Vai pēc nepilniem 25 gadiem Rīgā būs vairāk iedzīvotāju, atjaunotas daudzdzīvokļu mājas un ērtāka satiksme? Vai galvaspilsēta spēs konkurēt ar Viļņu un Tallinu? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja 29. oktobrī notikušajā konferencē “Rīga 2050”. Ar to pašvaldība atklāja jaunās pilsētas attīstības stratēģijas izstrādi, bet eksperti piedāvāja vairākus nākotnes scenārijus.
Stratēģija, lai kāda tā būs, nav akmenī cirsta. Tā var mainīties un tikt realizēta dažādā apjomā. Tomēr stratēģija ir pamats un ietvars visiem pārējiem pilsētas pašvaldības darbiem. Galīgo stratēģiju paredzēts pieņemt 2028. gadā, turklāt procesā var iesaistīties ikviens rīdzinieks.
Kāda būs Rīga 2050. gadā? Viena no būtiskākajām atbildēm būs atkarīga no tā, vai galvaspilsētai izdosies apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos. Konferencē izskanēja gan scenāriji, kuros Rīga turpina zaudēt iedzīvotājus, gan kļūst par augošu un ekonomiski spēcīgu metropoli.
Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls savā prezentācijā iezīmēja četrus iespējamos pilsētas attīstības virzienus. Divi paredz sarūkošu pilsētu, kas pielāgojas mazākam iedzīvotāju skaitam. Pārējos divos Rīga attīstās par metropoli - vienā gadījumā dinamisku inovāciju centru, otrā par mierīgāku, radošu un dzīvošanai pievilcīgu pilsētu.
Ruskula prezentētās Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) prognozes liecina, ka nelabvēlīgākajā scenārijā jau 2035. gadā Rīgā varētu būt palikuši tikai aptuveni 495 tūkstoši iedzīvotāju. Tas nozīmētu samazinājumu par 17,5% salīdzinājumā ar 2025. gadu. Arī pamata scenārijs nav iepriecinošs - aptuveni 541 tūkstotis iedzīvotāju jeb gandrīz par desmito daļu mazāk. Turklāt mainītos ne tikai pilsētnieku skaits, bet arī vidējais vecums - saskaņā ar CSP aplēsēm nākamajā desmitgadē tas varētu pieaugt no 44 līdz 47 gadiem, bet bērnu īpatsvars samazināties no 14% līdz 10,6%. Tas nozīmētu arī citādas vajadzības pēc skolām, mājokļiem, transporta un sociālajiem pakalpojumiem. Tiesa, vienlaikus iedzīvotāju skaits varētu augt vairākos Pierīgas novados.
Lai gan pat optimistiskajā CSP prognozē 2035. gadā Rīgā būtu aptuveni 592 tūkstoši iedzīvotāju jeb arvien par 1,4% mazāk nekā 2025. gadā, tomēr eksperti ilgākā termiņā saskata arī izaugsmes iespējas.
Pētnieks Andris Nātriņš, atsaucoties uz Banku augstskolas un SEB pētījumu, prezentēja arī tādu scenāriju, kurā Rīgas iedzīvotāju skaits līdz 2040. gadam sasniegtu aptuveni 640 tūkstošus. Savukārt kā mērķi 2050. gadam viņš piedāvā vismaz 650 tūkstošus iedzīvotāju galvaspilsētas administratīvajās robežās.
Šāda nākotne gan nenotiks pati no sevis. Lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus, būs nepieciešami kvalitatīvi un pieejami mājokļi, labi apmaksātas darba vietas un pievilcīga pilsētvide. Nātriņš uzsvēra arī sadarbību ar valsti un Pierīgu. Savukārt ekonomista Pētera Strautiņa prezentētie dati liecina, ka Rīgas reģions jau pašlaik piesaista iedzīvotājus no citām Latvijas vietām, jo šeit koncentrējas darba vietas.
Iepriekšējā Rīgas stratēģijā bija cerēts līdz 2030. gadam sasniegt 700 tūkstošus iedzīvotāju, taču šis mērķis vairs nav reālistisks. Tas kalpo kā drūms atgādinājums, ka stratēģija ir tikai vēlamais, ne realitāte.
