Tu no laukiem ierodies ar savu auto Rīgā. Parasts brauciens – pie ārsta, uz veikalu vai kādu iestādi. Atstāj auto, izdari darīšanas, atgriezies… un zem loga tīrītāja tevi jau gaida soda kvīts par 30 eiro. Jautājums – kam tieši aizies šī nauda par samaksāto sodu – Rīgas ielu un iekšpagalmu bedru salāpīšanai vai kādam citam vēl cēlākam mērķim?
Rīgā un citās Latvijas pilsētās autostāvvietas sen vairs nav tikai pakalpojums. Tas ir bizness ar ļoti skaidru loģiku: vieta ir ierobežota, pieprasījums stabils, un maksājums - neizbēgams.
Šo naudu iekasē nevis abstrakta “sistēma”, bet ļoti konkrēti tirgus spēlētāji.
Lielākais un visbiežāk sastopamais tirgus dalībnieks ir “EuroPark”. Vairāk nekā 150 stāvvietu visā Latvijā - pie tirdzniecības centriem, biroju ēkām un pazemes autostāvvietas. Modelis ir vienkāršs: pirmā stunda bieži bez maksas, pēc tam sāk darboties stundas tarifs. Ja samaksa netiek veikta - seko līgumsods 25-40 eiro apmērā.
Pie kā nonāk nauda
SIA “EuroPark Latvia” pieder Lietuvas uzņēmumam “UAB Parkdema”, kas saistīts ar investīciju grupu “Stemma Group”. Patiesie labuma guvēji - Lietuvas uzņēmēji, tostarp Mindaugs Marcinkevičs no “Vilniaus prekyba” loka - Latvijā šis uzņēmumu loks vislabāk zināms kā “Maxima” veikalu tīkls.
Uzņēmuma apgrozījums pēdējos gados tuvojas deviņiem miljoniem eiro gadā. Piemēram, 2024. gadā tas sasniedza 8,955 miljonus eiro (+7,6%). Vienlaikus uzņēmums strādā ar ļoti nelielu peļņas rezervi - konkrētajā gadā tas noslēgts ar 21 401 eiro zaudējumiem.
Šī biznesa būtiska daļa ir darbs ar datiem - un tieši šeit parādās arī uzraudzības iestāžu iesaiste. 2025. gadā Datu valsts inspekcija piemēroja uzņēmumam 25 000 eiro sodu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumu. Pārbaude tika sākta pēc vairāku personu sūdzībām par to, kā tiek apstrādāti autovadītāju dati līgumsodu piemērošanai.
Inspekcija konstatēja, ka no CSDD reģistra iegūtie dati tika izmantoti bez pietiekamas to aktualitātes pārbaudes - tika apstrādātas arī neprecīzas adreses, un šī informācija nodota trešajām personām, tostarp parādu piedzinējiem. Uzņēmums lēmumam nepiekrita un to pārsūdzējis tiesā.
Cits spēlētājs - “Cityparks Latvija”, kas darbojas 12 Latvijas pilsētās. Viņu fokuss ir plašs - no reģionālajām pilsētām līdz lielveikalu stāvvietām. Uzņēmums pieder Igaunijas “AS Ühisteenused”, kas ir daļa no investīciju loka “UG Investments”, saistīta ar uzņēmēju Kristjanu Rahu. 2024. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 2,513 miljoni eiro, peļņa - 226 052 eiro.
Šis uzņēmums vairākus gadus bija iesaistīts arī vienā no lielākajiem strīdiem nozarē. Uzņēmums tuvākajos gados plāno palielināt apgrozījumu līdz 3,5-4 miljoniem eiro.
Rīgas centrā aina mainās - tur arvien biežāk redzams autostāvvietu uzturētāja “Snabb” izkārtne
Nav automātu, nav biļešu. Kamera nolasa numuru - un sistēma uzreiz fiksē iebraukšanu.
Igaunijas tehnoloģiju uzņēmums “Snabb”, dibinātājs Kustass Koivs. Starp investoriem - Rains Lohmuss, viens no “LHV Bank” dibinātājiem, kā arī fonds “NordicNinja VC”. Visa grupa Baltijā strādā ar aptuveni 6-7 miljonu eiro apgrozījumu, un Latvijā tas varētu tuvoties 1,5-2 miljoniem eiro gadā. “Snabb” priekšrocība nav lielākā stāvvietu skaitā, bet gan efektīvākā maksājumu iekasēšanā.
Segments, kuru autovadītāji izjūt visvairāk - “Park Expert”. Nelielas stāvvietas pie veikaliem, dzīvojamie rajoni, pagalmi. Vietas, kur bieži šķiet - “tikai uz brīdi”. Un tieši tur visbiežāk parādās līgumsods. SIA “Park Expert” ir Latvijas uzņēmums. Galvenās personas - Jānis Starostnieks un Edgars Kalējs. Apgrozījums: apmēram 0,8-1,2 miljoni eiro gadā. Šajā segmentā būtiska daļa ienākumu veidojas tieši no līgumsodiem.
Arī pašvaldība ir būtisks spēlētājs. “Rīgas satiksme” pārvalda ielu stāvvietas. Nauda tiek Rīgas pašvaldībai. Ieņēmumi no stāvvietām - aptuveni 13-15 miljoni eiro gadā. Šie līdzekļi lielā mērā tiek novirzīti sabiedriskā transporta uzturēšanai.
