Atbilstoši Eiropas ekonomikā valdošajām tendencēm, gandrīz vienā laikā Latvijas nacionālā aviokompānijas “airBaltic” paziņoja par lēmumu samazināt maršrutu skaitu no 70 uz 57, bet Vācijas rūpniecības simbols “Volkswagen” (VW) noplūdināja plānus no saviem apmēram 650 tūkstošiem darbiniekiem atlaist 50–60 tūkstošus jo ātrāk, jo labāk, un vēl nākamos 50–60 tūkstošus līdz 2030. gadam.
Ziņas par VW birst kā no pārpilnības raga tāpēc, ka šodien paredzēta VW padomes sēde. Tās darba kārtība oficiāli nav atklāta, jo notiekot un līdz pat pēdējam brīdim turpināšoties neoficiālas sarunas starp uzņēmuma valdes, Lejassaksijas federālās zemes valdības, darbinieku padomes un uzraudzības padomes pārstāvjiem, lai izdarītu tā, ka padomes sēde neizvēršas par ārkārtēju publisku skandālu. Runa ir par to, ka valde nolēmusi prasīt un padomes vairākums nolēmis neatļaut darbinieku atlaišanu un uzņēmumu slēgšanu. Ja padomes sēde tā tiešām beigsies, tad valde centīšoties sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci un panākt padomes lēmumam pretēju lēmumu. Akcionāriem tiek pateikts un rādīts, ka, turpinot tādā garā kā tagad, viņu akciju cena sasniegs nulli. Lūk, cik konsekventi šī cena slīdējusi uz leju pēdējos piecos gados no 201,09 eiro par akciju 2021. gada 3. septembrī līdz 74,06 eiro 2026. gada 3. septembrī:

Aprobēts paņēmiens strupceļā nonākušu sarunu izkustināšanai no vietas ir sarunu satura noplūdināšana. Tā dažādi avoti pauduši, ka VW valde uzskatot par nepieciešamu atlaist desmitiem tūkstošu darbinieku, slēgt četras rūpnīcas Vācijā un varbūt arī rūpnīcu Ungārijā, atteikties no "Seat" zīmola, pārtraukt ražot "Porsche Taycan", saīsināt uz pusi auto modifikāciju skaitu no 150 līdz 75 un pārdot kapitāldaļas dažādos uzņēmumus vai projektos. Droši vien, ka sarunās apspriesto variantu daudzums ir vēl lielāks, bet starp tiem nav iezīmējusies tāda variantu kombinācija, kas tuvinātu sarunu dalībniekus.
Strīdu izcelsme ir tāda, ka liela ietekme padomē piešķirta uzņēmuma darbinieku pārstāvjiem un otrs lielākais VW akcionārs ar atbilstošu pārstāvniecību padomē ir Lejassaksijas federālā zeme, kuras administrācija negrib pieļaut uzņēmumu slēgšanu. No darbiniekiem un federālās zemes administrācijas deleģētie padomes locekļi prasa, lai viss paliek tā, kā tagad ir, bet pārtaisīt uzņēmumu nodomājuši tā lielākie privātie akcionāri un valde, kas rīkojas viņu uzdevumā. Privātie akcionāri nāk no Poršes un Pīhu ģimenes (Familie Porsche/Piëch). Te jāatceras par pasaules autoindustrijas veidotāju Ferdinandu Porši (1875-1951), kura uzvārds tagad ir viens no VW grupā iekļautiem zīmoliem, t.i., marka automobiļiem, kādus šī grupa ražo. Ferdinanda meita Luīze (1904-1999) apprecējās ar juristu Antonu (1894-1952). 1928. gadā noslēgtā laulība padarīja Antonu par sievastēva labo roku uzņēmumu vadīšanā. Luīzes un Antona bērni ir palikuši vectēva un tēva izveidotajā autobiznesā.

Tagadējais VW valdes priekšsēdētājs Olivers Blume (Blume, 1968, attēlā) visu mūžu ir strādājis VW koncerna Poršes atzarā, kļūstot par attiecīgā meitas uzņēmuma vadītāju un tālāk par visa koncerna vadītāju. Tagad viņš attēlots par briesmoni, kas izputinās simt un vairāk tūkstošus strādnieku ģimeņu un sagraus Vācijas vai vismaz Lejassaksijas ekonomiku.
