Rīdzinieki ir sākuši saņemt mulsinošas vēstules no Rīgas valstspilsētas Mājokļu un vides departamenta ar nosaukumu “Par neiesniegtu nekustamā īpašuma Rīgā decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas iesniegumu”.
Krājtvertnes, septiķa vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas īpašniekiem ir pienākums iesniegt departamentā sistēmas reģistrācijas iesniegumu - tas jāizdara viena mēneša laikā.
Departaments vērš uzmanību, ka par sistēmas reģistrācijas pienākuma neievērošanu draud sods līdz 350 eiro, bet juridiskām personām līdz 1400 eiro.
Situācija ļoti atgādina notikumus Ķekavas novadā pirms pusotra gada, kad pašvaldības policija braukāja apkārt un draudēja cilvēkiem, ka liks viņiem nereģistrētās sausās tualetes nojaukt. Pašvaldība bija attapusi, ka no 100 tūkstošiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēti tikai 38 tūkstoši. Pēc tam pašvaldības interese par “sirsniņmājiņām” noplaka, un ķekavnieki laimīgi turpina tās izmantot, neesot spiesti nokārtoties krūmos, lielveikalā vai kādā sabiedriskā ēkā.
Reģistrācijas lēkme pašlaik ir piemeklējusi Mājokļu un vides departamentu Rīgā. Departamentam jāzina viss par ikvienu sauso ateju - gandrīz vai cik reižu, cik iedzīvotāju to apmeklē lielajās un cik mazajās darīšanās. Reģistrācijas anketā jāuzrāda izvedamais notekūdeņu apjoms, decentralizētās kanalizācijas sistēmas tilpums, notekūdeņu izvešanas biežums - no “sirsniņmājiņu” īpašniekiem tiek prasīti aprēķini, kuru veikšanai vajag teju vai bakalaura grādu inženierzinātnēs. Jāuzrāda arī, cik bieži tiek veikta “mantas” izvešana un pēdējās iekārtu un tvertņu apkopes datums, it kā ateja būtu lidmašīna.
Andris Kulbergs kaut ko reizēm ierunājas par birokrātijas mazināšanu, bet tas ir visai abstrakti, tāpēc Rīgas Mājokļu un vides departaments panāk viņam pretī un saka: “Paskaties, re, kā izskatās nevajadzīga birokrātija!”
Bet varbūt šāda birokrātija ir vajadzīga? Kam vajadzīga decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācija?
Uz šo jautājumu atbildi “nra.lv” sniedza Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.
“Pašvaldība turpina sakārtot decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru, jo tajā joprojām nav reģistrēti aptuveni 40% Rīgā esošo sistēmu.
Reģistrācijas prasība nav jauna. To paredz gan Ministru kabineta noteikumi Nr. 384, gan Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 66. Sistēmām, kas bija izbūvētas līdz 2021. gada 31. decembrim, reģistrācija bija jāveic līdz 2021. gada 31. decembrim, savukārt jaunizbūvētas sistēmas jāreģistrē viena mēneša laikā pēc to izbūves vai nodošanas ekspluatācijā.
Reģistra jēga ir diezgan praktiska - pašvaldībai jāzina, kā īpašumos, kas nav pieslēgti centralizētajai kanalizācijai, tiek savākti un apsaimniekoti notekūdeņi. Tas vajadzīgs, lai šīs sistēmas tiktu ekspluatētas atbilstoši vides prasībām un neradītu gruntsūdeņu vai apkārtējās vides piesārņojuma risku,” paskaidroja pašvaldības pārstāvis.
“Nra.lv” jautāja, vai šādas vēstules tagad sūtīs masveidā visiem.
Nē, visiem nesūtīšot. “Vēstules tiek sūtītas mērķēti to īpašumu īpašniekiem, kuru decentralizētā kanalizācijas sistēma:
- pašvaldības reģistrā nav atrodama, vai
- par to reģistrā trūkst nepieciešamās informācijas.
Tā nav jauna kampaņa, kurā pēkšņi visiem Rīgas privātmāju īpašniekiem jāiesniedz jauni dokumenti. Pašvaldība mēģina apzināt un sakārtot tieši tos gadījumus, kuros reģistra dati nav pilnīgi.
Ņemot vērā, ka nereģistrēti joprojām ir apmēram 40% sistēmu, šādu vēstuļu gan var būt diezgan daudz,” atzina M. Vilemsons.
“Nra.lv” jautāja, kas notiek, ja sistēmas īpašnieks mēneša laikā neko neiesniedz.
“Vēstules saņemšana pati par sevi vēl nenozīmē sodu,” uzsvēra M. Vilemsons. “Īpašniekam tiek dots viens mēnesis, lai informāciju iesniegtu vai precizētu. Ja arī pēc pašvaldības aicinājuma reģistrācijas pienākums netiek izpildīts, var iestāties administratīvā atbildība.
Fiziskai personai paredzēts brīdinājums vai naudas sods līdz 70 naudas soda vienībām - līdz 350 eiro.
Tas nenozīmē, ka 31. dienā automātiski tiek izrakstīts 350 eiro sods. Maksimālais sods ir līdz 350 eiro, turklāt iespējams arī brīdinājums.
Pašvaldības deklarētais mērķis šajā gadījumā ir vispirms panākt, lai cilvēki sistēmas reģistrē un dati būtu pilnīgi, nevis uzreiz sodīt,” paskaidroja pašvaldības pārstāvis.
