Sabiedroto rietumvalstu sankciju politika vainagojusies panākumiem: Krievijas naftas eksporta apjoma un ieņēmumu krituma fonā Kremlim jaunas likstas – naftas ieguve turpinās, bet to nav kur uzglabāt.
Rekordliels 216 miljonu barelu Krievijas jēlnaftas apjoms vairāk nekā 10 miljardu ASV dolāru vērtībā iestrēdzis jūrā tā sauktās ēnu flotes tankkuģos un gaida pircējus. Kopš decembra vidus pie Omānas krastiem noenkuroti vismaz 12 tankkuģi ar Krievijas eksporta markas “Urals” jēlnaftu, un katru dienu reidā stājas arvien jauni, ziņo “Bloomberg”. Līdzīgi “satiksmes sastrēgumi” veidojas pie Ķīnas krastiem. Pildās sauszemes naftas krātuves un tankkuģu tvertnes, uzglabāšanas jaudas beigsies pēc pāris nedēļām - decembrī jūrā palika 35 miljoni barelu “liekās” naftas. Pa jūru transportētās Krievijas jēlnaftas eksports divu mēnešu laikā samazinājies no 3,8 līdz 2,8 miljoniem barelu dienā. Krievijas sauszemes naftas rezervuāru ietilpība ir aptuveni 32 miljoni barelu, no tiem aizpildīta aptuveni puse, otra puse ir tikai trīs līdz četru dienu ieguves apjoms, satelītattēlu izpētē secinājis “Kplers”. Līdz 100 miljoniem naftas barelu var uzglabāt “Transņeftj” cauruļvadu tīklā, kas tiks aizpildīts aptuveni 11 dienu laikā. Naftas pārpalikumu vienkārši nav kur likt: nafta paliek sauszemes krātuvēs un tankkuģos jūrā, izmisīgi gaidot pircēju.
Jāsamazina ieguve un jāslēdz naftas atradnes
Par cik “Urals” cena pasaules tirgū pašlaik svārstās 40 USD par barelu robežās, bet Krievijas budžetā ieplānoti 59 USD, finansēt jaunus naftas ieguves projektus kļūst arvien sarežģītāk. Naftas ieguves apjomu kritums nozīmē ne vien budžeta zaudējumus, bet ieguves samazināšanos nākotnē, ko būs ārkārtīgi grūti atjaunot pat gadījumā, ja mainīsies ārējie apstākļi. Krievija iegūst ap 9,3 miljoniem jēlnaftas barelu dienā, aptuveni pusi eksportē. Ja sankcijas paliks spēkā, šādā tempā sauszemes krātuves tiks ātri aizpildītas, un atliks tikai ieguvi samazināt, kaut gan vienošanās ar OPEC+ ļauj to palielināt. Rietumsibīrijas aktīvās atradnes ir noplicinātas, bet kad urbumu darbību apturēs, daudzus vairs atjaunot nevarēs. “Rosņeftj” jau atlikusi “Vostok Oil” projekta palaišanu, kas bija paredzēts aktīvo atradņu dabiskā izsīkuma kompensēšanai.
Decembrī Krievija ieguva 9,326 miljonus barelu dienā - par 100 000 mazāk nekā novembrī, un par 250 000 barelu mazāk nekā OPEC+ kvota. “Krievijas naftas uzņēmumiem beidzas uzglabāšanas jaudas, kamēr sankcijas pret “Rosņeftj” un “Lukoil” veicina eksporta problēmas,” secina Berlīnes Starptautiskā un drošības pētījumu institūta eksperts Jans Kluge. Ja eksporta apjomi neatjaunosies, Krievijas uzņēmumiem līdz aprīlim ieguve būs jāsamazina par aptuveni 300 000 bareliem dienā, liecina “Rystad Energy” dati. Tas ir sankciju un Ukrainas uzbrukumu Krievijas naftas infrastruktūrai kombinācijas rezultāts ar mērķi panākt naftas urbumu slēgšanu.
Ķīna un Indija Krievijas naftas nozari neglābs
Pekina pārspēj pa jūru transportētās jēlnaftas iepirkumu rekordus, februārī importējot gandrīz 2,1 miljonu barelu dienā, bet tas nav Krievijas naftas nozares glābšanas riņķis. Februārī Ķīna varētu importēt 2,07-2,08 miljonus barelu dienā, kas būtu vēsturiski augstākais rādītājs, liecina “Vortex Analytics” un “Kpler” dati. Janvārī šis skaitlis bija 1,7 miljoni. Novembrī Ķīna kļuva par lielāko Krievijas naftas pircēju un aizstāja Indiju. 2025. gadā imports no Krievijas sasniedza caurmērā 2 miljonus barelu dienā. Tomēr janvārī šie apjomi samazinājās līdz 1,1-1,2 miljoniem bareliem, līdzīgi skaitļi tiek prognozēti februārī. 2025. gada vasarā Indija importēja līdz 2 miljoniem barelu dienā, bet pašlaik 1,1-1,2 miljonus. Indija sākusi Venecuēlas naftas importu, bonusā saņemot ASV 25% tirdzniecības tarifu atcelšanu. Ķīna, pat palielinot iepirkumus līdz rekordlielajiem 2,07 miljoniem barelu dienā, Krievijas zaudējumus nekompensēs. Abu galveno Krievijas naftas pircēju kopējais iepirkumu apjoms joprojām ir mazāks nekā 2025. gada maksimums.
