Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) ir izpelnījusies asu nozares kritiku un sabiedrības neizpratni par izsludināto 300 000 eiro vērto iepirkumu, lai divu gadu garumā reklamētu Rīgu un uzturētu tās kontu vietnē “LinkedIn”.
Savulaik Nilu Ušakovu gāzušie un viņa vietā nākušie politiskie spēki sludināja, ka nu būs “restarts” un tāda nodokļu maksātāju naudas ķēzīšana, kāda bija Rīgas Tūrisma attīstības birojā, nekad netiks pieļauta. Taču vēsture mēdz atkārtoties, un jautājumi rodas diezgan līdzīgi.
Latvijas Sabiedrisko attiecību speciālistu asociācija iepirkuma nolikumā saskatīja virkni neskaidrību. Prasības bija tik specifiskas (piemēram, nepieciešamība pēc Latvijā reti sastopama “Linkedln” sertifikāta), ka rodas aizdomas, vai iepirkums nav pielāgots konkrētam pretendentam. Tāpat nebija skaidru kritēriju, kā tiks mērīti rezultāti. Citiem vārdiem sakot, iepirkums izskatās kā “bodīte”, kur viss iepriekš jau sarunāts.
Nav saprotama šā iepirkuma jēga - kāda atdeve no tā būs Rīgai, ko vispār iespējams izreklamēt tādā vietnē kā “Linkedln”?
“LinkedIn” ir pasaulē lielākais profesionālās saziņas un tīklošanās sociālais tīkls, kas paredzēts darba meklēšanai, karjeras izaugsmei un biznesa kontaktu veidošanai. Pats pirmais jautājums angļu valodā, ieejot šajā vietnē, ir: “Sveiks! Vai tu meklē darbu?”
Vai Rīgas dome domā piedāvāt kādas vakances Bangladešas strādniekiem?
“Linkedln” ir arī biznesa kontaktu dibināšanai, kas lieliski, un tas ir noderīgs rīks. Taču RITA un visi pašvaldības domnieki, darbinieki un interesenti var atspērušies kaut vai caurām naktīm visu ko rakstīt, publicēt piedāvājumus, informāciju, attēlus, reklāmas, neko pat neiemaksājot “Linkedln”, bet, ieguldot savu personīgo talantu un intelektu, audzēt sev sekotāju skaitu.
Ja vēstījums šķiet ļoti svarīgs un nepieciešams, lai sasniegtu plašāku auditoriju, “Linkedln”, tāpat kā citos sociālajos tīklos, ir iespēja iemaksāt naudu - tad tās ir tā saucamās sponsorētās publikācijas. Lai viena publikācija sasniegtu daudz lielāku auditoriju nekā ieraksts bez sponsorējuma, pietiek ar dažiem eiro, nu varbūt pieciem eiro.
Taču 300 tūkstoši tikai vienā vietnē? Vai tas tomēr nav tā kā padaudz?
Tas varbūt arī nebūtu daudz, ja sabiedrībai tiktu pastāstīts, kādu mērķi ar šādu spēcīgu kampaņu šajā vietnē ir iecerēts sasniegt?
RITA ir paudusi, ka mērķis nav sasniegt masu auditoriju, bet gan uzrunāt konkrētu nozaru uzņēmumu vadītājus mērķa tirgos (piemēram, Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Polijā, Norvēģijā, Lielbritānijā), kuri var pieņemt lēmumus par investīcijām vai uzņēmumu paplašināšanu Rīgā. Un vēl pozicionēt Rīgu kā pievilcīgu vietu starptautisku konferenču, izstāžu, kongresu un korporatīvo pasākumu rīkošanai, konkurējot ar citām Eiropas pilsētām (Helsinkiem, Stokholmu, Vīni u.c.). Un tad vēl veicināt augsti kvalificētu speciālistu piesaisti Rīgas darba tirgum.
Tas ir jauki, tikai rodas papildjautājums - cik? Cik Zviedrijas investori trauksies uz Latviju rīkot konferences un cik naudas investēs Rīgā? Proti, vai reklāmā ieguldītā nauda atnesīs vismaz tikpat daudz investīciju, cik samaksāts?
Par šo iespaidīgo summu neesot bijis informēts ne Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, ne atbildīgās komitejas vadītājs. Pēc tam, kad paskaidrojumus pieprasīja pat Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Rīgas dome sākotnējo iepirkumu pārtrauca. Tomēr no pašas idejas aģentūra neatteicās, solot labot tehnisko specifikāciju un konkursu sludināt vēlreiz.
