Rīga

Automašīnu novietošanas grūtības lielu pilsētu centros nav nekas jauns. Ar to ir saskārušās gandrīz visas lielākās pasaules pilsētas ar senu vēsturiskā centra apbūvi. Vēsturiskie pilsētu centri vienkārši izmēru ziņā nav piemēroti, lai visi gribētāji tur ielu malās brīvi varētu novietot savas automašīnas.

Vakara stundās ieejot Viļņas vecpilsētā, aina gandrīz vienmēr ir vienāda – pilni krogi, skaļas sarunas, cilvēki stāv kājās pie bāriem un gaida brīvu galdiņu. Tikmēr Vecrīgā, īpaši darba dienu vakaros, aina bieži ir pieklusinātāka. Daļa krogu ir pustukši vai aizņemti tikai daļēji. Šī atšķirība nav tikai sajūtu līmenī. To lielā mērā veido un ietekmē arī cenas.

Mūkusalas ielas promenādes izbūve par 20,8 miljoniem eiro veikta tādā kvalitātē, ka drīz vien būs jāiztērē vēl tikpat, lai neļautu jaunajai būvei iegāzties Daugavā.

Tu no laukiem ierodies ar savu auto Rīgā. Parasts brauciens – pie ārsta, uz veikalu vai kādu iestādi. Atstāj auto, izdari darīšanas, atgriezies… un zem loga tīrītāja tevi jau gaida soda kvīts par 30 eiro. Jautājums – kam tieši aizies šī nauda par samaksāto sodu – Rīgas ielu un iekšpagalmu bedru salāpīšanai vai kādam citam vēl cēlākam mērķim?

24. februārī apritēs četri gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) turpina izmantot Krievijā izstrādātu programmatūru “1C”, ko lieto uzņēmuma vadības un grāmatvedības vajadzībām.

Jau ir skaidri zināms, ka cauri Rīgai “Rail Baltica” tuvākajā nākotnē nekursēs un, pat ja dzelzceļu uzbūvētu, vilcieni pa to netrauksies ar ātrumu virs 250 kilometriem stundā. Neraugoties uz to, Eiropas Komisijas mājaslapā joprojām lasāma informācija par aktuālo plānu ātrgaitas dzelzceļa satiksmes paātrināšanai visā Eiropā. Rīga šajā kartē joprojām iezīmēta.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī,  uzdeva Rīgas izpilddirektoram Jānim Langem noteikt aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus.  Šis aizliegums stājas spēkā 7. februāra pusnaktī. Pārkāpējiem draud naudas sods līdz 100 eiro.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” izsludinātais iepirkums, kas paredz uzņēmuma "1C" programmatūras un tajā iekļauto apakšsistēmu izmaiņu izstrādi, informācijas tehnoloģiju ekspertos radījis bažas. “1C” ir Krievijā plaši pazīstams un populārs programmatūras nodrošinātājs, par kura izmantošanas drošības riskiem eksperti ir brīdinājuši jau iepriekš.

11,4 tūkstošu eiro sods par trolejbusa avāriju tā vadītājai Larisai ir nesamērīgi liels, uzskata “nra.lv” aptaujātie Rīgas domes deputāti, savukārt trolejbusa īpašnieks “Rīgas satiksme” pauž gatavību vienoties ar trolejbusa vadītāju arī par citu naudas apmēru.

Arodbiedrības sarunā ar “nra.lv” sola aizstāvēt trolejbusa vadītāju Larisu, kuras vadītais trolejbuss pagājušajā vasarā iekļuva ceļu satiksmes negadījumā – uz Vanšu tilta iestūrēja stāvošā citā pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” transportlīdzeklī – avārijas dienesta spēkratā.

Aizvadītā gada nogalē Rīgas dome (RD) pieņēma jaunā gada sagaidīšanas uguņošanas noteikumus. Tagad atļauts šaut svētku salūtu tikai vienu stundu pēc jaunā gada atnākšanas pēc Latvijas laika. Visos citos laikos uguņošana uzskatāma par pārkāpumu un tiks administratīvi sodīta.

