Izskatās, ka degvielas cena divi eiro par litru vēl nav ciešanām gals. Jo ģeopolitiskā situācija pasaulē ir diezgan drūma, un nav arī kādu gaišu stariņu, kas varētu priecēt aci. Ja nekas uz labu nemainīsies, jau ne pārāk tālā nākotnē divi eiro šķitīs lēti, un cena sāks tuvoties nākamajai “psiholoģiskajai robežai” – trim eiro. Vai tāpēc ļaudis mazāk brauks ar auto?
Jēlnaftas cena šonedēļ ir pārsniegusi 100 ASV dolārus par barelu, kas ir četru mēnešu augstākais līmenis. Otrdien jēlnaftas (Rietumteksasas indekss) cena svārstījās ap 103 dolāriem par barelu, vienā dienā pieaugot par aptuveni 2%. Nedēļas pieaugums ir 9%, mēneša laikā pieaugums ir 21,29%, gada laikā cena ir pieaugusi par 61,91%
“Brent” markas jēlnaftas cena tuvojās 108 dolāriem par barelu.
Sasodītais Hormuza šaurums
“Trading Economics” to skaidro ar notikumiem Tuvajos Austrumos. Saūda Arābija pēc bezpilota lidaparātu uzbrukumiem slēdza galveno jēlnaftas cauruļvadu, traucējot svarīgu maršrutu, ko izmantoja, lai apietu Hormuza šaurumu - pēc ceturtdienas uzbrukumiem Saūda Arābija piesardzības nolūkos apturēja Austrumu-Rietumu cauruļvada darbību, un pagaidām nav norādes par to, kad cauruļvads atsāks darboties.
Tikmēr sarunas starp Irānu un vairākām Persijas līča valstīm par pagaidu kuģošanas koridora izveidi caur Hormuzu tika atliktas, paziņoja Omānas ārlietu ministrs Badrs Albusaidi. Ziņojumos norādīts, ka Saūda Arābijai ir bažas par priekšlikumu, savukārt Bahreina paziņoja, ka nepiedalīsies. Austrumu-Rietumu cauruļvada slēgšana ir uzsvērusi tā nozīmi enerģijas plūsmu uzturēšanā Tuvajos Austrumos, jo ASV un Irāna joprojām ir strupceļā jautājumā par Hormuza kontroli. Cauruļvads transportē naftu caur Saūda Arābiju uz Sarkanās jūras ostām, un tā jauda ir aptuveni septiņi miljoni barelu dienā.
Hormuza šaurums vēl nav vienīgā problēma
Radikālais šiītu grupējums jeb hutieši ir pilnībā pārņēmuši savā kontrolē Jemenas Sarkanās jūras piekrasti, ieņemot stratēģiski svarīgo Mokas ostas pilsētu un Majunas salu. Tas viņiem dod tiešu kontroli pār Bābelmandeba šaurumu, kas ir kritiski svarīgs pasaules tirdzniecības un naftas transportēšanai. Šeit gan kuģi vismaz pagaidām tiek cauri.
“Navigācijas brīvība un starptautiskā tirdzniecība Sarkanajā jūrā un Bābelmandebā ir droša un noris kārtīgi,” hutiešu politbiroja loceklis Hazems al Asads sacīja tīmekļa medijam “Al Araby al Jadeed”.
“Nav iemesla starptautiskām bažām, jo no Jemenas puses nav nekāda apdraudējuma,” piebilda hutiešu vadības pārstāvis.
Tramps atradis vainīgo dīzeļa cenā
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka aicinājis Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelenski apturēt Ukrainas triecienus Krievijas dīzeļdegvielas ražotnēm.
"Zelenskim jādara viena lieta," uzturoties Īrijā, žurnālistiem izteicās Tramps. "Viņam jāpārtrauc dīzeļdegvielas ražotņu iznīcināšana."
"Lai viņš uzbrūk citiem mērķiem, taču ne dīzeļdegvielai, jo viņš rada dīzeļdegvielas trūkumu," norādīja Tramps, apgalvojot, ka degvielas trūkumu neesot izraisījis viņa uzsāktais karš pret Irānu, bet gan tas, "kas notiek ar Krieviju un Ukrainu".
ASV prezidents pavēstīja, ka esot runājis ar Zelenski par pēdējo mēnešu laikā pastiprinātajiem ukraiņu uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Līdzīga satura vēstījumus iepriekš jau bija izteicis ASV enerģētikas sekretārs Kriss Raits un ASV finanšu ministrs Skots Besents, kurš situāciju raksturoja kā “enerģētisku šoku”, ko pastiprina Ukrainas rīcība, iznīcinot Krievijas enerģētikas aktīvus.
Dīzeļdegviela ir tas degvielas paveids, kuru izmanto visa militārā tehnika. “Es nesaprotu, ko Tramps saka,” “Youtube” raidījumā “The Breakfast Show” pauda krievu uzņēmējs Mihails Hodorkovskis. “Es vēl saprastu, ja Tramps runātu, ka nevajag triecienus pa naftas ieguves avotiem. Tam varētu piekrist vai nepiekrist, bet ir saskatāma saikne starp naftas ieguvi un tirgu. Taču dīzeļdegvielas ražošanas jaudu pasaulē pietiek pārpārēm. Ja ir nafta, tad tā vispār nav problēma.
