Valsts augstākajām amatpersonām nākas mierināt tautu, ka Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainīts un tieša militāra iebrukuma risks valstij pašlaik ir zems. Taču saglabājoties ikdienas riski saistībā ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem un hibrīdkara izpausmēm.
Hibrīdkara izpausmju pēdējā laikā tik tiešām nav trūcis.
Baltijas valstu gaisa telpā palaikam ielido droni, kurus tagad jau vairs nešķiro, “draudzīgi” tie vai kādi, un NATO spēku lidmašīnas tos triec nost. Tie mēdz būt Ukrainas droni, kurus ietekmējušas Krievijas elektroniskās aizsardzības ierīces un kurus tā novirza uz Baltijas valstu teritoriju.
Tikmēr pa zemi un pat pa pazemes tuneļiem uz Latviju un Lietuvu no Baltkrievijas rāpo Tuvo Austrumu, Āzijas un Āfrikas migranti. Vai katru dienu dzirdam, cik migrantiem nav izdevies šķērsot robežu, taču nezinām, cik no viņiem tas ir izdevies...
Vēl nesen vai katru dienu no Baltkrievijas uz Lietuvu lidoja gaisa baloni ar kontrabandas cigaretēm, palaikam apdraudot arī Viļņas lidostas darbu. Pēdējā laikā gan par šādiem gadījumiem dzirdams mazāk.
Šķiet, ka kiberuzbrukumu “Latvijas valsts mežiem” veica kādi privāti hakeri, kuri lielījās ar paveikto nedarbu, taču ar digitālo uzbrukumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kurā nopumpēti dati par 1,2 miljoniem personu, izskatās drūmāk - var gadīties, ka to ir paveikuši Krievijas speciālo dienestu štata hakeri vai kādi digitālnoziedznieki pēc šo dienestu pasūtījuma. Atliek vien minēt, kā šie dati var tikt izmantoti.
Kremlis pie vainas, bet ej nu pierādi
Latvijai ir nācies piedzīvot arī dažus sabotāžas gadījumus. Te gan jāsaka “iespējams”, jo publiskajā telpā vismaz pagaidām nav ziņu, ka būtu pierādīta Kremļa loma.
2023. gada 7. februārī Mārupē dronu ražotnē “Edge Autonomy” izcēlās plašs un paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks - ar atklātu liesmu dega divstāvu ražošanas ēka un produkcija ārpus tās. Negadījumā cieta trīs cilvēki, no kuriem viens no gūtajiem ievainojumiem vēlāk, 17. februārī, nomira.
Ēka izdega 600 kvadrātmetru platībā, bet blakus novietotā produkcija - 20 kvadrātmetru platībā. Karstums sabojāja arī trīs automašīnas.
Valsts policija secināja, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās darba drošības noteikumu neievērošanas dēļ. Var jau būt, ka tā.
Tomēr versija par Krievijas interesēs veiktu sabotāžas aktu ir publiski skanējusi saistībā ar šā gada jūlijā notikušo ugunsgrēku Ukrainas atbalsta biedrības “Tavi draugi” noliktavā Rīgā, Lapeņu ielā.
Videonovērošanas ierakstos bijis redzams, ka 250 kvadrātmetru plašā angāra aizdedzināšanu veica divi maskējušies cilvēki. Drošības iestādes šo uzbrukumu vērtē kā daļu no Krievijas izvērstā hibrīdkara Eiropā, kura mērķis ir traucēt palīdzības sniegšanu Ukrainai un iebiedēt sabiedrību.
Naktī uz 15. augustu Tallinā tika aizdedzināta ēka, ko izmanto Igaunijas aizsardzības uzņēmums "Milrem Robotics". Aizdomās turamās personas ir identificētas, un viena no izmeklēšanas versijām ir par iespējamu sabotāžu un Krievijas iesaisti, informēja Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.
Igaunija uzbrukumus aizsardzības industrijai uztver ļoti nopietni. Valsts uzsver, ka mēģinājumi iebiedēt sabiedrību vai vājināt tās drošību neizdosies. “Mēs aizsargāsim savus cilvēkus un uzņēmumus ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem,” norādīts K. Mihala paziņojumā.
"Milrem Robotics" ir Igaunijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums, kas izstrādā bezpilota sauszemes sistēmas un robotikas risinājumus militārajām vajadzībām.
Par "Milrem Robotics" ēkas ļaunprātīgu dedzināšanu Tallinā Latvijā ir aizturēti un apcietināti trīs Latvijas pilsoņi.
