Latvijā to tik spilgti neredz, bet Igaunijā ir pamanīts: 140 gadu laikā Baltijas jūras līmenis nav bijis tik zems kā pašlaik – 67,4 centimetrus zem parastās normas. To radījis anticiklons un neliels, bet gana pietiekams vējš no austrumiem, kas aiznesis milzīgas ūdens masas – aptuveni 275 kubikkilometrus – rietumu virzienā un caur Ērezundu uz Ziemeļjūru.
Atrast vecu kuģi un braukt pa jūru ar automašīnu
Tallinas Kalarannas rajonā jūra ir kļuvusi pavisam sekla un redzamas tādas metāla un betona konstrukcijas un rampu paliekas, kas līdz šim bija zem ūdens. Tāpat var atrast arī vecas metāla detaļas no kuģiem un piestātnēm.
Vēl viena dabas “anomālija”, kas agrākos laikos bija parasta lieta, ir ziema, kas šogad padevusies pavēsa. Sen jo sen, kādus 14 gadus, nav bijis tā, ka rodas iespēja braukt ar vieglo automašīnu starp Hījumā salu un Sāmsalu pa ledu. Ja sals vēl kādu laiku pieturēsies, to varēs pagūt izmēģināt. Tas iespējams tikai diennakts gaišajā laikā, pretēji parastajiem ceļu satiksmes noteikumiem šajā posmā nedrīkst piesprādzēties, jāievēro ļoti liela distance un nedrīkst braukt pārāk lēni.
Tallinā jaunā vara noposta iepriekšējās varas iecerēto slimnīcu
Piektdien Tallinas pilsētas dome nolēma uzsākt plānoto Tallinas slimnīcas projektēšanas līguma laušanu, jo trūkstot apstiprināta projekta finansēšanas modeļa un ir arī valsts nevēlēšanās tajā ieguldīt līdzekļus.
Lēmums tika pieņemts 13. februārī pilsētas domes ārkārtas sēdē, ņemot vērā sociālo lietu ministra oficiālo nostāju, ka valsts nevar uzņemties saistības par infrastruktūras ieguldījumiem topošajā Tallinas slimnīcā.
Tallinas mērs Pēters Raudseps uzsvēra, ka jaunā medicīnas pilsētiņas projekta īstenošana sākotnēji paredzēja valsts līdzdalību.
"Pilsēta nevar viena pati īstenot jauna medicīnas pilsētiņas būvniecību Tallinā. Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka šis ir liela mēroga veselības aprūpes infrastruktūras projekts, kam nepieciešama valsts līdzdalība. Ar šāda mēroga ieguldījumiem ir ļoti svarīgi, lai finansēšanas modelis un finanšu ietvars būtu skaidri definēts un saskaņots," sacīja Raudseps. "Diemžēl šāda skaidrība līdz šim nav panākta, tāpēc Tallinai nav citas izvēles kā vien lauzt pagājušajā gadā noslēgto projektēšanas līgumu."
Bijušais Tallinas mērs Jevgeņijs Osinovskis no Sociāldemokrātiskās partijas šī gada janvārī paziņoja, ka Tallinas slimnīcas projektēšanas līguma izbeigšana pilsētai varētu radīt naudas sodu līdz pat 10 miljoniem eiro. Šis līgums tika parakstīts ar pretendentiem “Sirkel ja Mall ning INDUSTRIA PROJECT Sp. z o.o.” 2025. gada 25. septembrī, kad Tallinā pie varas bija četru partiju koalīcija - Sociāldemokrāti, Reformu partija, “Isamaa” un “Eesti 200” - un Osinovskis bija pilsētas mērs. Taču pēc pašvaldību vēlēšanām 2025. gada oktobrī uzvarējusī Centra partija un “Isamaa” izveidoja valdošo koalīciju un iepriekšējās koalīcijas iesāktos darbus tagad “noairē”.
Kariss vai kāds Nekariss?
Igaunijas prezidenta vēlēšanas parlamentā varētu notikt šā gada 2. un 3. septembrī. Par to paziņojis Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR informē, ka 10. janvārī parlamentā notika vēlēšanu organizēšanai veltīta parlamenta Vecāko padomes sanāksme. Tajā nolemts 2. un 3. septembrī rīkot prezidenta vēlēšanu pirmo, otro un trešo kārtu.
Vienlaikus pārrunāta vēlēšanu kolēģijas sasaukšana, ja parlamentam neizdosies ievēlēt jauno valsts vadītāju, un grozījumi prezidenta vēlēšanu likumā. Deputāti arī diskutēja par piemērota kandidāta meklēšanu, un nolemts turpināt darbu paplašinātas Vecāko padomes formātā, kurā katru parlamenta frakciju pārstāvēs divi deputāti.