Ekonomists Pēteris Strautiņš sarunā ar NRA skaidroja, ka Rīgas mājokļu tirgu lielā mērā ietekmē pilsētas vēsture. Rīga bijusi Baltijas nozīmīgākais centrs, tāpēc izaugusi lielāka, nekā to būtu spējusi nodrošināt tikai Latvijas ekonomika. Rezultātā galvaspilsētā ir ļoti daudz vecu mājokļu, kas palīdz uzturēt salīdzinoši zemas nekustamā īpašuma cenas. P. Strautiņš Rīgas mājokļu cenas vērtē pat kā ideālas, norādot, ka tās ir zemākās starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Turklāt viņš uzsver, ka vecās dzīvojamās ēkas, ja tās pienācīgi uztur, var kalpot vēl ļoti ilgi.
Tomēr veco māju atjaunošana Rīgā arvien ir sāpīgs temats. Rīgā arvien ir daudz novecojošo padomju laika daudzdzīvokļu māju. A. Nātriņš rosināja domāt nevis tikai par atsevišķu ēku siltināšanu, bet par veselu kvartālu atjaunošanu - kopā ar pagalmiem, zaļajām zonām, sabiedrisko transportu un pakalpojumiem.
Pētījumā apskatītos scenārijos, piemēram, Ķengaragā tiek piedāvāts attīstīt īres mājokļus, atjaunot kvartālus un uzlabot sabiedriskās vietas. Savukārt Skansti pētnieki iztēlojas kā uzņēmējdarbības un inovāciju centru, bet Latgales apkaimi - kā vietu radošajiem kvartāliem un sakārtotai vēsturiskajai apbūvei.
Ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja arī uz kādu Rīgas priekšrocību salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu - mājokļu cenas te ir ievērojami zemākas. Tomēr ar zemām cenām vien nepietiks: cilvēki pilsētā paliks tad, ja mājokļi būs kvalitatīvi un ikdienas dzīve - ērta. Savukārt Rīgas domes politiķis Edgars Bergholcs diskusijā skeptiski vērtēja bezmaksas vai subsidētu mājokļu nodrošināšanu.
Ziemeļu transporta koridors ir no vērienīgākajiem arvien nerealizētajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā - visticamāk arī paliks nerealizēts. Tā ir aptuveni 30 kilometru gara maģistrāle, kurai būtu jāsavieno Rīgas apvedceļš pie Babītes ar Siguldas šoseju, šķērsojot arī Daugavu. Koridors ļautu atslogot pilsētas centru no automašīnām un kravas transporta. Tomēr projekta izmaksas tiek lēstas vairāk nekā miljarda eiro apmērā, un pagaidām tā īstenošanai nav atrasts finansējums.
Arī konferencē izskanēja skepse par iespējām tuvākajā laikā īstenot tik dārgu projektu. Tomēr Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs paneļdiskusijā neslēpa, ka ir liels Ziemeļu koridora fans - tā plāns viņam pat esot piekārts pie kabineta sienas. Arī Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello atzina, ka tas būtu ļoti apjomīgs projekts, liekot noprast, ka tā īstenošanai nepieciešamo naudu pašlaik atrast būtu sarežģīti.
Tomēr jau tagad skaidrs, ka transportu nevarēs plānot tikai Rīgas robežās. Arvien vairāk cilvēku dzīvo Pierīgā, bet strādā galvaspilsētā, tāpēc nepieciešama ciešāka sadarbība ar apkārtējām pašvaldībām. A. Nātriņš rosināja Rīgu un tās apkārtni skatīt kā vienotu teritoriju, kur kopīgi plāno satiksmi un darba vietas.
Martai Kotello veicāja, kāpēc Rīgā, neraugoties uz jaunu veloceliņu izbūvi, salīdzinoši maz cilvēku pārvietojas ar velosipēdiem, uz ko viņa atbildēja ar pretjautājumu: "Ja mums 20% ielu būtu braukšanai ar mašīnu? Ar mašīnu var aizbraukt visur. Ūdens tek tur, kur tas var aizplūst."
Viņa skaidroja, ka Rīgā joprojām trūkst savstarpēji savienotu un drošu velomaršrutu. Daudzviet velosipēdistiem nākas braukt pa noslogotām ielām vai sliktā stāvoklī esošām ietvēm. Kamēr nebūs iespējams droši nokļūt no viena pilsētas rajona uz citu, velosipēdu plašāka izmantošana būs apgrūtināta.