Kopējais aģentūras RITA budžetā paredzētais finansējums 2026. gadā sasniedz vairāk nekā sešus miljonus eiro (kas ir par diviem miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā), un vairāk nekā puse no šīs summas (apmēram trīs miljoni eiro) tiek novirzīta tieši mārketingam un ārvalstu reklāmas kampaņām. Ar šādu budžetu Rīga šobrīd apsteidz gan Tallinas, gan Viļņas tēriņus tūrisma piesaistei.
Rīga tērē sešus miljonus, citas pašvaldības piecus simtus
“Nra.lv” uzdeva jautājumus virknei Latvijas pašvaldību, kuras tāpat kā Rīga cenšas piesaistīt tūristu un investoru uzmanību. Kā pilsētās un novados tiek organizēta vietējo ļaužu informēšana un ārzemju ļaužu ieinteresēšana? Saprotams, ka mērogi un mērķi atšķiras no galvaspilsētas.
Jelgavas valstspilsētas Sabiedrisko attiecību departaments informēja, ka pilsētas tēla veidošanas un popularizēšanas mērķim iepriekšējos gados tika izmantoti dažādi komunikācijas kanāli - pašvaldība pirka reklāmas laikus TV3, tāpat tika pārraidītas ziņas “Radio SWH”, “Radio Skonto”, “Kurzemes radio”, EHR. Gan par reklāmas laikiem, gan ziņu pārraidi tika rīkoti iepirkumi. Taču šogad pilsētas publicitātes kampaņai nacionālajos medijos budžeta līdzekļi nav paredzēti.
Pilsētas publisko tēlu veido katra pašvaldības iestāde un struktūrvienība. Piemēram, pašvaldības iestāde “Kultūra” nozīmīgos pasākumus reklamē nacionālajos medijos, saskaņā ar iepirkumu, tāpat Jelgavas reģionālais tūrisma centrs iestādes budžeta ietvaros organizē un iesaistās dažādās kampaņās, meklējot iespējas, kā reklamēt pilsētu. Arī pašvaldības Sabiedrisko attiecību departaments izmanto iespēju informēt medijus par pilsētā aktuālo, sūtot preses relīzes. Jelgavas pilsētas pašvaldība laukumus interneta portālos nepērk.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai šobrīd ir sociālo mediju konti “Facebook”, “X”, “Youtube”, “Instagram”, “LinkedIn”, “Tik Tok”, un pašvaldība par to izmantošanu nemaksā.
Jelgavas pašvaldības budžetā nav paredzēti 300 000 eiro “LinkedIn” konta uzturēšanai, un pašvaldība šādu maksājumu neplāno.
Cēsu novada Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Aleksandrs Abramovs intervijā “nra.lv” pastāstīja, ka nauda tiek tērēta tikai brīžos, kad ir “jāpārdod” kāds pasākums.
“Vienīgais pasākums, ko gada laikā mēs “pārdodam”, ir Cēsu pilsētas svētki.
Tas mēs iegādājamies reklāmu radio vai televīzijā par summu, kas ir apmēram 300-400 eiro. Un vēl iegādājamies reklāmu (sponsorētos ierakstus) “Facebook” un “Instagram” kontos, kas izmaksā apmēram 100 eiro. Tas arī ir viss, kas saistāms ar pašvaldības reklāmas izdevumiem.
Mums ir veicies uzaudzēt lielu sekotāju skaitu sociālajos tīklos, līdz ar to ieraksti “aiziet” pietiekami labi - gan kontam “Facebook”, gan domes mājaslapai lasītāju skaits ir liels - tie ir simti tūkstošu,” pastāstīja A. Abramovs.
Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas digitālās komunikācijas un mārketinga speciāliste Juta Riekstiņa “nra.lv” pastāstīja, ka Valmieras novada pašvaldība, kad aktuāla novada reklamēšana, primāri izmanto pašvaldības kanālus - pašvaldības tīmekļvietni “valmierasnovads.lv”, kontus “Facebook”, “Instagram”, “Linkedln” un “Youtube” vietnēs, pašvaldībai piederošos digitālos informācijas stendus pilsētvidē, vizualizācijas pašvaldības informatīvā izdevuma digitālajā un drukas versijā, drukātas afišas vides
stendos Valmieras novadā utt.
