Pēdējās dienās strauji saasinājušās koalīcijas partiju – “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) – attiecības. Šie abi politiskie spēki, kuri vēl nesenā pagātnē bija tuvākie sabiedrotie, saķērušies asā politiskā boksa klinčā.
Domstarpību formālais cēlonis - atšķirīgs skatījums par Iekšlietu ministrijas sagatavotā imigrācijas ierobežošanas plāna virzību valdībā. NA uzskata, ka sagatavotais likumprojekts nevilcinoties jāpieņem vai vismaz jāvirza tālāk, kamēr AS un premjers Andris Kulbergs norāda uz šī likumprojekta nepietiekamo gatavību. Piektdien būšot īpaša valdības sēde, kurā šis jautājums tikšot speciāli skatīts.
Kas liecina, ka šis imigrācijas jautājums ir tikai konflikta formālais iemesls? Kulbergs šim valdības iekšējam strīdam veltījis atsevišķu video uzrunu, kurā līdztekus konkrētiem skaidrojumiem par šī likumprojekta zemo sagatavotības līmeni neskopojas ar neglaimojošiem vārdiem ministram Jānim Dombravam personiski. Tā kā Kulbergs ir cilvēks, kurš savas emocijas īpaši neslēpj un ar “pokera spēlētāja ģīmi” neizceļas, tad nevar nepamanīt, ka Dombravas darba stils viņam acīmredzami nav tīkams.
Nav noslēpums, ka Dombravam politiskajā vidē ir savs noteikts tēls. Arī pats Dombrava uzsver atsevišķas šī tēla detaļas: “Man nepatīk garas, bezjēdzīgas sarunas, bet [patīk] rīcība.” Dombravas problēma ir tikai tā, ka ārpus viņa atbalstītāju loka šī viņa “garo runu nepatika” transformējas uz: “Nav ko daudz domāt, jārīkojas.” Proti, vispirms darām, tad domājam.
Negribu neko sliktu teikt par Dombravu, bet politiķim un viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam ir objektīvi jāizvērtē savas iespējas un tas iespaids, kādu katrs politiķis rada citos politiskā procesa dalībniekos. Tajos, kuri nav NA atbalstītāji. Kulbergs nemitīgi uzsver, ka arī viņš ir par nelegālās imigrācijas stingrāku ierobežošanu, un šajā ziņā viņam ar NA un Dombravu lielu domstarpību nav.
Tad par ko šīs domstarpības? Daži politiskie novērotāji šo NA un AS saķeršanos skaidro kā priekšvēlēšanu cīņas sastāvdaļu. Manuprāt, tas tā ir tikai daļēji. Pretrunas ir dziļākas un grūtāk pārvaramas. Turklāt nevis ideoloģiskas, bet gan drīzāk sociālpsiholoģiskas.
Latvijas politiskajā mitoloģijā ir izveidojies “pieaugušais istabā” jēdziens. Pirmšķietami tiek pieņemts, ka mūsu sabiedrība un tātad arī demokrātiski ievēlētā politiskā pārstāvniecībā kopumā ir stipri infantila. Tai ir vajadzīgs kāds “pieaugušais”, kurš šo “bērnudārzu” satur kopā kādai saprātīgai, jēgpilnai un mērķtiecīgai darbībai.
Ilgu laiku par šādu “pieaugušo” uzdevās “Vienotība” un tās tuvākā apkārtne. Kad šā gada maijā ar troksni nobankrotēja Evikas Siliņas valdība, tad tajā pašā brīdī ar ne mazāku blīkšķi pārplīsa “Jaunās vienotības” (JV) uzpūstais “pieaugušie istabā” balons. Taču daba necieš tukšumu. Tas, kas pie stūres, tas arī “pieaugušais”. Tā par “pieaugušo” pēkšņi kļuva Kulbergs.
Šeit svarīgi atcerēties, ka uz Latvijas politiskās skatuves “pieaugušais” ir zināms tēls, nevis “īsts” pieaugušais. Šim tēlam piemīt vairākas svarīgas īpašības, starp kurām viena no būtiskākajām - ievērot distanci un netēlot, ka esi ar tautu (pasažieriem salonā) vienā plauktā. Ar visu savu uzvedību jāsignalizē: mēs esam par jums gudrāki, tāpēc arī esam pie “stūres”.
Kulbergs šādus signālus pat netaisījās dot. Viņš, tieši otrādi, nemitīgi ar saviem ikvakara video uzsvēra, ka ir “viens no tautas” un “tāds pats kā jūs”. Cilvēkiem šāda attieksme patīk. AS reitings kāpj. Bet kāds tam visam sakars ar NA, Dombravu un viņa imigrācijas ierobežošanas plānu?
Visu šīs 14. Saeimas sasaukuma laiku abi šie politiskie spēki - AS un NA - bija gluži kā tādā politiskā sasaitē. Sākumā kopā valdībā “JV” “pieaugušo” uzraudzībā, vēlāk opozīcijā, kad abus no “pieaugušo pārraudzītās istabas” (valdības) izdzina. Tagad abi ir atpakaļ, bet jau stipri atšķirīgās pozīcijās.
Atšķirība ir tā, ka AS un Kulbergs ir pie “stūres”, bet NA vismaz līdz vēlēšanām var turpināt uzvesties, it kā joprojām atrastos opozīcijā. Tajā pašā laikā jāatceras, ka vakardienas “pieaugušie” nekur nav pazuduši. Tie turpat blakus valdībā vien ir.