Lidosta ir atsevišķs gadījums. Oficiālās stāvvietas apsaimnieko valsts uzņēmums “Starptautiskā lidosta Rīga”. Apkārtējās - privātie uzņēmēji.
Vēl viens būtisks spēlētājs šajā sistēmā - “Mobilly”. No lietotāja skatpunkta tas šķiet kā viens pakalpojums: atver lietotni, samaksā un dodies tālāk. Taču “Mobilly” pats nestāv aiz stāvvietām - tas ir maksājumu centrs, caur kuru nauda katru reizi nonāk pie konkrētā operatora. SIA “Mobilly” pieder SIA “Mobilly SPV”. Lielākais īpašnieks - Valdis Bergs (80,02%). 9,99% pieder SIA “Civinity mājas Jūrmala”, kas saistīta ar Lietuvas grupu “Civinity”, bet vēl 9,99% - SIA “V Baltic Partners”, kas pieder Valērijam Kuļickim. 2024. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 4,17 miljonus eiro (+40,3%), bet peļņa pieauga 4,3 reizes - līdz 850 100 eiro. “Mobilly” priekšrocība nav stāvvietu skaits, bet gan maksājumu plūsma. Uzņēmums pelna no katra darījuma - stāvvietām, sabiedriskā transporta biļetēm un elektroauto uzlādes. Jo vairāk lietotāju un pakalpojumu vienā lietotnē, jo biežāk notiek maksājumi. Sadarbība ar Igaunijas uzņēmumu “Snabb” vēl vairāk paplašina šo modeli - lietotājs var maksāt dažādās stāvvietās ar vienu lietotni, bet “Mobilly” turpina pelnīt no plūsmas, nevis no pašas infrastruktūras.
PTAC un autostāvvietu sodi: kas pēdējos gados ir mainījies
Raugoties uz autostāvvietu sistēmu Latvijā, var šķist, ka viss ir vienkārši - iebrauci, samaksāji vai saņēmi sodu. Taču pēdējos gados šajā tirgū ir notikušas būtiskas izmaiņas, un lielā mērā tās noteica strīds starp operatoriem un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC).
Vairākus gadus viens no galvenajiem konflikta punktiem bija uzņēmums “Cityparks Latvija”. Par to tika saņemts liels skaits sūdzību - atsevišķos periodos vairāk nekā 400 gadā. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc PTAC jau 2018. gadā piemēroja uzņēmumam 50 000 eiro sodu par negodīgu komercpraksi. 2024. gada 28. jūnijā administratīvā apgabaltiesa noraidīja uzņēmuma prasību, un sods palika spēkā. Šis spriedums faktiski nostiprināja vairākus principus, kas attiecas uz visiem operatoriem.
Pēc šī lēmuma kļuva skaidrs: operatoram ir jānodrošina saprātīgs laiks, lai cilvēks varētu reģistrēt stāvēšanu, sodu nevar piemērot par tehniskām kļūdām, ja maksājums ir veikts, un sūdzības ir jāizskata pēc būtības, nevis formāli jāatsaka. Citiem vārdiem - pilnībā automātiska sodu piemērošana bez izvērtēšanas vairs nav pieļaujama.
Pēc tiesas sprieduma nozare pielāgojās. 2025. gadā PTAC un lielākie operatori vienojās par labas prakses principiem. Viena no redzamākajām izmaiņām ir tā sauktais tolerances periods - parasti 5-10 minūtes, kuru laikā sods netiek piemērots. Tāpat operatori biežāk izvērtē situācijas individuāli, īpaši gadījumos, kad ir notikusi tehniska kļūda vai maksājuma problēma.
Pēc PTAC datiem, autostāvvietu sektors joprojām regulāri parādās starp biežāk minētajām jomām. Tomēr oficiālo sūdzību skaits pēdējos gados ir nedaudz samazinājies. Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka daļa strīdu tiek atrisināta jau operatoru līmenī - pirms cilvēks vēršas PTAC.
Vienlaikus mainījies arī pašu problēmu raksturs. Ja agrāk dominēja vienkāršas situācijas - piemēram, aizmirsts maksājums, tad tagad biežāk runa ir par tehniskām lietām: mobilā lietotne nedarbojas vai maksājums neizdodas, kameras fiksē iebraukšanu, bet sistēma neņem vērā maksājuma kļūmi, un sods tiek nosūtīts vēlāk, kad situāciju vairs nevar izskaidrot uz vietas.
Noteikumi ir kļuvuši skaidrāki un operatoru rīcība - vairāk ierobežota. Taču tas nenozīmē, ka sodu kļūst mazāk. Tas nozīmē, ka tie tiek piemēroti strukturētāk un biežāk balstās uz datiem un automatizāciju.
PTAC šo tirgu nav apturējis, bet ir noteicis robežas. Operatori turpina strādāt, taču viņiem ir jāievēro konkrēti principi - īpaši attiecībā uz samērīgumu un patērētāju tiesībām. Autovadītājam tas nozīmē vienu: kļūdas joprojām maksā naudu, bet tagad ir vairāk iespēju tās apstrīdēt.