Strīdi par VW atšķiras no strīdiem par “airBaltic” ar to, ka VW skaitās pelnošs uzņēmums un tā ierindas darbinieki droši vien patiesi nesaprot, kāpēc O. Blume viņiem uzklupis ar prasībām samazināt uzņēmuma izdevumus. Droši vien tāpēc, lai palielinātu norādītā lielkapitālistu klana peļņu. To nepieļaut apņēmusies VW darbinieku pārstāvniecības vadītāja Daniela Kavallo (Cavallo, 1975). Viņa ir itāļu viesstrādnieka meita, kura stājās darbā tajā pašā izņēmumā, kur strādāja tēvs, tikai viņa iekārtojās VW birojā un tur izveidoja veiksmīgu karjeru. Tagad viņa pasūdzējusies Vācijas Sociāldemokrātisko partiju pārstāvošajam Lejassaksijas federālās zemes premjerministram Olafam Līsam (Lies, 1967) un viņi abi kopā manīti apstaigājam VW strādnieku sapulces ar aģitāciju pret pārmaiņām.
Šī raksta pieteikumam izveidotā bilde ietver ekrānšāviņu ar kadru, ar kādu sākas "Euronews" sižets par nemieriem VW rūpnīcās. Strādnieki tur staigā ar sarkaniem karogiem gluži kā latviešu revolucionāri 1905. un 1917. gadā. Tālāk jājautā vāciešiem, vai tas ir sarkanums, kādu par savu krāsu nosargājuši sociāldemokrāti, vai cits sarkanums, ar kādu Vācijas Bundestāgā un vispār politikā atgriezušies komunisti. Viņi tagad izmanto sarkanumu savā nokrāsā, kuras vārdiskā izpausme ir "Linke" (ar lielo burtu "Kreisie", līdzīgi mūsu "Progresīvajiem").
Tagadējo Vāciju var pielīdzināt Vācijai ap 1930. gadu. Ekonomika šļūc uz leju, par ko partijas vaino viena otru. Tajā skaitā divi sarkanie atkal plēšas strādnieku mītiņos. Ik pa laikam abi sarkanie sametas kopā, lai atgaiņātu no strādniecības toreiz brūnos, bet tagad zilos, ar kādu krāsu nāk "Alternative fur Deutshland". Politiskā cīņa spiež O. Līsu nupat kā atkārtot tieši to pašu, ko sociāldemokrāti darīja pirms 100 gadiem. Neizskatās, ka jel kāds Vācijā būtu mācījies no nelaimēm, uz kādām uzprasījās tagadējo vāciešu vecvecvecāki.
Pagaidām tik tiešām iespējams neko nemainīt, ja ticam VW koncerna atskaitei par 2026. gada pirmo pusgadu:
| 2025. g. 6 mēn. | 2026. g. 6 mēn. | |
| Pārdošanas ieņēmumi (miljrd. eiro) | 158,4 | 158,1 |
| Pamatdarbības rezultāts (miljrd. eiro) | 6,7 | 5,9 |
| Saražoti automobiļi (miljoni) | 4,4 | 4,0 |
Tātad uzņēmums strādā ar peļņu, bet viedokli par tās nepietiekamību var norakstīt uz kapitālistu neremdināmo naudas kāri. O. Blumes pamatuzdevums ir pārliecināt savus darbiniekus un visu Vāciju, ka runa nav par peļņu, bet par zaudējumiem, kas sākšoties no 2030. gada, ja VW saimniekos tāpat kā saimnieko.
Šāda uzdevuma izpildi apliecināja, piemēram, “Neue Zürcher Zeitung” 3. augusta numurā. Tiek citēti viņa vārdi, ka “tagad Blume izsakās šādi: "Situācija ir vairāk nekā kritiska" un "pašreizējais uzņēmējdarbības modelis vairs nav dzīvotspējīgs". Viņš to atkārto atkal un atkal - gluži kā sludinātājs, kurš cenšas uzvest uz pareizā ceļa joprojām skeptiski noskaņotus draudzes locekļus. Blume, kuram patīk izmantot futbola metaforas, skaidri norāda, kas likts uz spēles: runa nav par Čempionu līgu, bet gan par cīņu, lai izvairītos no izkrišanas no līgas.”
Lai neiekristu maksātnespējā, VW valde pieteikusi "nākotnes plānu", kas pēdējos mēnešos izstrādāts sadarbībā ar vadības konsultantiem. Proti, izmaksu samazināšanas plānu, kas apkarināts ar tādām vārdu vītnēm, ka mērķis ir padarīt uzņēmumu "izturīgāku, veiklāku un ilgtspējīgi konkurētspējīgāku". Runa neesot par VW kļūšanu mazākam, bet gan par kļūšanu spēcīgākam. Kamēr šis stāsts turpinās, nevienam nav ne ziņas, ne miņas, ne miņas, kāda rīcība ne vien izvirzītu pareizus jeb skaistus lozungus, bet būtu patiešām pareiza.