Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Igaunijai jauna prezidente
Igaunijas parlaments (Rīgikogu) trešdien par nākamo valsts prezidenti ievēlēja tiesību kancleri Illi Madisi. Aizklātā balsojumā par I. Madisi, kas bija vienīgā kandidāte, balsoja 71 deputāts.
"Mēs Igaunijas labā varam kopā paveikt daudz, lai dzīve Igaunijā būtu laimīga, laba un droša," pēc rezultātu paziņošanas deputātiem sacīja I. Madise.
I. Madise dzimusi 1974. gadā, uzaugusi Tartu.
Viņas līdzšinējais amats bija tieslietu kanclere, kas ir ļoti līdzīgs tam, kas Latvijā ir tiesībsardzei, bet ar nedaudz plašākām pilnvarām.
Pirms stāšanās tieslietu kancleres amatā viņa bijusi profesore vairākās Igaunijas universitātēs, arī līdz iespējamai prezidenta pienākumu pildīšanai bijusi profesore Tartu universitātē.
I. Madise arī bijusi kādreizējā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa juridiskā padomniece.
2019. gadā viņa vadīja valsts Cilvēktiesību padomes izveidi, kuras mērķis bija sniegt padomus tieslietu kancleram tādos jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesībām.
Igaunijas prezidente ir bijusi arī monitoringa grupas Eiropas Komisijā (EK) pret rasismu un neiecietību (ECRI) locekle.
Aizsardzības ministrs atkāpjas no amata
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs trešdien paziņoja par atkāpšanos no amata, lēmumu pieņemot pēc Valsts kontroles pārmetumiem par Igaunijas Aizsardzības spēku un Valsts aizsardzības investīciju centra (RKIK) darbību.
Par atkāpšanos trešdienas vakarā ministrs paziņoja televīzijas pārraides "Aktuālā kamera" ēterā.
Valsts kontroles pārmetumi ir tik nopietni, ka ir jāuzņemas politiskā atbildība un jāatkāpjas no amata, pauda H. Pevkurs.
Otrdien prokuratūra paziņoja, ka ir uzsākusi kriminālprocesu par Aizsardzības ministrijas pārvaldes jomā konstatētajiem pārkāpumiem.
Valsts kontroles revīzija attiecās uz valsts 2024. gada finanšu pārskata pareizību un darījumu likumību.
Skandāls izcēlās, kad atklājās, ka Igaunija kā priekšapmaksu par Ukrainai paredzētu munīciju bija samaksājusi 70 miljonus eiro Indijas uzņēmumam, kam iepriekš nebija pieredzes šāda veida darījumos.
Bijušais RKIK vadītājs Magnuss Valdemārs Sārs apstiprināja, ka visi svarīgie lēmumi tika pieņemti ar Aizsardzības ministrijas apstiprinājumu, un sarunu gaitā par pirmo darījuma līgumu līdzās H. Pevkuram tika informēts arī toreizējais ministrijas kanclers Kusti Salms un vēlāk - jaunais kanclers Kaimo Kūsks. Ministrijas kanclers ir tas pats amats, ko Latvijā sauc par ministrijas valsts sekretāru.
Pevkurs bija aizsardzības ministra amatā kopš 2022. gada.
Bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris un tagad Tartu universitātes profesors Martins Herems apstiprināja ERR, ka premjerministrs Kristens Mihals viņam jautājis par iespēju un vēlmi vadīt Aizsardzības ministriju. "Vai man tika izteikts piedāvājums? Būtībā jā. Bet tā bija vairāk pārdomāšana, nevis teikšana: "Labi, dariet to." Viņam droši vien ir arī citi kandidāti. Bet jebkurā gadījumā viņš manī iedēstīja domu, ka man varētu piezvanīt, un tad man būtu jāsaka vai nu "nē", vai "jā". Tagad man par to ir jāpadomā," sacīja M. Herems. Viņš piebilda, ka nākamnedēļ nebūs Igaunijā. "Pagaidām es plānoju turpināt savu darbu. Neatkarīgi no zvana, ko saņemšu, es nākamnedēļ nebūšu Igaunijā," viņš teica. M Herems sacīja, ka viņam nav ambīciju kļūt par ministru. "Es jau esmu attīstījis Igaunijas valsti un turpinu to darīt. Man ļoti nopietni jāpārdomā, kāpēc man vajadzētu ieņemt šo amatu. Un kāpēc es nevaru turpināt darīt to, ko daru tagad, un joprojām būt noderīgs valstij," sacīja Herems. "Vai esmu gatavs kļūt par ministru? Nē. Vai tas ir nepieciešams, lai glābtu Igauniju? Jā, tas ir nepieciešams. Vai man vajadzētu būt tam, kurš to dara šajā līmenī? Es par to neesmu pārliecināts," viņš piebilda.