Centra partija esot gatava atbalstīt Alara Karisa atkārtotu ievēlēšanu, taču viņš pats jau pagājušajā gadā noliedza šādu iespēju.
Savukārt parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Arvo Allers norādīja, ka deputātiem, visticamāk, neizdosies vienoties par kopīgu kandidātu un partijas, visticamāk, izvirzīs katra savu. Tātad vasarā Igaunijā sāksies mērena politiska ņemšanās - ne tik liela kā uz pašvaldību vai Rīgikogu vēlēšanām, bet tomēr būs.
Sabiedrisko mediju “svētās govis”
Pagājušā gada novembrī Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) frakcija iesniedza parlamentā likumprojektu par Igaunijas Nacionālās apraides likuma (ERR) atcelšanu. Tomēr šonedēļ iniciatīva neguva parlamenta atbalstu.
Likumprojektā tika ierosināts atcelt spēkā esošo ERR likumu un līdz ar to likvidēt juridisko personu tās pašreizējā formā.
Iepazīstinot ar iniciatīvu, EKRE līderis Martins Helme paziņoja, ka ERR portāli, televīzijas un radio kanāli būtu jāprivatizē, bet arhīvs jānodod valsts filmu arhīvam. Tika ierosināti izņēmumi, tostarp “Klassikaraadio” nodošana fondam “Eesti Kontsert” un “Vikerraadio” Valsts kancelejai ārkārtas sabiedrības informēšanai.
Pēc Helmes teiktā, ERR ir ideoloģiski neobjektīvs un izšķērdīgs mediju holdings, kas, viņaprāt, sistemātiski pārkāpj likuma prasības attiecībā uz līdzsvarotu un neitrālu programmu veidošanu.
Oponenti priekšlikumu nosauca par mēģinājumu vājināt neatkarīgo žurnālistiku un apšaubīja gan sabiedriskās raidorganizācijas likvidācijas juridisko pamatu, gan ierosinātās reformas praktisko īstenošanu.
Vadošā komiteja ierosināja iniciatīvu noraidīt. Par priekšlikumu nobalsoja 46 deputāti, bet pret - deviņi. Tā rezultātā dokuments tika atsaukts no izskatīšanas.
Bet nu loģiski - pat ja ir arī citās partijās kādi deputāti, kas domā līdzīgi kā EKRE, visi zina tās šausmas un protestus, kas sacēlās Lietuvā, kad turienes Seimā sāka mēģināt grozīt likuma pantus par sabiedriskā medija LRT ģenerāldirektora ievēlēšanu.
Visi ir pārbijušies - Igaunijā, Lietuvā un arī Latvijā, kur gan nav vēl pat mēģināts sarakstīt un iesniegt kādus likumprojektus par sabiedriskā medija LSM darbības korekcijām.
Visās trijās Baltijas valstīs sabiedrisko mediju problēma ir līdzīga - tie tiek baroti un pārbaroti no valsts budžeta un informē tautu pa spalvai tai valdībai, kura ir pie varas. Tā gadās.
Gadiem ilgi nevar nojaukt Maskavas namu
Tikmēr Lietuvā nu jau par hronisku problēmu sāk kļūt Maskavas nama nenojaukšana. Tā kā Valsts būvinspekcija piecus gadus nespēj nojaukt tā saukto Maskavas namu Viļņā - netālu no pilsētas centra un jaunu biznesa un dzīvojamo kompleksa bijušā “Žalgiris” stadiona vietā -, Viļņas mērs Valds Benkunsks pasludināja šo lietu par "sastingušu" un nosauca par apkaunojumu visai valstij.
Viņš atzīmēja inspekcijas vadības tizlumu 2022. gada tiesas lēmuma par ēkas nojaukšanu īstenošanā un pauda aizdomas, ka aģentūra ļaunprātīgi izmanto procedūras un nepietiekami pārrauga procesu.
"Es uzskatu, ka šī lieta ir apstājusies un apkauno ne tikai Būvinspekciju, bet visu valsti, jo mēs nevaram nojaukt tikai vienu ēku piecu gadu laikā," Benkunsks sacīja intervijā “BNS Plus”.
"Piecu gadu laikā mums ir bijis viens mēģinājums izsludināt konkursu, no kura tiek izslēgti darbuzņēmēji nekvalificētu darbuzņēmēju dēļ, kuri pēc tam pārsūdz lēmumu tiesā. Ja ir griba, procesus vienmēr var pienācīgi kontrolēt. Es nezinu, vai tas tiek darīts apzināti, bet varu droši apgalvot vēlmes un gribas trūkumu,” viņš piebilda.
Šī gada janvārī mērs paziņoja, ka ir vērsies prokuratūrā ar lūgumu aizsargāt sabiedrības intereses tiesas lēmuma par nepabeigtās ēkas nojaukšanu izpildē. Ģenerālprokuratūra otrdien aģentūrai BNS paziņoja, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.
