Rīga var mierināt sevi vismaz ar to, ka tiltus un citus būtiskus objektus līdz kliņķim (līdz slēgšanai) nolaidusi ne zemāk kā Bonna, par kuru vēl nav pagaisušas atmiņas kā par Rietumvācijas galvaspilsētu.
Vienkārši jautri, ka Latvijas Būvniecības valsts kontroles biroja 11. jūnija lēmums aizliegt Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljona darbību kalendārā turpat līdzās satiksmes infrastruktūras objektu kontrolē specializētas vācu valsts iestādes "Autobahn GmbH" 3. jūnija lēmumam slēgt vienu no trim Bonnas tiltiem pāri vācu likteņupei Reinai.
Sakritību rindu var ne tikai turpināt, bet arī padarīt nopietnāku. Slēgtais tilts Vācijā ir vanšu tilts pēc konstrukcijas kā mājiens uz Vanšu tiltu pēc konstrukcijas un pēc nosaukuma Rīgā. Vācu tiltam nosaukums tika dots ne atbilstoši tā galvenajai konstruktīvajai pazīmei, bet par godu Vācijas (Veimāras Republikas) pirmajam prezidentam Frīdriham Ebertam (1871-1925; amatā 1919-1925).
Pamatlīdzība starp Eberta tiltu un Vanšu tiltu tāda, ka par abiem tiltiem jau sen bija zināms, ka tie ir nolietojušies un brēc pēc remonta. Vācu tilts tika slēgts tad, kad līdz plānotajam remontam bija atlikuši pāris gadi. Vanšu tiltam līdz remontam jāgaida apmēram tikpat, ja piepildīsies tagadējie plāni, kā beidzot tomēr līdz remontam nonākt.
Līdz ar nākamo gadu būvdarbiem vajadzētu sākties abos Daugavas krastos, nostiprinot tilta un krastmalu salaidumus. Gada beigās būvnieki jau varētu sākt strādāt pie paša tilta un darbus pabeigt līdz 2029./2030. gada mijai. Krastmalu nostiprināšana tiek vainagota ar solījumu savienot abus krastus ar pagaidu tiltu. Lai tā tas viss notiktu, jāizpildās diviem nosacījumiem. Pirmajam, lai tagadējā remontdarbu projektēšana nenoved būvdarbu tāmi līdz neplānotam un nesamaksājamam sadārdzinājumam. Otrajam, lai Vanšu tilts netiktu slēgts pirms būvdarbu sākšanas tāpat, kā tika slēgts Eberta tilts.
Eberta tilts ir uzcelts 1967. gadā un tagad atzīts par tehnikas pieminekli kā viens no pirmajiem vanšu tiltiem pasaulē. Droši vien nebūtu Rīgā Vanšu tilta, ja Eberta tilts nebūtu pierādījis šāda veida tehnisko risinājumu priekšrocības. Eberta tilts ir ne ar vienu, bet ar diviem vanšu mastiem, kam attāla līdzība arī ar daudzajiem vanšu mastiņiem Rīgas Dienvidu tiltam.
Galvenā līdzība starp Eberta tiltu un Dienvidu tiltu tāda, ka abi tilti ir daudz garāki nekā tikai tilti pāri Reinas vai Daugavas ūdeņiem. Abi tilti turpinās tālu sauszemē, lai tur uzturētu satiksmi vairākos līmeņos. Tieši sauszemes būves sadrupšana Reinas kreisajā krastā bijusi par iemeslu, lai no ierindas tiktu izslēgts viss tilts. Tilts šī vārda šaurākajā nozīmē pāri upei skaitās nestsspējīgs, bet ne transportam, ne kājāmgājējiem nav piekļuves šai tilta daļai. Lai piekļuvi izveidotu, jābūvē droši vien pagaidu brauktuves uz privātas zemes un jānocērt 28 koki. Nav skaidrs, vai vispār jēga mēģināt vienoties par zemes izmantošanu un koku ciršanu, ja šādas darbības var ievilkties uz pāris gadiem, bet tik ilgā laikā iecerēts atjaunot sadrupušo tilta daļu uz sauszemes, kur tā būtu saucama par gaisa tiltu.
Viena no Dienvidu tilta funkcijām ir būt par sastāvdaļu Latvijas vizītkartē. Tilts apliecina, ka Latvijā ir nauda un pratība uzbūvēt un uzturēt autosatiksmi tādā veidā, ka transporta plūsmas trijos līmeņos krustojas, bet nesaskaras. Tas tiešām atvieglo satiksmi un izskatās ļoti jauki, bet prasa savlaicīgi plānot naudu visu šo būvju kapitālajiem remontiem. Ticēsim, ka Dienvidu tilts būvēts tādā kvalitātē, lai 2013. gadā uzslieto trīslīmeņu krustojumu nāktos nopietni remontēt vēl pēc vairākiem gadu desmitiem.
1967. gadā ekspluatācijā nodotais Eberta tilts ir vecāks nekā ar 1981. gadu datētais Vanšu tilts. Tāpēc tā arī vajadzēja būt, ka Eberta tilts jau jāpārtaisa, kamēr Vanšu tilts vēl šā tā turas. Eberta tilta izslēgšana no satiksmes dod priekšstatu par to, kas notiks Rīgā pēc Vanšu tilta slēgšanas.