Ceturtdien K. Mihals valdības preses konferencē paziņoja, ka, neraugoties uz spekulācijām, ka par jauno aizsardzības ministru varētu kļūt premjera partijas biedrs, Igaunijas Reformu partijas ģenerālsekretārs Kristo Enns Vāga, tas neatbilst patiesībai - K. E. Vāga turpināšot pildīt savu pašreizējo amatu un nekļūšot par aizsardzības ministru. K. Mihals norādīja, ka Reformu partija aizsardzības ministra kandidatūras sāks apspriest nākamnedēļ.
Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Andruss Merilo ir komentējis H. Pevkura atkāpšanos, uz ko ir reaģējis drošības eksperts Mēlis Oidsalu un Rīgikogu Nacionālās aizsardzības komitejas loceklis Raimonds Kaljulaids. Viņi uzskata, ka armijas komandierim nebija ko jaukties šajā lietā, jo tā nav viņa kompetencē un pilnvaru robežās.
Ārkārtas stāvoklis Pērnavā
Pērnavā, kas atrodas 66 kilometru attālumā no Latvijas robežas, piektdien tika izsludināts ārkārtas stāvoklis spēcīgo lietusgāžu dēļ. Pilsētas kanalizācijas sistēma ir pārslogota, daudzas ielas ir applūdušas, un satiksme ir apgrūtināta. Vietējās varas iestādes ziņo, ka lietusgāzes ir pārplūdinājušas kanalizācijas sistēmu. Tā darbojas ar pilnu jaudu, traucējot gan lietus ūdens novadīšanu, gan kanalizācijas tīklu, vēsta ERR. "Diemžēl ir traucēta gan lietus ūdens novadīšana, gan kanalizācijas tīkls, un daudzviet uzkrātais ūdens ir padarījis brauktuvi neizbraucamu," paziņojumā norādīja Pērnavas pilsētas pašvaldība. Vēlāk amatpersonas ziņoja, ka augstais ūdens līmenis ir izraisījis dažu automašīnu iesprūšanu uz ielām. Pilsētas varas iestādes aicina iedzīvotājus palikt mājās un, ja iespējams, izvairīties no braukšanas cauri applūdušām teritorijām. Plkst. 9.40 Pērnavā notika krīzes sanāksme, un tika izveidots štābs situācijas uzraudzībai. Dažas izglītības iestādes nosūtīja skolēnus mājās. Situācija sociālās aprūpes iestādēs ir kontrolēta, un, lai likvidētu sekas, ir nosūtīti arī glābēji, piebilda pilsētas administrācija. Pērnavas vicemērs Sanders Kilks ERR pastāstīja, ka pēc pilsētas krīzes komitejas sanāksmes tika pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas stāvokli. Viņš norādīja, ka ūdeņi var neatkāpties vairākas stundas, radot mantisko zaudējumu risku. Pēc vicemēra teiktā, šī ir pirmā reize, kad Pērnavā ir piedzīvoti šāda mēroga plūdi, ko izraisījis lietus. Tomēr kļuva skaidrs, ka pilsēta nav gatava šāda mēroga krīzei - nebija vienota krīzes plāna šādiem gadījumiem. Varas iestādes plāno izstrādāt šādu plānu pēc tam, kad būs novērstas pašreizējo plūdu sekas.
Kā sabalansēt aizsardzību ar sociālajām vajadzībām?