Sakāpināti skandalozā gultnē šonedēļ ir ievirzījušās Vācijas un Krievijas attiecības. Vācijas varas iestādes trešdien paziņoja, ka izmeklē divus uzbrukumus elektroapgādes apakšstacijām dažādās valsts daļās, un jaunākais iespējamais sabotāžas uzbrukums bija vērsts pret kritisko infrastruktūru. Otrdienas rītā Brandenburgā, Vācijas ziemeļaustrumos, apakšstacijā netālu no Jenšvaldes ogļu elektrostacijas, tika atrastas vairākas sprāgstvielas. Vispārēja elektroenerģijas padeves pārtraukuma nebija, bet viena no sprāgstvielām bija eksplodējusi un izraisījusi īssavienojumu. Brandenburgas policija trešdien paziņoja, ka sākusi izmeklēšanu arī par teroristu organizācijas izveidi "saistībā ar sprādziena izraisīšanu un svarīgu darba iekārtu iznīcināšanu". Brandenburgas federālās zemes iekšlietu ministrs sacīja, ka "šobrīd mēs nevaram izslēgt nevienu vainīgo". Otrajā sabotāžas uzbrukumā nezināmi vainīgie, iespējams, izraisīja apzinātu īsslēgumu, mērķējot uz gaisvadu elektrolīnijām apakšstacijā Bergheimā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē. Ziemeļreinas-Vestfālenes iekšlietu ministrs Herberts Reuls sacīja, ka amatpersonas izmeklē, vai uzbrukumu vadīja ārvalsts vai vācu pašu kreisie ekstrēmisti. Uzbrukumi notika tajā pašā dienā, kad Vācija oficiāli vainoja Krieviju mēģinājumā veikt hibrīduzbrukumu, lietojot ar sprāgstvielām aprīkotu dronu Leipcigas lidostā pagājušajā mēnesī.
Laikraksts “Bild” stāsta gluži vai neticamas lietas - naktī no 4. uz 5. augustu Leipcigas/Halles lidostas darbinieks pamanījis zemu lidojošu lidrobotu, satvēris to gaisā un nolicis uz zemes. Tikai vēlāk atklāts, ka dronā atradās sprāgstviela.
NPR citē Vācijas iekšlietu ministru Aleksandru Dobrintu, kurš sacīja, ka varas iestādes atrada tādus elementus kā drona konfigurācija, sastāvdaļas, sprāgstvielas un detonators, kas "mums ir zināmi no citām Krievijas hibrīdoperācijām un tās kara pret Ukrainu". Viņš teica, ka ierīce liecina par "augstu tehnisko zināšanu līmeni" un rūpīgu plānošanu, taču plāna īstenošana, šķiet, ir atstāta "zemāka līmeņa" aģentu ziņā.
Vēl mediji ziņo arī par nesenāku incidentu, kur īssavienojums radīts elektrolīniju apakšstacijā netālu no Ķelnes.
Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa 2. septembrī izsauca Krievijas Federācijas pastāvīgā pārstāvja ES pienākumu izpildītāju Briselē Karenu Malajanu.
"Uzbrukumiem Leipcigā ir valsts atbalstīta terorisma pazīmes. Mēs reaģēsim izlēmīgi," Kallasa paziņoja “X” mikroblogā. "Pašlaik mēs strādājam pie tā, lai sankciju sarakstam pievienotu 1600 vienības, kas saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, un mēs gatavojamies pievienot vēl vairāk."
Tālākajā diplomātiskā saspīlējuma gaitā šonedēļ Vācija ir paziņojusi, ka slēgs Krievijas konsulātu Bonnā un “Krievu namu” Berlīnē, uz ko Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atbildēja, ka tiks slēgti Gētes institūta atzari Krievijā.
“Rain TV” vēsta, ka Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis vēlāk paziņoja, ka pēc incidenta valsts plāno samazināt krieviem izsniegto tūristu vīzu skaitu. Savukārt K. Kallasa sacīja, ka ES apspriež vīzu ierobežojumu pastiprināšanu krievu tūristiem.
Lietā par sabotāžas mēģinājumu Leipcigas lidostā ir divi aizdomās turētie - Baltkrievijas pilsonis ar Krievijas pasi un Krievijā dzimis vīrietis ar Latvijas pasi. Baltkrievs identificēts, izmantojot DNS, ziņoja Vācijas mediji “Süddeutsche Zeitung”, NDR un WDR.
Šī ir tikai viena nedēļa, tikai viena valsts un tikai dažas epizodes. Vēl arī Dānijas izdevums “Berlingske” trešdien vēstīja, ka izlūkdienesti pamanījuši gatavošanos sabotāžas aktiem un to “kājas aug no Krievijas”.