Ko tas nozīmē? Ja NA turpina uzvesties tā, it kā “spēlētos smilšu kastē”, bet Kulbergs uz to nekādi nereaģētu “kā pieaugušais” un rāptos viņiem blakus cept smilšu kūkas, tad tas īsi pirms vēlēšanām varētu izvērsties par smagu un negaidītu elektorālo katastrofu. Kulbergam jau tā nemitīgi jābalansē, lai viņš neizskatītos nepietiekami nopietns uz uzsvērti “nopietno” politiķu fona. Dabūt vieglprātīga populista zīmogu uz pieres ir daudz vieglāk nekā to no šīs pieres dabūt nost.
Kā šādā lomu sadalījumā izskatās NA un Dombrava? Savulaik iekšlietu ministra ierašanos Mucenieku patvēruma meklētāju centrā un turienes problēmu aktualizāciju sabiedrība kopumā uztvēra labvēlīgi, taču, kad pēc šausmu stāstiem par milzīgajiem “tuteņiem”, ar kuriem apkārušies apkārt staigājot šī centra iemītnieki, tika demonstrēti viņu istabiņās konfiscētie virtuves naži, šī ministra rosīšanās ieguva jau mazliet nenopietnu raksturu. Trakākais, ka šo darbību “jocīgais” raksturs sakrita ar paša Dombravas agrāko, arī mazliet “jocīgā” politiķa tēlu.
Politika ir vienkārša, lai neteiktu primitīva. Nav svarīgi, kā ir patiesībā. Svarīgi ir, kā tas izskatās. Turklāt nevis kā izskatās no smalka, daudzslāņaini uztveroša novērotāja skatu punkta, bet gan kā tas izskatās no paša vienkāršākā skatītāja skatu punkta. Ja politiķis, kuram jau tā ir nedaudz “jocīga” cilvēka reputācija, dara nedaudz “jocīgas” lietas, tad viņa niecīgais jocīgums kāpinās kvadrātā un kļūst jau ne par “nedaudz”, bet gan pietiekami “jocīgu” darbību.
Kulberga video uzrunas tonalitāte liecina, ka šis nav pirmais gadījums, kad Dombrava aizķēris kādas premjera nervu stīgas. Ja Kulberga attieksme pret Dombravu kā ministru, kā cilvēku būtu neitrāla, tad viņš šo pašu stāstu par nesagatavoto, nesaskaņoto likumprojektu būtu varējis izteikt krietni mierīgākā, nosvērtākā un mazāk konfliktējošā stilistikā. Tā vietā ir asi, nesaudzīgi “uzbraucieni” - niķīgi bērnudārznieki, NA histērija, darbības imitācija un tamlīdzīgi.
Skaidrs, ka priekšvēlēšanu laiks nav brīdis, kad politiķi, runājot par politiskajiem konkurentiem, izvēlas saudzējošu leksiku. Tomēr šobrīd AS nav tajā situācijā, lai sāktu ar NA karot. Drīzāk otrādi. Kā jau minēju, AS un NA visu šīs Saeimas sasaukuma laiku ir bijuši cieši sabiedrotie un pat veidojoši tādu kā politisko bloku. Vēl var saprast zināmu NA “greizsirdību” par to, ka AS popularitāte gluži negaidīti (vēl pirms pusgada nekas par to neliecināja) aizgājusi kosmosā un viņi paši šajā neformālajā blokā kļuvuši par “mazākajiem brāļiem”, bet no AS puses nav politiskas nepieciešamības “rieties” ar NA. Vismaz pret to NA, kāda tā bija, kad NA un AS bija kopā opozīcijā.
Ja Kulbergs pret NA lieto tik asu retoriku, tad pie tā vainojamas pārmaiņas pašā NA. NA arvien skaļākas kļūst galējā spārna balsis. Imigrācijas tēma ir pacelta kā centrālais priekšvēlēšanu karogs, un šis karogs tiek vicināts vietā un nevietā. Koalīcijā tieši NA ir kļuvusi par galveno pretendenti uz “jaunākās grupiņas audzēkņu” lomu, un viņi pat necenšas šo priekšstatu lauzt. Tieši otrādi - ja jūs mūs par tādiem uzskatāt, tad tādi arī būsim.
Vērojot NA aktivitātes pēc tam, kad valdībā tika noraidīts Dombravas imigrācijas ierobežošanas plāns, rodas iespaids, ka NA tikai priecājas par šo noraidīšanu, jo viņiem parādās vēl viena iespēja vēl enerģiskāk pavicināt šo imigrācijas karogu. Parādās vēl plašākas iespējas zem sava karoga pulcināt visus tos, kuriem uz nerviem krīt “pareizie” un kuri labprāt balso par tiem, kurus “nopietnie” dēvē par “populistiem”.
Tagad, kad AS nonākusi “pieaugušo” kategorijā, tai nākas pārskatīt, ar ko “draudzēties”, ar ko ne. Atrasties vienā pulciņā ar “populistiem” vairs nav labais tonis. Tas nozīmē tikai vienu: abu šo politisko spēku ceļi šķiras. Kādreizējais neformālais bloks ir neatgriezeniski izjucis ar visām no tā izrietošajām sekām. Tas, protams, nenozīmē, ka abas partijas nevarēs būt kopā vienā koalīcijā pēc vēlēšanām. Ar lielu varbūtību tās būs kopā arī pēc vēlēšanām. Tikai ne vairs vienā, bet katra savā “pieaugušo”/”populistu” kategorijā.