Piektdien Lietuvas prezidents Gitans Nausēda kopā ar finanšu, ekonomikas un inovāciju ministriem, kā arī Valsts kontroles, Lietuvas Bankas, Konkurences padomes, Valsts nodokļu inspekcijas un Lietuvas attīstības bankas ILTE vadītājiem apsprieda pasākumus ekonomikas izaugsmes stimulēšanai un ēnu ekonomikas mazināšanai. LRT raksta, ka prezidenta padomnieks Vaids Augustinavičs vispirms uzsvēra, ka prezidents uzskata nacionālās attīstības bankas ILTE izveidi par vienu no labākajiem ekonomiskajiem lēmumiem pēdējo gadu laikā (ILTE ir kas ļoti līdzīgs tam, kas Latvijā ir ALTUM). "Galvenā strukturālā problēma, kas saistīta ar piekļuvi kapitālam, beidzot tiek atrisināta," viņš teica. Otrais mērķis, pēc prezidenta padomnieka teiktā, ir panākt, lai ILTE ne tikai sniegtu aizdevumus uzņēmumiem, bet arī palīdzētu maksāt procentus par mājsaimniecību noguldījumiem. "Arī šis jautājums virzās uz priekšu," uzsvēra V. Augustinavičs. Pēc prezidenta padomnieka teiktā, tikšanās laikā tika apspriests arī tas, ka nākamā gada budžeta projektā jāatspoguļo gan nepieciešamais aizsardzības finansējums, gan sociālās politikas pasākumi, vienlaikus saglabājot fiskālo ilgtspējību. "Prezidents uzskata, ka nedrīkst pieļaut fiskālās disciplīnas nelīdzsvarotību, jo tā ir viens no valsts pamatpīlāriem. Tāpat nevar atteikties no nevienas prioritātes: aizsardzībai ir nepieciešams savs finansējums, un mums ir jāiegulda arī sociālajā sektorā. Tāpēc mēs saprotam, ka budžeta plānotājiem ir grūts uzdevums: kā līdzsvarot valsts finanses un koordinēt finansējumu gan aizsardzībai, gan sociālajai aizsardzībai, vienlaikus saglabājot fiskālo disciplīnu," komentēja V. Augustinavičs. Pēc viņa teiktā, pateicoties nodokļu reformai, nākamgad Aizsardzības fondam tiks pievienoti aptuveni 0,5 miljardi eiro. "Tātad šodien nodokļu jautājums ir slēgts," sacīja V. Augustinavičs. Tomēr Prezidenta kanceleja uzskata, ka budžeta palielināšanai ir jāizmanto citi resursi. Par vienu no šādiem resursiem tiek uzskatīta ēnu ekonomikas samazināšana. Lai gan PVN plaisa Lietuvā ir pastāvīgi samazinājusies, Lietuva joprojām ir starp sliktākajām šī nodokļa iekasēšanā, ja salīdzina ar citām ES valstīm. "Katru gadu valsts budžets zaudē vairāk nekā vienu miljardu eiro neiekasētā PVN dēļ," atzīmēja Prezidenta kancelejas pārstāvis. Pēc Lietuvas prezidenta domām, starp godīgu uzņēmējdarbību un ēnu ekonomiku nedrīkst būt pelēkās zonas. Savukārt Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkēvičs paziņoja, ka valsts budžetā varētu atrast papildu līdzekļus jaunā valdošā vairākuma solījumu finansēšanai, ja tā ieņēmumus palielinātu straujāka ekonomikas izaugsme un mazāka ēnu ekonomika. Šonedēļ premjerministrs paziņoja, ka ēnu ekonomikas problēma ir jārisina aktīvāk, uzsverot joprojām plaši izplatīto skaidras naudas maksājumu izmantošanu un to augsto apgrozījumu.
