VIDEO. Pamattrasei naudas trūkst, bet "Rail Baltica" gaisa tiltam betons un līdzekļi taupīti netiek

© Ģirts Ozoliņš/MN

Latvijā ar Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda pieejamo finansējumu "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem patlaban ir iespējams izbūvēt vien 52,66 kilometru garu "Rail Baltica" pamattrases uzbērumu, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Neskatoties uz to, dzelzceļa savienojums starp Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un lidostu tiek forsēts. Skaitliski to izsaka šim gadam savākto 260 miljonus eiro sadalījums: 172 miljoni būvdarbiem Pierīgā un 58 miljoni tam, kas palicis pāri no sākotnēji dižajiem plāniem savienot Baltijas valstu galvaspilsētas ar 1 435 mm platuma ātrgaitas dzelzceļu.

Pie Rīgas lidostas ar vērienu un steigu tiek būvēts dzelzceļa savienojums ar Rīgas centru: top daudzlīmeņu satiksmes mezgls, vilcieni brauks pa gaisu, t.i., pa gaisa tiltu.

Zemkopības ministrs Armands Krauze intervijā nra.lv pauda sašutumu, ka neskatoties uz to, ka valdība jau pirms pusotra gada nolēma pagaidām nebūvēt Rail Baltica Mārupē, estakāde pie lidostas Rīga tiek būvētā pilnā sparā.

"Stabi, kas ir sabūvēti Mārupes virzienā, ilgi nebūs vajadzīgi. Valdība jau pirms pusotra gada lēma, ka Mārupes virzienā otro kārtu nebūvēs. Un te atkal jautājums, kāpēc, ja valdība nolēma, ka nebūvēs, būvniecība notiek tik uz tā. Un tur atkal desmitiem miljoni eiro tiek tērēti pilnīgi bezjēdzīgi. Tie stabi stāvēs tieši tāpat kā pie Tukuma ir tilts uz nekurieni, kas ir būvēts 20. gadsimta pirmajā pusē, un joprojām stāv pilnīgi bez izmantošanas," teica ministrs.

Pie lidostas "Rīga" estakādē darbi kūsā

Pašreizējais nodoms ir pēc iespējas ātrāk pabeigt Rīgas Centrālās stacijas un lidostas "Rīga" savienojumu kā pilnīgi patstāvīgu dzelzceļa posmu, kas iekļausies tagadējā, tā sauktā Krievijas 1 520 mm platuma dzelzceļa tīklā. Evikas Siliņas valdība noteikusi, ka darbi jāpabeidz līdz 2029. gada 31. decembrim. Šī dzelzceļa posma reintegrācija "Rail Baltica" būs ne turpmāko gadu, bet gadu desmitu jautājums, uz kuru atbildēt šobrīd spēj tikai zīlnieki.

Būvdarbu forsēšanai divi iemesli. Pirmkārt, lai būtu uzbūvēts vismaz kaut kas, pie kā amatpersonām griezt atklāšanas lentītes. Otrkārt, lai dzelzceļa savienojums starp pilsētu un lidostu ierindotu Rīgu starp solīdām pilsētām, kurām tādi savienojumi jau ir.

Lai savienojumu virzītu uz priekšu, šogad tam ieplānoti 172 miljoni eiro: 120 miljoni Centrālajā stacijā un sliežu likšanā lidostas virzienā, 52 miljoni - lidostas stacijas izbūvē un sliežu likšanā Centrālās stacijas virzienā. Nauda savākta, liekot kopā Eiropas savienošanas instrumenta, ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda, kā arī Latvijas valsts budžeta finansējumu.

Pagājušā un iepriekšējo gadu mantojums pie lidostas bija iebetonēts estakādes klājs gandrīz 400 metru garumā no kopumā pasūtītajiem 1300 metriem. Ir pabeigti visi pasūtītie 41 estakādes balsta betonēšanas darbi.

Ar šobrīd pieejamo finansējumu plānots, ka estakādes būvniecības darbi pirmā posma daļa virzienā uz ziemeļiem jeb Rīgu jāpabeidz līdz 2026. gada vidum. Tādējādi vēl vairākus gadus šīs estakādes kaitinās kā nesaprotami betona veidojumi.

Ļoti nesen, pagājušā gada 7. oktobrī valdība pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju drīkstēja pārdalīt dažādu ES palīdzības fondu naudas atlikumus lidostas un pilsētas centra savienojuma sliežu ceļu sadaļai no Zolitūdes ielas Rīgā līdz Dzirnieku ielai Mārupē. Līdz ar 2026. gada sākumu sākusies arī uzbēruma taisīšana virzienā uz ziemeļiem no lidostas teritorijas un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvi. Šā gada vidū vai beigās jāsākas trases (uzbēruma) būvei no K. Ulmaņa gatves pārvada līdz Zolitūdes ielai.

52 km uzbēruma

Pretstatā šiem plāniem naudas pamattrasei katastrofāli trūkst. Atbilstoši noslēgtajiem EISI finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem kopumā ir pieejami nepilni 700 miljoni eiro. Šī summa ietver gan tiešās būvniecības izmaksas, gan ar būvniecību saistītās papildu izmaksas, tostarp būvuzraudzību, autoruzraudzību, FIDIC inženieru pakalpojumus un projektu vadību.

No šīs kopējās summas "Rail Baltica" pamattrases uzbēruma būvniecībai Latvijā ir pieejami aptuveni 603 miljoni eiro, kas ļauj izbūvēt 52,66 kilometru garu dzelzceļa uzbēruma posmu. Finansējums prioritāri paredzēts būvdarbiem dienvidu posmā no Lietuvas robežas līdz Misai, iekļaujot būvniecības koordinācijas bāzi Iecavā, kā arī nelielā apjomā posmā Misa-Daugava. Pieejamie līdzekļi jāizlieto, stingri ievērojot finansēšanas līgumos noteiktos tehniskos apmērus, termiņus un kvalitātes standartus, uzsver ministrijā. Vairāk šeit.

Premjere Evika Siliņa atklāti pateica, ka nezina, vai "Rail Baltica" sliedes Latvijā būs pabeigtas 2030. gadā.

Taisnības labad jāsaka, ka to precīzi šobrīd nevar pateikt neviens.