“Hibrīdkarš” ir nevis atklāta militāra konfrontācija, bet slēpta iekārtu bojāšana, ēku dedzināšana, terora akti, kiberuzbrukumi, centieni ar uzpirkšanu un propagandu ietekmēt valstu iekšpolitiskos procesus.
Ar dažiem īssavienojumiem un vienu nesprāgušu dronu Vācijā Krievija ir sasniegusi mērķi aktivizēt Vācijas galēji labējos un galēji kreisos iekšpolitiskā spektra spārnus, kuri pašlaik ar gandrīz vienādiem argumentiem kritizē valdību.
Aptaujās valsts mērogā un Saksijas-Anhaltes zemē, kurā šajā nedēļas nogalē notiek vēlēšanas, līderpozīcijās ir galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD). Partija vairākkārt ir aicinājusi uz ciešākām saitēm ar Kremli un lai tās lētā nafta un gāze atkal plūstu uz Vāciju, raksta “The Guardian”. AfD ir aicinājusi atcelt sankcijas pret Krieviju un samazināt atbalstu Ukrainai, bet valdības soļus saistībā ar nesenajiem incidentiem AfD politiķis Markuss Fronmaiers Krievijas aģentūrai “RIA Novosti” raksturoja tā, ka tie “neaizsargā Vācijas intereses”. Arī galēji kreisās partijas “Die Linke” vadošais parlamenta deputāts Dītmārs Barčs trešdien paziņoja, ka aizdomas par Krievijas iesaisti sabotāžā neattaisnojot valdības lēmumu slēgt Krievijas konsulātu Bonnā un Krievijas kultūras centru Berlīnē un tas nepadarīšot Vāciju drošāku, bet palielinot "liela kara" tuvošanās risku.
Tā kā AfD reitings Saksijas-Anhaltes austrumu zemē ir aptuveni 42%, iespējams, tiks izveidota pirmā galēji labējo vadītā administrācija kopš Otrā pasaules kara. Frīdriha Merca Kristīgi demokrātiskajai savienībai (CDU) ir tikai aptuveni 22% atbalsts.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī daudzās ES valstīs ir konstatēti hibrīdkaram raksturīgie uzbrukumi, kuros ir pierādīta “Kremļa roka” vai arī pastāv visnotaļ pamatotas aizdomas par tās klātbūtni.
Maskava vienmēr noliegusi savu iesaisti un apsūdzējusi rietumvalstis mēģinājumos novērst uzmanību no savām iekšējām problēmām un ņirgājoties, ka tās nespēj aizsargāt savu infrastruktūru.
Iespējamo Krievijas sabotāžas incidentu skaits, kas vērsti pret infrastruktūru, tostarp gāzes vadiem un sakaru kabeļiem, strauji pieauga 2023.-2024. gadā.
2025. gadā NATO sabotāžas draudu līmeni raksturoja kā "rekordaugstu" un paziņoja, ka uzskata Krievijas graušanas kampaņu par nopietnu drošības izaicinājumu Eiropai.
Krievijas aģenti bijuši iesaistīti sabotāžas incidentos jau 2014. gada Vrbetices munīcijas noliktavu sprādzienos Čehijas Republikā, kuros gāja bojā divi cilvēki.
Saskaņā ar Čehijas izmeklētāju teikto, Krievijas aģenti koordinēja noliktavu sprādzienus, domājams, lai traucētu ieroču piegādes Ukrainai 2014. gada kara laikā Donbasā.
Sprādzieni izraisīja diplomātiskas nesaskaņas, tostarp diplomātu masveida izraidīšanu no Prāgas un Maskavas
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Eiropas valstu valdības sāka pamanīt strauju aizdomīgu ugunsgrēku, infrastruktūras bojājumu un citu uzbrukumu skaita pieaugumu, ko tās uzskatīja par hibrīdkaru. Daudzi no šiem incidentiem sākotnēji bija neizskaidroti vai tika uzskatīti par negadījumiem, bet, parādoties vienveidīgiem notikumu modeļiem, tos sāka uzskatīt par iespējamiem Krievijas sabotāžas aktiem.
Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts no 2022. gada līdz 2025. gada vidum dokumentēja vairāk nekā 50 sabotāžas gadījumu Eiropā, kas, iespējams, bija saistīti ar Krieviju. Saskaņā ar Eiropas drošības dienestu sniegto informāciju, sabotāžas kampaņa tika apzināti veikta ar nelieliem upuriem un mērenā postījumu līmenī, lai mazinātu tiešas militāras atbildes izraisīšanas risku no NATO puses.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir bijis daudz sprādzienu, ugunsgrēku un kiberuzbrukumu, kur aizdomas krīt uz Krieviju - cauruļvada spridzināšana, zemūdens kabeļu pārrāvumi Baltijas jūrā, dzelzceļa un transporta infrastruktūras bojājumi Vācijā, Polijā un citur. 2024. gada 8. maijā tika aizdedzināts IKEA veikals Viļņā.