Strīds par Viļņas kluba “Žalgiris” aktīvo fanu grupas skandēto dziesmu
Dziesma bija dzirdama pagājušajā svētdienā Lietuvas Augstākās līgas 29. kārtas spēlē Panevēžā. “Žalgiris” zaudēja Panevēžai ar 0 :2. Fanu grupa, kuras nosaukums ir “Pietų IV”, skandēja: "Par pilsētu, par klubu, par valsti, par Lietuvu bez svešzemniekiem." Tas piesaistīja gan sabiedrības, gan paša kluba uzmanību. “Žalgiris” tikās ar saviem faniem, lai noskaidrotu situāciju, un Profesionālo futbolistu asociācija (PFA) paziņoja, ka dziesma varētu tikt uztverta kā diskriminējoša, tāpēc ir jānoskaidro atbildīgās personas un jāpiemēro sankcijas. Visbeidzot, piektdienas rītā pati "Pietų IV" sociālajos tīklos sniedza paskaidrojumu. “Sakarā ar lielo interesi par mūsu jauno dziesmu un jo īpaši vēlmi mūsu vietā izlemt, ko nozīmē tās vārdi, vēlamies atgādināt par svarīgu datumu. 1993. gada 31. augustā pēdējā ārvalstu okupācijas armijas vienība atstāja Lietuvu. Dziesmas vārdi, kas pirmo reizi tika atskaņoti tribīnēs pagājušajā svētdienā, ir: "Par Lietuvu bez svešzemniekiem, kur brīvība dzīvo mūžīgi." Tieši par to arī ir šī dziesma - par Lietuvu bez ārvalstu okupācijas armijas. Dziesmas melodija nav nejaušība. Tā ir balstīta uz "Avanti ragazzi di Buda", dziesmu par 1956. gada Ungārijas sacelšanos pret padomju apspiedējiem. Tāpēc mēģinājumi sasaistīt šos vārdus ar ārvalstu futbolistiem, tautībām, kara bēgļiem, migrantiem vai jebkuru citu konkrētajā brīdī ērtu tēmu tiek atstāti tiem, kuriem skandāls ir svarīgāks par kontekstu. Kad karš plosās tikai dažus simtus kilometru no mūsu robežām, un draudi no austrumiem joprojām pastāv, mums nav jāatgādina, ko Lietuvai nozīmē ārvalstu okupācijas armija un ko nozīmē brīvība. Mēs zinām, ko dziedam. Mēs zinām, ko domājam. Un citiem nav jāizlemj mūsu vietā," teikts “Žalgiris” fanu ierakstā.
Nosaukums “Pietų IV” ir cēlies no stadiona dienvidu tribīnes (lietuviski: pietų tribūna) 4. sektora, kur fanu grupas pirmsākumos pulcējās šie līdzjutēji.
"Avanti ragazzi di Buda" ir itāļu antikomunistiska dziesma. Vārdu autors ir Pjērs Frančesko Piņjitore, un to komponējis Dimitrijs Gribanovskis, tā piemin Ungārijas 1956. gada revolūciju. Tā ir labi pazīstama dziesma Itālijā un labi zināma arī Ungārijā.
Nav vienprātības par agresorvalstu sportistu piedalīšanos sacensībās
Krievijas un Baltkrievijas sportisti pamazām atgriežas starptautiskajās sacensībās, taču Lietuvā nav vienprātības par to, kā reaģēt uz šīm izmaiņām. Seima priekšsēdētājs Jozs Oleks aicina nepiedalīties sacensībās kopā ar krieviem un baltkrieviem, savukārt Izglītības, zinātnes un sporta ministrija iebilst pret boikotu.