“Ķīna neapšaubāmi situāciju izmanto. Neatkarīgās pārstrādes rūpnīcas Ķīnā saņem izejvielas ar rekordlielām atlaidēm, palielinot pārstrādes peļņas normas, tas viņiem tas ir komerciāls triumfs. Krievijai tas ir piespiedu pasākums, lai saglabātu vismaz zināmu naudas plūsmu. Taču Indijas eksporta kritumu nav iespējams kompensēt tikai uz apjomu rēķina. Indijas tirgus Krievijai ir zudis nevis tāpēc, ka nav naftas pieprasījuma, bet tāpēc, ka pieejamas alternatīvas ar paredzamāku loģistiku, un šo tendenci nevarēs mainīt, vienkārši palielinot atlaidi. Ķīnas iepirkumu rekordi ir apliecinājums nevis Krievijas naftas nozares dzīvotspējai, bet mēģinājumiem noturēties virs ūdens. Esam liecinieki klasiskam “Keinsa cenu šķēru” efektam: piegādes apjomu palielināšana vienam pircējam neglābj no cenu un eksporta ieņēmumu krituma.
“Telegram” kanāla “Реальный сектор” autors Oļegs Petrovs: “Ja Indija pilnībā atteiksies no Krievijas naftas, ieguve samazināsies par 80 miljoniem tonnu gadā. Ja to darīs Ķīna, tā samazināsies vēl par 100-120 miljoniem. Kopā 200 miljoni tonnu. Šis ir viskatastrofālākais scenārijs. Bet reāli 2026. gadā mēs varētu piedzīvot 20% kritumu. Tas ir ļoti nepatīkami, jo no tā ir atkarīgi mūsu budžeta ieņēmumi. Un mēs zinām, ka budžeta deficīts sasniedzis jau 16,5% no jaunā IKP. Tas ir diezgan ievērojams skaitlis.”
Kremlim lojālie eksperti saglabā optimismu
Vai naftas ieguves samazināšanās kļūs kritiska naftas ieguves uzņēmumiem un Krievijas budžetam?
Bijušais liberālpolitiķis un Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina padomnieks, politologs, Krievijas propagandas televīzijas šovu eksperts Sergejs Stankevičs, kuram piemērotas Ukrainas un Latvijas sankcijas: “Pāragri vispārināt un izdarīt secinājumus par šķietami ievērojamo Krievijas naftas eksporta apjoma kritumu Indijai janvārī. Sākuši darboties adaptācijas un tirgus pārdales mehānismi. Kopējās piegādes apjomu izmaiņas Āzijas tirgos ir niecīgas. Un turpmāko viena līdz divu ceturkšņu laikā situācija atkal “stabilizēsies” (..) Naftas un gāzes ieņēmumu īpatsvars Krievijas budžetā ir aptuveni 25%, nevis puse, kā tas bija iepriekš. Krievija spēj kompensēt zaudējumus tikai uz zelta rezervju vērtības pieauguma rēķina (..) Starp citu, Krievija veiksmīgi pārdod Ķīnai privāto uzņēmumu iegūto zeltu un saglabā rezerves. Ar sankcijām iespējams iznīcināt valsts kontrolētu ekonomiku. Ekonomiku, kas nostiprinājusies un darbojas pēc tirgus principiem, ar ārējām administratīvām manipulācijām iznīcināt nevar.”
Prokremliskais politologs Nikolajs Mironovs, Ekonomisko un politisko reformu centra vadītājs: “Krievijas naftas nozarei tas būs ievērojams, nevis kritisks samazinājums. Jebkurš liels uzņēmums var manevrēt ar naftas produktu piegādēm, lai izvairītos no naftas ieguves apturēšanas. Lielākie draudi ir Krievijas naftas cenu atlaides, lai nezaudētu tirdzniecības partnerus: cenu kritums zem budžetā plānotā radīs reālus ekonomiskos riskus. Tātad naftas apjoma ieguves samazinājums, lai gan kopumā nav pozitīvs faktors, nerada eksistenciālus draudus Krievijas ekonomikai.”
