viltus brokeru tālruņa zvaniem, kuri cenšas izkrāpt naudu. Lai gan kriptovalūta nav saucama par ļoti jaunu parādību, tā ļaužu apziņā mēdz asociēties ar blēdību.
Uz to Reinis Znotiņš paskaidroja, ka runa ir tikai par licencētām kompānijām. “Šīm kompānijām būs obligāti jālicencējas finanšu institūcijās, tām būs uzraudzība, būs jāveic regulāri auditi un citas pārbaudes - tās tiks uzraudzītas tāpat kā jebkuras citas finanšu sabiedrības. Tas uzlabos drošību patērētājiem, un tādas kompānijas, kura mēģinās kaut ko sākt blēdīgi darīt, nemaz nevarēs saņemt licenci. Mēs uzrunājam tikai tādas kompānijas, kuras gribēs un spēs nopietni veikt šo biznesu un iegūs licenci.
Eiropas Parlaments ir atzinis, ka kriptovalūtas pakalpojumu sniedzēji, tāpat kā bankas, tāpat kā kopfinansēšanas platformas, ir leģitīmas un uzraugāmas finanšu iestādes.”
Vai Latvijā kriptovalūtas pakalpojumu piesaistes idejai ir pietiekams atbalsts - vai Latvijas Bankai ir pietiekami resursi, kapacitāte?
“Es domāju, ka ir - Latvijas Bankai būs jāizsniedz licences, divas tā jau ir izsniegusi. Gaidām, ka būs stipri vairāk. Ir zināms arī no nozares asociācijas, ka ir vairāki lieli un spēcīgi uzņēmumi, kas pieteikušies uz licenci Latvijas Bankā. Šo virzienu ļoti atbalsta Ekonomikas ministrija, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, un arī no Latvijas Bankas ir atbalsts,” sacīja Reinis Znotiņš.
Vai ir kriptovalūtas virzienam ir atbalsts valdībā, valdošajā koalīcijā?
“Spriežot pēc tiem lēmumiem, kas ir bijuši pieņemti līdz šim, lielākoties šim virzienam ir atbalsts. Domāju, ka politiķi redz, ka šeit ir potenciāli ļoti būtiski nodokļu ieņēmumi, jaunas darba vietas. Ar ekonomiku pašlaik neiet tik spoži, kā gribētos, bet šis ir jauns sektors, kas var uzplaukt un atnest valstij labumu,” pauda nozares eksperts.
Kā izskaidrojamas Polijas peripetijas - kāpēc tur šo virzienu pašlaik slāpē? Vai poļiem kriptovalūtas pakalpojumu kļuvis pārāk daudz?
Reinis Znotiņš sacīja, ka šo tēmu apspriedis ar vairākiem prominentiem Polijas juristiem. Polijas parlaments (Seims) novilka līdz pēdējam un nepieņēma ES regulu, ko Latvija jau pērn ir pieņēmusi. Tad, kad likums beidzot tika pieņemts, Polijas prezidents uzlika veto. Viens no argumentiem esot, ka uzraudzības izmaksas Polijas bankai esot pārāk augstas. Vēl ir argumenti par likuma teksta kvalitāti, kas prezidentam nepatīk - viņš gribētu labākus noteikumus. Te iezīmējas pretstāve starp parlamentu un prezidenta kanceleju par to, kā šim regulējumam būtu jāizskatās, nevis par to, ka tāds vispār nebūtu vajadzīgs.
Kamēr Polija bremzē, Latvija izmanto iespēju? Vai izdosies?
Jā, tā to var interpretēt, atzīst Reinis Znotiņš: "Mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Ceru, ka tālāk iesim tikai ātrāk, lai Latvija kļūtu par Web3 centru Eiropā. Mēs vairs neesam "pelēkajā zonā". Mēs esam tiesiskā un regulētā vidē, kur Latvija var kļūt par reģiona finanšu tehnoloģiju galvaspilsētu, ja vien rīkosimies ātri."
