Pārlasīju rakstīto 2 reizes . Atklājas nepatīkama aina . Proti ,politiķi neuztver situāciju ekonomiski un pat ne no drošības nozīmes viedokļa. Latvijas problēma nav parāda līmenis . Valsts parāds nav arī skaitlis budžeta ailē . Tas ir jautājums par Latvijas ekonomikas nākotnes struktūru . Nav konkrētas atbildes uz jautājumu , vai aizņemtais eiro palielina pievienoto vērtību (PV) uz nodarbināto ? Ļoti labi ,ka LB ir uzņēmusies diskusijas organizatora lomu , tomēr parāda ilgspēja nav fiskāls jautājums , tas ir strukturāls jautājums. Pēdējo gadu produktivitātes pieaugums ir nepietiekams , lai garantētu 6% nominālo izaugsmi , jo tikai šāds lielums apstiprina aizņemšanās ekonomisko loģiku . Vel svarīgāka ir atbilde uz jautājumu , vai aizsardzības turpat 5% no IKP ir patēriņš , vai industriāls multiplikators ? Vai dzīvojam importa modelī ,vai veidojam industriālas attīstības modeli , veidojam atbilstošas piegādes ķēdes , nostiprinām tehnoloģisko pārnesi , attīstām duālās tehnoloģijas . Vai aizsardzība kļūst par rūpnieciskās politikas svarīgu elementu . 30% aizsardzības ieguldījums rūpniecība var dot apmēram 2% punktu pieaugumu rūpniecības īpatsvarā jau pēc 5-7 gadiem ,un faktiski kompensē fiskālo slogu . Secinājums . ja izdotos nodrošināt 6% izaugsmi gadā , tad parāds stabilizējas pie 50% robežas , bet PV būtiski tuvotos ES vidējam lielumam .
Vajag ieroču industrijai atrast pircēju. Ieguldīt aizsardzībā nav sinonīms uzreiz pelnīt. šobrīd varētu tirgot Ukrainai un tā norēķinātos no ES aizdevuma. Lādiņu rūpnīca tikai vēl taps un dronus vajag saražot 1000 diennaktī. Toties miljardi tiek apēsti šeit un tagad. Tāpēc primāri ir jāgriež budžeta sadaļa un jau 27.gadā jālaiž pie nodokļu pelnīšanas nevis tērēšanas 60 000 ierēdņu. Tikai Mileja huskvarna spēj mums līdzēt.
Vajag drosmīgus ierēdņus neņemt no Briseles sieru slazdā jeb SIF domātās naudas. Tā mēs pārdodamies kā iezemieši apmaiņā pret stikla krellēm un ugunīgo dziru. Tās iespaidā, daļa tautas paliek slinka un pakļāvīga.
Komentāri: Latvijas Banka pratināja politiķus uz valsts parāda pannas
Pārlasīju rakstīto 2 reizes . Atklājas nepatīkama aina . Proti ,politiķi neuztver situāciju ekonomiski un pat ne no drošības nozīmes viedokļa. Latvijas problēma nav parāda līmenis . Valsts parāds nav arī skaitlis budžeta ailē . Tas ir jautājums par Latvijas ekonomikas nākotnes struktūru . Nav konkrētas atbildes uz jautājumu , vai aizņemtais eiro palielina pievienoto vērtību (PV) uz nodarbināto ? Ļoti labi ,ka LB ir uzņēmusies diskusijas organizatora lomu , tomēr parāda ilgspēja nav fiskāls jautājums , tas ir strukturāls jautājums. Pēdējo gadu produktivitātes pieaugums ir nepietiekams , lai garantētu 6% nominālo izaugsmi , jo tikai šāds lielums apstiprina aizņemšanās ekonomisko loģiku . Vel svarīgāka ir atbilde uz jautājumu , vai aizsardzības turpat 5% no IKP ir patēriņš , vai industriāls multiplikators ? Vai dzīvojam importa modelī ,vai veidojam industriālas attīstības modeli , veidojam atbilstošas piegādes ķēdes , nostiprinām tehnoloģisko pārnesi , attīstām duālās tehnoloģijas . Vai aizsardzība kļūst par rūpnieciskās politikas svarīgu elementu . 30% aizsardzības ieguldījums rūpniecība var dot apmēram 2% punktu pieaugumu rūpniecības īpatsvarā jau pēc 5-7 gadiem ,un faktiski kompensē fiskālo slogu . Secinājums . ja izdotos nodrošināt 6% izaugsmi gadā , tad parāds stabilizējas pie 50% robežas , bet PV būtiski tuvotos ES vidējam lielumam .
Vajag ieroču industrijai atrast pircēju. Ieguldīt aizsardzībā nav sinonīms uzreiz pelnīt. šobrīd varētu tirgot Ukrainai un tā norēķinātos no ES aizdevuma. Lādiņu rūpnīca tikai vēl taps un dronus vajag saražot 1000 diennaktī. Toties miljardi tiek apēsti šeit un tagad. Tāpēc primāri ir jāgriež budžeta sadaļa un jau 27.gadā jālaiž pie nodokļu pelnīšanas nevis tērēšanas 60 000 ierēdņu. Tikai Mileja huskvarna spēj mums līdzēt.
Vajag drosmīgus ierēdņus neņemt no Briseles sieru slazdā jeb SIF domātās naudas. Tā mēs pārdodamies kā iezemieši apmaiņā pret stikla krellēm un ugunīgo dziru. Tās iespaidā, daļa tautas paliek slinka un pakļāvīga.
Komentēt