Iļja Gambašidze, Sociālās projektēšanas aģentūras (АСП) direktors: “Protams, Krievijas naftas ieguves un eksporta kritums pasaules tirgū ir pilnīgi iespējams. Tikai jāatceras, ka tirgus zaudējis Irānas naftu, kas beigsies ar strauju energoresursu cenu pieaugumu visā pasaulē, izņemot Krieviju un Ķīnu, kaitējot ne vien Krievijai, bet arī ES un ASV. Tāpēc es domāju, ka “karš aprobežosies ar papīru vicināšanu”, kā reiz izteicās Krievijas ārlietu ministrs un kanclers Aleksandrs Gorčakovs. Starp citu, viņš bija cilvēks, kurš pirmais ierosināja ieguldīt Krievijas budžeta līdzekļus naftas nozarē.”
Sankciju sekas - finanšu zaudējumi un citas nepatikšanas
Uzglabāšanas jaudu trūkums ir rietumvalstu sankciju, eksporta apjoma krituma un mārketinga problēmu sekas, atsaucoties uz “Kpler” un “Rystad Energy” aplēsēm, secina “Reuters”. Tas izraisa negatīvu efektu Krievijas naftas piegādes ķēdē. Ilgstoši “ēnu flotes” reisi pārslogo tankkuģus, tie vairs nav pieejami naftas uzglabāšanai jūrā, un nafta nonāk sauszemes krātuvēs. Tankkuģi atklātā jūrā burtiski palēnina gaitu, gaidot pircējus. ASV spiediena ietekmē iepirkumus samazina Indija. Janvārī stājies spēkā ES aizliegums importēt degvielu, kas pārstrādāta no Krievijas jēlnaftas. Ķīna visu Krievijas apjomu nepirks - tā principiāli iebilst pret pārmērīgu atkarību no viena piegādātāja. Ja nekas nemainīsies, jau pavasarī naftas ieguve būs jāsamazina. Ja šī tendence turpināsies, Krieviju sagaida dubults trieciens: ieguves apjoma sarukums un vēl lielākas atlaides naftas eksportam, lai nepazaudētu atlikušos pircējus. Tas ir sāpīgs signāls Kremlim: naftas un gāzes ieņēmumi veido gandrīz ceturtdaļu no federālā budžeta, kas 2026. gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājušies gandrīz uz pusi. Galvenais faktors - Krievijas “Urals” jēlnaftas atlaide pret “Brent” markas etalonu. Novembrī šo naftas marku cenu starpība dubultojās pēc tam, kad ASV noteica sankcijas pret “Rosņeftj” un “Lukoil”. Decembrī “Urals” vidējā cena nokritās līdz 39,20 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš pandēmijas laikiem, rakstīja “Forbes”. Galvenā problēma nav ieguves apjoms, bet cena. Kritums zem 40 USD par barelu, atsevišķām piegādēm - pat līdz 30 USD nav tikai zaudēta peļņa, tie ir ražošanas zaudējumi. Sekas ir acīmredzamas: Krievijas VTB banka uzsākusi uzņēmuma “First Oil” bankrota procedūru, darbu izbeidz “Yangpur” un mazāki tirgus dalībnieki. Puse no Krievijas naftas ieguves uzņēmumiem kļuvuši nerentabli. Kad ieguve nesedz pat transporta izmaksas, strauji pieaug nozares sistēmiskie riski. Kamēr Krievijas valdības ierēdņi Putinam ziņo par pārorientēšanos uz Austrumiem, naftas urbšanas platformas Hantu-Mansu (Jugras) un Jamalas-Ņencu autonomajos apgabalos paklusām tiek slēgtas. Krīze vairs nav tepat uz sliekšņa - to nosaka iekšējie faktori, komentē “Telegram” kanāls “Наивная политология”.
Sankcijas kļūst par realitāti
Izskaidrojums ir Kremļa oficiālajai retorikai neatbilstošs un ļoti neērts: ASV sankcijas panāca strauju Krievijas naftas pieprasījuma kritumu. Indija, kas līdz nesenam laikam bija lielākais Krievijas pircējs, iepirkumus samazinājusi gandrīz uz pusi, bet alternatīvas tik lielam naftas apjoma pircējam Krievijai pasaules tirgū nav. Naftas ieguve turpinās, bet Kremlim arvien grūtāk to pārdot. Decembrī Krievija bija spiesta ierobežot naftas ieguvi zemāk par OPEC+ noteikto kvotu. Ne jau rūpēs par tirgus līdzsvaru, bet tāpēc, ka to nav kur likt.
Sankcijas vairs nav abstrakti skaitļi un kļūst par realitāti. Panākts sankciju galvenais mērķis: Krievija zaudē pozīcijas pasaules naftas tirgū un ienākumus Ukrainas kara finansēšanai.