Tāpat tiek izmantotas reklamēšanas iespējas sporta spēļu tiešraižu reklāmas pauzēs, sadarbības pilsētu digitālajos stendos, piemēram, Vīlandē, Valmieras sadraudzības pilsētā Igaunijā. Izvieto bukletus novada uzņēmēju veikalos, tūrisma objektos, sporta bāzēs, arī pašvaldības kapitālsabiedrību telpās un valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros utt.
Valmieras novada pašvaldība lielākoties koncentrējas uz iedzīvotāju informēšanu par pašvaldības pakalpojumiem un lēmumiem, nevis reklāmu.
Par reklāmu izvietošanu atbild Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļa, kā arī Valmieras novada Tūrisma pārvalde.
Valmieras novada pašvaldība retos gadījumos veic maksas reklāmu izvietošanu, piemēram, “Facebook” reklāma kādai norisei 20 eiro apmērā uz izvietošanas laiku - divas nedēļas, vai 1500 eiro reklāmraksta izvietošana Zviedrijas biznesa laikrakstā, ar mērķi piesaistīt investorus jaunizveidotajiem industriālajiem parkiem Valmierā.
Iepirkumi tiek rīkoti gadījumos, kad informēšanas pakalpojuma izveides vai izvietošanas summa pārsniedz 1000 eiro. Un arī šajā gadījumā tā nav reklamēšana mārketinga izpratnē, bet sabiedrības informēšanas pakalpojums par pašvaldības darbu, pakalpojumiem, lēmumiem. Šādi informatīvie pakalpojumi ir iknedēļas raidījuma “Tikšanās vieta Valmieras novads” izveide un izvietošana kanālā ReTV, pašvaldības informatīvā izdevuma druka. Zem šīs summas tiek organizētas cenu aptaujas, piemēram, pašvaldības ziņu un pasākumu reklāmas baneru izvietošanu portālā “valmieraszinas.lv”, kā arī pašvaldības ziņas “Radio Tev”.
Valmieras novada pašvaldībai, atbilstoši tās zīmolvedības un mārketinga stratēģijas mērķiem un tajā noteiktajām mērķauditorijām, nav nepieciešamas 300 000 eiro investīcijas “Linkedin” vietnē.
Valmieras novada pašvaldībai nav neviena sociālā medija, par kuru regulāri tiktu veikta abonēšanas vai cita veida maksa.
“Linkedln” iesaistīts baisā megaskandālā
Šā gada martā un aprīlī sākās “brauzergeita” jeb “BrowserGate” skandāls, kad neatkarīga Eiropas komerciālo lietotāju apvienība “Fairlinked e.V.” publicēja vērienīgu izmeklēšanu.
Tajā sociālais tīkls “Linkedln” (kas pieder uzņēmumam “Microsoft”) tika apsūdzēts par to, ka tā mājaslapas kods slepus un bez lietotāju piekrišanas pārlūko datorus un identificē uzstādītos interneta pārlūka spraudņus (extensions). Tika konstatēts, ka “LinkedIn” fonā izpilda kodu, kas spēj pārbaudīt vairāk nekā 6000 dažādu “Chrome” un “Chromium” bāzēto pārlūku paplašinājumu.
Tā kā “LinkedIn” zina lietotāju reālos vārdus un darbavietas, šāda spraudņu skenēšana ļāva secināt sensitīvu informāciju par konkrētiem cilvēkiem (piemēram, vai viņi slepus meklē citu darbu, kādus konkurējošus pārdošanas rīkus izmanto viņu pārstāvētie uzņēmumi, vai pat datus par reliģisko piederību vai politiskajiem uzskatiem, spriežot pēc specifiskiem spraudņiem).
Taču “LinkedIn” un neatkarīgi drošības analītiķi vēlāk skaidroja, ka šāda spraudņu pārbaude (angļu: resource probing) ir ierasta drošības prakse un tika izmantota, lai cīnītos pret botu aktivitāti un neatļautu datu masveida lasīšanu (scraping).
Nupat šā mēneša sākumā ASV tiesa noraidīja pret “LinkedIn” iesniegtās kolektīvās prasības šajā lietā, jo prasītāji nespēja pierādīt reālu nodarīto kaitējumu. Tomēr Eiropas Savienībā turpinās diskusijas par to, vai šāda rīcība nepārkāpj Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumus.