Lietuvas Nacionālās olimpiskās komitejas prezidente Daina Gudzinevičūte atzīst, ka ierobežojumi starptautiskajā sportā tiek atviegloti un valstis, kas iebilst pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu atgriešanos, joprojām ir mazākumā. Jaunu diskusiju izraisīja Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) lēmums, kas šonedēļ atcēla aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas basketbola spēlētājiem, treneriem, tiesnešiem un citām basketbola amatpersonām individuāli piedalīties sacensībās tās paspārnē. FIBApagaidām ir atlikusi Krievijas un Baltkrievijas klubu un nacionālo komandu atgriešanos. Šis lēmums ir daļa no plašākas tendences. Kopš Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu sākuma Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ir aizliegts piedalīties daudzās starptautiskās sacensībās. Pēc tam viņi sāka pakāpeniski atgriezties - sākumā kā neitrāli sportisti, bez nacionālajiem simboliem. Tagad pieejas arvien vairāk atšķiras - katra starptautiskā federācija pati lemj, vai uzņemt Krievijas un Baltkrievijas sportistus un ar kādiem nosacījumiem. "Katra starptautiskā federācija pati lemj, vai uzņemt, kādā apjomā un ar kādu statusu uzņemt vai neuzņemt Krievijas un Baltkrievijas sportistus. Dažas viņus uzņem bez jebkādiem ierobežojumiem, bet citām tas nav atļauts vispār. Tas ir atkarīgs tikai no federācijas lēmuma," saka D. Gudzinevičūte. Lietuva, tāpat kā citas Baltijas un Skandināvijas valstis, turpina iebilst pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu atgriešanos. Taču D. Gudzinevičūte atzīst, ka starptautiskajā sporta pasaulē tie, kas atbalsta šo nostāju, ir mazākumā un viņiem ir maza vara ietekmēt atsevišķu federāciju lēmumus. "Mēs vienmēr esam minoritāte, un mēs nevaram īpaši ietekmēt vienas vai otras federācijas lēmumus. Bet tas, ka ierobežojumi tiek atviegloti pat Starptautiskās Olimpiskās komitejas pasākumos - jā, tā ir tendence," viņa saka. Un tas neattiecas tikai uz individuāliem sporta veidiem. Kā piemēru viņa min gaidāmās Jaunatnes olimpiskās spēles Dakarā, kur tiek gaidīta arī Krievijas sportistu dalība. Gudzinevičūtei tā ir vēl viena zīme, ka ierobežojumi pakāpeniski tiek atviegloti arī olimpiskās kustības sacensībās. Viens svarīgs signāls bija Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums atcelt Krievijas Olimpiskās komitejas darbības apturēšanu. Pēc tam arī starptautiskās federācijas sāka pārskatīt savus noteikumus. Jo īpaši FIBA atsaucās uz SOK lēmumiem, paverot ceļu atsevišķiem Krievijas un Baltkrievijas basketbolistiem, treneriem, tiesnešiem un citiem speciālistiem. Krievijas Olimpiskās komitejas darbība starptautiski tika apturēta pēc tam, kad tā savā struktūrā iekļāva sporta organizācijas no okupētajām Ukrainas teritorijām. Tagad iemesls, kas formāli bija sankcijas pamatā, tiek uzskatīts par novērstu. Tomēr D. Gudzinevičūte to uzskata par atrunu.
Gudzinevičūte uzsver, ka viņa personīgi nevar pārbaudīt situāciju okupētajās teritorijās. Tomēr Lietuvas nostāja pēc SOK lēmuma nav mainījusies. "Tas ir, Krievijas Olimpiskā komiteja vairs neintegrē Ukrainas Olimpiskās komitejas reģionālās nodaļas okupētajās teritorijās. Es nezinu, cik tas ir patiesi, un es to nevaru pārbaudīt. Protams, kopā ar Baltijas un Skandināvijas valstīm mēs pastāvīgi paužam savu protestu un sašutumu, ka tam nevajadzētu notikt," viņa piebilst. Šeit slēpjas galvenā pretruna - Krievijas karš pret Ukrainu turpinās, bet sporta ierobežojumi pakāpeniski tiek atviegloti. D. Gudzinevičūte to skaidro ar SOK mainīto pieeju. Visā pasaulē plosās arī citi kari, un olimpiskā kustība arvien vairāk atzīst, ka tā nevar pieņemt politisku spriedumu par katru konfliktu un ka valsts atbildība nav automātiski jāattiecina uz sportistiem. "Starptautiskā Olimpiskā komiteja apgalvo, ka tā nevar spriest par vienu vai otru konfliktu, un tas vienkārši nav vienīgais; tie visi rodas un izzūd. Olimpiskās hartas subjekts nav valsts - tie ir sportisti," šo nostāju atstāsta D. Gudzinevičūte.