Nelaiķa mājās laikam nav labi saukt vārdā mirušo... Taču, paklau, ja tu izsit ārā no tirgus 10 miljonus barelus naftas dienā, kas netiek cauri Hormuza šaurumam? Un tagad apdraudējums ir arī no hutiešiem Sarkanajā jūrā. Pieļauju, ka apdraudēti ir vēl septiņi miljoni barelu.
Un salīdzinājumam, ja tirgū nenonāk vai nonāk pusmiljons barelu vai 300 tūkstoši barelu dīzeļdegvielas... Pat ne tik daudz, bet 100 tūkstoši barelu. Kas Trampam liek runāt šādas blēņas?” ir neizpratnē Hodorkovskis.
Pašlaik dīzeļdegviela ASV maksā 6,23 dolārus par galonu, bet pirms gada bija 3,70, konstatē televīzijas kanāla “MS NOW” raidījums “Morning Joe”, kas Trampa izteikumus par Ukrainas vainu dīzeļdegvielas cenas kāpumā dēvē par groteskiem. “Mēs taču zinām, kāds ir iemesls cenas kāpumam - tas ir karš Tuvajos Austrumos, ko iesāka Tramps.”
Vidējā dīzeļdegvielas cena Amerikas Savienotajās Valstīs (7. septembra dati) ir 1,36 eiro par litru (aptuveni 5,97 dolāri par galonu).
Eiropā par šādu cenu gavilētu, taču amerikāņi ir bēdīgi, jo viņiem cena ir mežonīgi cēlusies. Bēdīgie amerikāņi sāk domāt par iemesliem, kāpēc cena tāda, un Tramps sniedz atbildi: “Es nē - tas ir Zelenskis.”
“The Wall Streat Journal” ievadraksts Trampu skarbi nopeļ. “Nedēļas nogalē Ukrainā, netālu no Polijas robežas, ar sprāgstvielām pielādēts Krievijas drons trāpīja pasažieru vilciena dzinējā. Tikmēr prezidents Tramps pamācīja Ukrainas prezidentu pārtraukt triecienus pa enerģētikas objektiem Krievijā. Uz priekšu, sagādājiet Vladimiram Putinam priecīgu dienu, prezidenta kungs!
Kremlim zināms, ka pasažieru vilcienu satiksme starp Varšavu un Kijivu ir galvenais maršruts civiliedzīvotājiem. Tajā pašā vakarā citā vilcienā atradās bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts un Vācijas kanclera Frīdriha Merca galvenais padomnieks. Vai krievi cerēja trāpīt šiem Ukrainas sabiedrotajiem no Eiropas?
Prezidentam Trampam nebija nekā kritiska, ko teikt par šo uzbrukumu, kas ir daļa no Krievijas uzbrukumiem katru dienu, bombardējot civilos un infrastruktūras objektus Ukrainā,” raksta “The Wall Street Journal”.
Laikam drīz arī trīs eiro nešķitīs neiespējami
Dīzeļdegvielas cena Latvijas uzpildes stacijās pašlaik svārstās robežās no 2,054 līdz 2,126 eiro par litru. Lietuvā ir apmēram tikpat, bet Igaunijā pagaidām vēl turas zem diviem eiro litrā (1,946).
Taču prognozējams, ka pēc “Brent” markas jēlnaftas cenas pieauguma ar kāpumu reaģēs arī Eiropas “Platts” indekss. Pēc tā orientējas Baltijas degvielas tirgotāji.
Tātad cenas vēl kāps. Varbūt ne uzreiz par lieliem cipariem, bet līdīs augšup un augšup - iespējams, tiks gāzts šā gada aprīļa un visu laiku rekords 2,12 eiro par litru. Pēc tam virziens var būt uz ko tādu, kas pašlaik jau ir Nīderlandē - 2,42 eiro par litru. Un tad jau skaties, arī nākamā psiholoģiskā robeža, trīs eiro, nešķitīs neiespējama.
2012. gadā dīzeļa cena Latvijā sasniedza un pārsniedza viena lata robežu, bet Eiropas etalonmarkas “Brent” jēlnaftas cena tajā pašā laikā svārstījās vidēji ap 120 līdz 125 ASV dolāriem par barelu. Atsevišķās dienās 2012. gada martā naftas cena biržā pārsniedza pat 128 dolāru atzīmi.
Augstās jēlnaftas cenas iemesls tolaik bija tas pats, kas pašlaik - ģeopolitiskais saspīlējums ap Irānu un globālā pieprasījuma pieaugums.
Taču nevar ar savu auto aizbraukt uz 2012. gadu un pieliet tur pilnu bāku - pasaulē šajā laikā ir ļoti daudz kas noticis - pieprasījums ir turpinājis augt, ir bijusi inflācija, ir bijušas izmaiņas nodokļu politikā, ir bijušas krīzes un ir divi lieli kari.
Drūmā situācija, kāda pašlaik ir Tuvo Austrumu reģionā, neļauj cerēt uz zemu degvielas cenu. Protams, notiks vēl manipulācijas ar naftas ieguvi, OPEC+ valstīm vienojoties to palielināt. Tomēr Trampa administrācija ir lielās sprukās, jo grūst ilūzijas par drīziem panākumiem “mazajā un uzvarošajā” karā pret Irānu. Taču neviena administrācija, īpaši vēlēšanu gaidās, neies atzīt savu vainu augstajā dīzeļa cenā.