2024. gada 11. maijā naktī Varšavā, tirdzniecības centrā “Marywilska 44”, kurā bija vairāk nekā 1000 veikalu, izcēlās milzīgs ugunsgrēks. Apvienotajā Karalistē, Londonas austrumos, 2024. gada 20. martā tika aizdedzināts objekts, kas bija iesaistīts aizsarglīdzekļu piegādē Ukrainai.
2025. gada septembrī lidmašīna, kurā atradās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, lidojot cauri Bulgārijas gaisa telpai, piedzīvoja GPS traucējumus.
Krievijas izvērstā hibrīdkara un sabotāžas kampaņa Eiropā kopš 2022. gada ir radījusi simtiem miljonu eiro lielus materiālos zaudējumus. Tā kā lielu daļu uzbrukumu izpilda vietējie, sociāli neaizsargātie un par naudu savervētie aģenti, postījumu mērogs ir nesamērīgi liels pret to zemajām izmaksām.
Ugunsgrēks Polijas dronu detaļu rūpnīcā radīja zaudējumus vismaz 3,5 miljonu eiro apmērā. Cits ugunsgrēks aviācijas detaļu ražotāja noliktavā Ļubļinā nodarīja aptuveni 6,9 miljonu eiro lielus zaudējumus.
Uzbrukumi un vandalisms pret elektropārvades līnijām, apakšstacijām (piemēram, nesenie incidenti Vācijā) un vēja parkiem rada milzīgus tiešos remonta izdevumus un draud ar elektroapgādes pārrāvumiem.
Regulārie dronu incidenti (tostarp nesenais mēģinājums izmantot dronu Leipcigas lidostā) un Baltkrievijas kontrabandistu meteoroloģisko balonu provokācijas spiež uz laiku slēgt lidostas (piemēram, Viļņā), paralizējot gaisa satiksmi un nesot finansiālus zaudējumus aviokompānijām.
Kiberuzbrukumu cena Latvijas digitālajai videi pagaidām ir grūti aplēšama, taču skaidrs, ka tā var nebūt mazā.
Kiberhibrīdsabotāžas mazāk nebūs
Jādomā, ka eskalācija starp Ukrainu un Krieviju vēl augs augumā. Ukraina pēdējās dienās ir piebremzējusi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu un tirdzniecības loģistikas centru graušanu. Taču tagad Ukrainas uzmanības centrā ir nonākusi milzīgā netaisnība, ko Ukraina ir cietusi jau četrarpus gadus.
Atverot aviācijas tiešsaistes vietni “Flightradar24”, visu laiku ir bijis redzams, ka virs Ukrainas nav nevienas civilās aviācijas lidmašīnas. Tikmēr virs Krievijas jo jestri garās virtenēs kursēja gan iekšējie reisi, gan reisi uz dažādām ārvalstīm - simti un tūkstoši lidmašīnu. Taču tagad arī virs Maskavas un Pēterburgas lidmašīnu tikpat kā nav.
Tas tāpēc, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir pabrīdinājis, ka civilā aviācija Krievijā var nebūt vairs droša. Uzreiz jau pirmajā stundā pēc šā paziņojuma tika atcelti vai aizkavēti desmiti un pēc tam simti iekšējo un starptautisko reisu uz un no Krievijas lidostām.
Šis Krievijas ekonomikai ir skarbs trieciens.
Tāpēc var būt, ka Krievija kļūs aizvien histēriskāka un pastiprinās hibrīdkara apdraudējumus Ukrainu atbalstošajai ES, Polijai, Ziemeļvalstīm, Baltijai, lai ieriebtu par savām neveiksmēm karā pret Ukrainu.
Nekāds atslābums arī Latvijai nav gaidāms. Ja Latvija sevi pozicionē kā “dronu lielvalsti”, ir diezgan loģiski, ka jārūpējas par dronu un citu militāro ražotņu aizsardzību, jāinvestē vairāk naudas un pievērstas uzmanības šai jomai. Pievērsta uzmanība, piesardzība, noslēpumu glabāšana var būt pat vērtīgāka par naudu.
Citādi tautai būs jāklausās, ka amatpersonas ziņo par elektroinstalācijas “īssavienojumiem” militārā aprīkojuma fabrikās vai gadījumiem, ka neapzinīgi strādnieki smēķējuši tam neparedzētās vietās. Diezin vai būs kāds, kas tam tic.