Decembra sākumā parādījās ziņa, ka Rīgas domē (RD) ir izstrādāts likumprojekts, kurš paredz nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pārdošanu. Patlaban šis uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir 100% Rīgas domes īpašumā.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja pirmdien, 8. decembrī, atbalstīja Rīgas attīstības programmas aktualizāciju Rīcības plānā un Investīciju plānā 2026.–2027. gadam. Par aktualizēto dokumentu balsoja septiņi komitejas deputāti, trīs bija pret, bet viens atturējās. Šis balsojums paver ceļu tālākai dokumenta virzībai Rīgas domes komiteju un domes sēžu darba kārtībā.

Latvija svin svētkus. Tos var svinēt arī doties izbraucienā ar velosipēdu vai pastaigā ar kājām, izbraucot vai izstaigājot Latvijas kontūru savā pilsētā vai novadā. Neatkarīgā apkopojusi 11 šādus maršrutus Latvijā un ārpus tās.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) un Čehijas ražotājiem “Skoda Transportation a.s.” un “Dako CZ” “mīlas” stāstā iedzīts ķīlis: Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedz RS turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija”; IUB liek arī atcelt RS izsludinātās konkursa nolikuma prasības.

Brīdinājums “Rīgas satiksmes” vadībai saistībā ar iepirkuma konkursu par tramvaju bremžu bloku atjaunošanu un modernizāciju: “Konkurences padomes skatījumā tieša norāde uz konkrētu ražotāju (DAKO-CZ) un tā tehnoloģiju, neiekļaujot likumā prasīto atsauci "vai ekvivalents", ir norāde (signāls) par iespējamu konkurences ierobežojumu.”

Zemās grīdas “Škoda” ražojuma tramvaju bremžu bloku remonta un modernizācijas iepirkuma stāsts atklāj, cik vienkārši un veiksmīgi ārvalstu ražotājs spēj panākt no Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) padevību un pretimnākšanu ražotāja interesēm atbilstošu konkursa noteikumu izsludināšanā.

Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks LTV “Rīta panorāmā” atkārtojis kādreiz visnotaļ populāro ideju, ka autoostai jābūt decentralizētai. Starppilsētu autobusiem neesot jābrauc līdz Rīgas centram. Šai idejai piekrīt arī Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, kurš atzīst, ka Rīgas dome vēlas veidot “mobilitātes punktus”, kuros cilvēkiem būšot jāpārsēžas uz pilsētas sabiedrisko transportu. Viņaprāt, nākotnē autoostas centrā vairs nebūšot, lai gan šobrīd bez tās vēl nevarot iztikt.

Pagājušā gada 5. aprīlī tika slēgts tilts pār dzelzceļu Rīgā, Altonavas ielā. Tas radījis milzu apgrūtinājumu iedzīvotājiem un sabiedriskajam transportam – ar automašīnu jāmēro lieli lieki attālumi, kustība kļūst lēna, veidojas sastrēgumi. Taču Rīgas domē “kuprainā” tiltiņa problēma ir nolikta tālā atvilktnē, un rodas iespaids, ka par to vairs vispār neviens nedomā. Precīzāk, gandrīz neviens...

Latvijas restorānu biedrības prezidents, “Opera Hotel” ģenerāldirektors, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes docents Jānis Jenzis TV24 diskusijā “Preses klubs” stāstīja par savu negatīvo pieredzi Rīgas svētku laikā – nebija pieejama svētku programma angļu valodā.

Viss augusts, Rīgas dzimšanas dienas mēnesis “Rīgas vasara”, kopā izmaksāja ap 1,3 miljoniem eiro, bet tie ir 44 pasākumi, pieci apkaimju svētki un muzikālie parki, kuros notiek 13 koncerti, kā arī visa kulminācija tieši dzimšanas dienas datumos, TV24 atzina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietniece, Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite.

Atbildot uz jautājumu, vai kādreiz varētu atjaunot prāmju kustību no Rīgas, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš TV24 sacīja, ka viņš nav pesimistisks, bet tam ir vairāki nosacījumi.