Atšķirība starp Bonnu un - cerēsim - Rīgu tāda, ka Bonnā tilta slēgšana notika tikpat pēkšņi kā Gaļas paviljona slēgšana Rīgas Centrāltirgū, bet Vanšu tilta slēgšanas konkrētajam datumam jābūt zināmam vairākus mēnešus iepriekš. Turklāt gatavoties tilta slēgšanai ir iespējams jau tagad. Piemēram, pēc Bonnas uzņēmumu un iestāžu piemēra dubultot struktūrvienību izvietojumu, lai tās atrastos abos Daugavas krastos.
Tilta slēgšana ir neizbēgama neatkarīgi no tā, vai tiltu remontēs vai neremontēs. Ja neremontēs, tad notiks tā, kā notika Bonnā.
Par to, kas Bonnā noticis, liecina plašsaziņas līdzekļi ar savu ziņu virsrakstiem. Šo notikumu vērtējošu publikāciju vilnis sacēlās pēc tam, kad 3. jūnijā slēgtā tilta dēļ Bonnā 19. jūnijā ieradās federālais satiksmes ministrs Patriks Šnīders (Schnieder). Amatpersonas sastājās pie tilta pieejas un atzina acīmredzamo - viss ir slikti. Žurnālisti šo atzinumu izplatīja tālāk. Uzrādīsim tikai virsrakstus trijām publikācijām 19. un 20. jūnijā: "Šoks Bonnā: Ziemeļu tilts paliks slēgts līdz 2028. gadam", paskaidroja autobusu pasažieru pārvadājumu žurnāls "Busplaner"; "Smagas sekas: Frīdriha Eberta tilts Bonnā slēgts", atzīmēja "Frankfurter Allgemeine"; "Bonnas Ziemeļu tilta slēgšana ir maza reģionālā katastrofa," ziņoja WDR (Westdeutscher Rundfunk - Rietumvācijas raidītājs).
Visas ziņas producētas elektroniskā formātā un atrodamas tīmeklī. Bonnā pāri Reinai ved trīs tilti, kurus apzīmē gan ar personvārdiem (kompānijā ar F. Ebertu Vācijas pirmais pēckara kanclers Konrads Adenauers un ASV prezidents Džons Kenedijs), gan pēc ģeogrāfiskā izvietojuma. Atbilstoši Reinas tecējumam uz Ziemeļjūru, pirmais ir Dienvidu tilts Adenaueram un trešais - Ziemeļu tilts Ebertam, bet pa vidu - Kenedijam.
Sakritība laikā nodrošina atgriešanos Rīgā, kur Vanšu tilts nebūt nav vienīgais tilts, kas izraisa satraukumu. Nupat pagājis tieši gads, kopš "Neatkarīgā" 2025. gada 11. oktobrī laida klajā videointerviju ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktoru Kristapu Kauliņu, kuras nosaukums izveidots pēc labākajām Rietumeiropas tradīcijām: "Rīgai tuvojas šausmas - Gaisa tilta apbraukšanai remonta laikā nebūs veiksmīgu risinājumu".
Jaunākā ziņa par Gaisa tiltu ir tāda, ka šā gada 27. jūlijā Rīgas pašvaldība noslēgusi pusmiljona eiro vērtu līgumu ar SIA "Projekts 3" par Gaisa tilta pārbūves būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību.
Aktuālo situāciju Bonnā kā brīdinājumu un mācību Rīgai sīki un smalki nupat kā pagājušajā sestdienā, 10. oktobrī, izklāstījis "Neue Zürcher Zeitung" (NZZ): "Tilta slēgšana paralizē satiksmi Bonnā. Viss, kas varēja noiet greizi, ir nogājis greizi. Pamācošs gabals."
Tālāk - vēl vairāk: "Satiksme ir paralizēta, cieš ekonomika, un risinājumu meklējumi saskaras ar negaidītiem šķēršļiem. Bijusī galvaspilsēta ļauj gūt priekšstatu par to, kas var notikt, ja sabrūk kāds no Vācijas 4000 novecojušajiem un sliktā stāvoklī esošajiem tiltiem. (..) Tilta zaudēšana ir izraisījusi gandrīz pilnīgu satiksmes sabrukumu Bonnā; haotisko sastrēgumu sekas ir smagas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Un nav redzams, ka situācija drīzumā varētu atrisināties...”
Tas nenozīmē, ka risinājuma nebūs vispār. NZZ fotoattēls rāda, kā šobrīd tiek pilnībā nojaukta Eberta tilta izbrāķētā daļa, kuras vietā taisīs visu no jauna. Bet pie taisīšanas tiks tad, kad būs izplēsušies par to, vai izmantot, vai neizmantot iespēju satiksmes mezgla paplašināšanai.
Eberta tilta galvenais raksturojums tāds, ka pa to ik dienu upi šķērsojuši aptuveni 100 tūkstoši automašīnu. Tilta sliktais stāvoklis konstatēts 2011. gadā, pēc ilgas stīvēšanās tilta atjaunošanas projektēšana sākās tikai 2022. gadā, un sākotnēji bija paredzēts, ka atjaunošanas darbi sāksies ne agrāk kā nākamajā desmitgadē. 2025. gada nogalē veiktā modelēšanas pētījumā ticis aprēķināts, ka tilta slēgšana radītu vismaz 170 miljonus eiro lielus ikgadējos ekonomiskos zaudējumus. Taču 2026. gada realitāte pārspēja simulāciju. "Autobahn GmbH" vispirms februārī slēdza tiltu kravas automašīnām, kuru svars pārsniedz 7,5 tonnas, un jūnija sākumā slēdza tilta posmu 700 metru garumā, kas nozīmēja visa tilta slēgšanu.