Runājot par Rīgas sabiedriskā transporta nākotni, Marta Kotello uzskata, ka galvaspilsētai nav nepieciešams metro. Tā vietā nepieciešams koncentrēties uz esošās sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošanu. Turklāt uzlabojumi gaidāmi jau tuvākajā nākotnē. M. Kotello sarunā ar NRA atklāja, ka Rīgā paredzēts ieviest jaunus sabiedriskā transporta maršrutus. Viens no mērķiem ir samazināt nepieciešamību pārsēsties, lai nokļūtu galamērķī. Tādējādi daudzi rīdzinieki varētu ietaupīt laiku un ērtāk pārvietoties pa pilsētu.
Rīgā jau tagad koncentrēta apmēram puse Latvijas ekonomikas. P. Strautiņa prezentācija parādīja, ka Rīgas ekonomika ir daudzveidīga un tajā svarīgu vietu ieņem informācijas tehnoloģijas, finanšu un citi pakalpojumi. Vienlaikus Tallina un Viļņa vairākās augstas pievienotās vērtības nozarēs Rīgu apsteidz. Tāpēc viens no apspriestajiem virzieniem ir Rīga kā zināšanu un inovāciju pilsēta. Skanstē varētu attīstīties starptautiski uzņēmumi un finanšu tehnoloģijas, bet universitāšu un pētniecības iestāžu tuvumā - jaunas tehnoloģijas un uzņēmumi, kas tās izmanto. A. Nātriņš uzsvēra, ka tam nepieciešama arī valsts līdzdalība, investīcijas un sadarbība ar Pierīgu.
Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners atgādināja, ka zaļa vide ietekmē cilvēku veselību un spēju strādāt, bet klimata pārmaiņas nākotnē var nozīmēt biežākus karstuma viļņus un lielākus izdevumus pilsētai. Viņš vērsa uzmanību arī uz līdz galam neizmantotām Rīgas dabas un atpūtas iespējām. Savukārt pilsētplānotājas Elīnas Lībietes parādītajā nākotnes pilsētas ilustrācijā tika izcelti apzaļumoti pagalmi, ielas un publiskās vietas.
Interesantu skatījumu uz Rīgas nākotni piedāvāja Rīgas Mākslas nedēļas (Riga Art Week) kuratore Tīna Pētersone. Viņasprāt, pasaulē, kurā arvien lielāku lomu spēlē mākslīgais intelekts, automatizācija un digitālās tehnoloģijas, īpaši vērtīga kļūs iespēja cilvēkiem satikties un piedzīvot kultūras notikumus klātienē.
Pētersone izcēla trīs lietas, kuru nozīme nākotnē varētu pieaugt. Pirmkārt, tā ir nedalīta uzmanība - iespēja uz brīdi izrauties no nepārtrauktās informācijas plūsmas un pilnībā pievērsties notiekošajam. Otrkārt, kopīga pieredze, kuru nenosaka tikai sociālie tīkli un cilvēka personīgās intereses. Treškārt, iespēja pašam piedalīties kultūras notikumos, nevis tikai būt skatītājam.
Par to, kāda Rīga būs 2050. gadā, nav jālemj tikai politiķiem un ekspertiem. Pašvaldība plāno iedzīvotāju aptaujas un tematiskās darba grupas, kurās varēs runāt par mājokļiem, transportu, pilsētvidi, veselību, izglītību un uzņēmējdarbību. Piedalīties varēs arī cilvēki, kuri nepārstāv nevienu biedrību.
Nākamā gada vidū plānota konference par topošās stratēģijas galvenajiem virzieniem. Kad būs sagatavota dokumentu pirmā redakcija, ikvienam būs vismaz 30 dienas, lai to izlasītu un iesniegtu ierosinājumus vai iebildumus. Pašvaldībai būs jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāinformē par to izvērtēšanu.
Lasi arī:
Vanšu tilta 312 metros sāk piņķerēties Rīgas un arī mūsu valsts izaugsme
VIDEO. Cik maksās aizbraukt ar kuģīti uz Bolderāju?
Domnieki iepazīsies ar Ziemeļu transporta koridora trasi dabā