Pēc Benkunska teiktā, viņš lūdz tiesībsargājošās iestādes izvērtēt, vai Būvinspekcija ļaunprātīgi neizmanto procedūras, kavējot termiņus, un vai visi pagājušā gada nojaukšanas konkursa dalībnieki tika pamatoti izslēgti nepieciešamās kvalifikācijas trūkuma dēļ.
Lietuvā vinnētu tēvzemīgi kristīgais Kaščūns. Ja vēlēšanas būtu svētdien...
Ja Seima vēlēšanas notiktu svētdien, vairums iedzīvotāju balsotu par Laurīna Kaščūna vadīto partiju "Tēvzemes savienība - Lietuvas Kristīgie demokrāti" (LS-LKD), liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja.
Saskaņā ar aptauju, kas tika veikta no 19. līdz 29. janvārim, politisko partiju reitinga augšgalā ir konservatīvie, par kuriem janvārī bija gatavi balsot 13,3% iedzīvotāju, salīdzinot ar nedaudz augstāku rādītāju - 15,3% decembrī.
Otrajā vietā ir Aurēlijs Verīga un viņa Zemnieku un zaļo savienība (LVŽS). Janvārī par šo partiju bija gatavi balsot 7,6% respondentu, salīdzinot ar 5,7% mēnesi iepriekš.
Arī Remigija Žemaitaiša vadītā partija "Nemunas ausma" iekļuva pirmajā trijniekā. Janvārī par to bija gatavi balsot 7,5% respondentu, salīdzinot ar 5,7% decembrī.
Tikmēr Mindaugs Sinkēvičs un viņa Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP) ieņem ceturto vietu. Janvārī šis politiskais spēks saņēma 7,3% atbalstu, salīdzinot ar 8,6% decembrī.
Partija "Nemunas ausma" un Remigijs Žemaitaitis ir unikāla parādība - politisku peripetiju rezultātā tā savulaik nokļuva un joprojām ir valdošajā koalīcijā, lai gan vai katru nedēļu pamanās paust kādu kritiku, destrukciju, obstrukciju un skandalozu huligānismu savu koalīcijas partneru virzienā. Žemaitaitis ir pat notiesāts par antisemītiskiem izteicieniem. Tomēr lielai lietuviešu daļai (7,5%) šī partija šķiet simpātiska. Tā ir liela galvas sāpe sociāldemokrātiem un Zemnieku un zaļo savienībai. Vēl lielāka nelaime tā ir valsts prezidentam Gitanam Nausēdam, kura reitings ir nokrities pagalam zemu, un tas ir tieši “Nemunas ausmas” dēļ, jo viņam tiek pārmesta neizlēmība un nespēja iejaukties politiskajos procesos, lai “Nemunas ausmas” atrašanos valdošajā koalīcijā izbeigtu.
Pa labi pie sarkanās gaismas?
Tikmēr šīs partijas deputāts ir iesniedzis Seimā interesantu priekšlikumu: kad luksoforā deg sarkans signāls, krustojumos ir atļauts nogriezties pa labi, ja vien to īpaši neaizliedz ceļa zīmes. Šo ideju ierosina Seima deputāts un partijas “Nemunas ausma” pārstāvis Karolis Neimants, uzskatot, ka tā varētu palīdzēt samazināt satiksmes sastrēgumus un piesārņojumu.
“Mēs iesniedzam priekšlikumu, kas paredz nostiprināt principu, ka pagriezties pa labi vienmēr ir atļauts, kad luksoforā deg sarkans signāls, ja vien to īpaši neaizliedz attiecīgās zīmes. Šīs izmaiņas attiektos uz visu valsti, taču pašvaldības saglabā tiesības patstāvīgi noteikt krustojumus, kuros pagriezties pa labi pie sarkanās gaismas ir jāierobežo,” teikts Neimanta priekšlikumā likuma grozījumiem.
Tie, kas ceļojuši pa Lietuvu, ir ievērojuši, ka daudzviet krustojumos jau ir zaļa, nedegoša bultiņa pa labi, kas nozīmē, ka autovadītājs, izvērtējot situāciju, drīkst nogriezties pa labi arī tad, ja deg sarkanais luksofora signāls. Tā pēc būtības ir papildsekcija, kas darbojas nepārtraukti, lai netērētu elektrību. Neimanta priekšlikums nozīmē, ka varētu iztikt vispār bez šādām bultiņām.
Latvijā nostāja ir stingri pretēja - ja deg sarkans, tad jāstāv, ja vien nav papildsekcijas ar iedegošos zaļo bultiņu pa labi.
Kā ir labāk - kas to lai zina. Droši vien aizliegums braukt pa labi samazina avāriju skaitu, bet veicina sastrēgumus.
