Rīgas Bieriņu apkaimes un Mārupes novada iedzīvotāji katru darba dienu tiek iepriecināti ar stundu garu sēdēšanu sastrēgumos virzienā uz Rīgas centru. Altonavas ielas dzelzceļa pārvada slēgšana pilsētniekiem un Mārupes novada iedzīvotājiem izrādījusies patiesa “dāvana”.
Iedzīvotāji ar notiekošo nebūt nav samierinājušies. Vērojot Rīgā notiekošo, tauta ar bažām raugās, vai uz tām ielām, uz kurām dzīve sadeg sastrēgumos, netiks izvietoti papildu apgrūtinājumi - betona podi ar pusapkaltušiem stublājiem. No Rīgas domes pienākusī atbilde starp rindām mums vēsta: nekas labs Rīgas ielās nav gaidāms - autobraucēji tiks nīdēti, un betona podi vairosies!
Rīgas domē skaidrojām, kas notiks ar Altonavas ielas pārvadu.
Īsā atbilde: Altonavas ielas pārvada pārbūves projekta izstrāde turpinās. Projektēšanu un nepieciešamo ekspertīžu veikšanu plānots pabeigt līdz šā gada beigām, bet demontēt veco pārvadu un būvēt jaunu paredzēts uzsākt tikai 2027. gada sākumā, “nra.lv” informē Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Vārnu ielas podi sūta sveicienus Bieriņu neapmierinātajiem
Atbildi mums sniedza Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju Martu Kotello (“Progresīvie’’). Atbilde ir šāda: “Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju sniedz komentāru par aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar Altonavas ielas pārvadu un satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā.
Par Altonavas ielas pārvadu
Šobrīd turpinās Altonavas ielas pārvada pārbūves projekta izstrāde. Projektēšanu un nepieciešamo ekspertīžu veikšanu plānots pabeigt līdz šā gada beigām.
Pārvads satiksmei tika slēgts pēc tam, kad speciālistu veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka tā tehniskais stāvoklis neatbilst drošas ekspluatācijas prasībām. Slēgšanas lēmums pieņemts, balstoties uz satiksmes drošības apsvērumiem - attiecīgi esošā konstrukcija vairs nespēj droši uzņemt transportlīdzekļu radītās slodzes, to drīkst izmantot tikai gājēji un velobraucēji. Tas nozīmē, ka pārvada nesošās konstrukcijas ir būtiski nolietojušās un zaudējušas nestspēju, kas nepieciešama autotransporta kustībai.
Pārvada tehnisko stāvokli regulāri uzrauga sertificēti tiltu eksperti. Abas neatkarīgās ekspertīzes viennozīmīgi norāda uz nepieciešamību pārvadu pārbūvēt.
Papildus tam tiek veikts plaisu monitorings, un iegūtie dati liecina, ka konstrukcijas bojājumi progresē. Plaisu izmaiņas ir cieši saistītas ar temperatūras svārstībām, kas apstiprina konstrukcijas nestspējas samazināšanos un materiālu nogurumu ilgtermiņā.
Esošā pārvada demontāžas un jauna pārvada izbūves darbus plānots sākt 2027. gada sākumā. Jauno pārvadu paredzēts nodot ekspluatācijā 2028. gadā.
Esošajā teritorijā nav tehniski un ekonomiski iespējams izbūvēt pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi.
Vārnu iela
Par satiksmes organizācijas izmaiņām Vārnu ielā Rīgas pašvaldība uzsver, ka tā ir daļa no plašākas pieejas, kā mūsdienīgi tiek plānota pilsētas satiksme un publiskā ārtelpa.
Grīziņkalna apkaimē ieviestās izmaiņas balstītas principā, ka dzīvojamām ielām primāri jākalpo to iedzīvotājiem, nevis tranzīta satiksmei. Līdz šim atsevišķos posmos, tostarp Vārnu ielā, bija izveidojusies situācija, kur iela tika izmantota kā caurbraukšanas maršruts, kas palielināja satiksmes intensitāti, ātrumu un līdz ar to arī radīja troksni un papildu drošības riskus gājējiem.
Veiktās izmaiņas paredz, ka tranzīta plūsma tiek novirzīta uz lielākām un šim nolūkam piemērotām ielām - Tallinas, Aleksandra Čaka un Pērnavas ielu. Savukārt Vārnu ielas posmā nodrošināta piekļuve visiem nekustamajiem īpašumiem, vienlaicīgi tiek samazināta Vārnu ielas caurbraukšanas iespēja. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji un pakalpojumu sniedzēji, izmantojot pielāgotus braukšanas maršrutus, joprojām var nokļūt savos galamērķos.
Šāds risinājums ir apzināts kompromiss - daļa satiksmes tiek pārdalīta uz citām ielām, lai konkrētajā posmā samazinātu transporta plūsmu un radītu mierīgāku, drošāku pilsētas vidi. Īpašs uzsvars tiek likts uz gājēju drošību, jo tieši dzīvojamās apkaimēs konfliktsituācijas starp autotransportu un mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem ir visjutīgākās.
Vienlaikus pašvaldība uzsver, ka satiksmes organizācija pilsētā ir dinamiska, ja praksē atklājas būtiskas problēmas vai nepieciešami uzlabojumi, risinājumi var tikt pārskatīti un pielāgoti. Tas nozīmē, ka arī Vārnu ielas gadījumā situācija tiks vērtēta ilgtermiņā, nevis uzskatīta par nemainīgu.
Rīgā netiek īstenota ielu “slēgšana”, šādas izmaiņas satiksmes organizācijā tiek ieviestas, balstoties uz drošības, mobilitātes un pilsētvides kvalitātes uzlabošanas principiem.
Mūsdienu pilsētplānošanā arvien plašāk tiek izmantota pieeja, kur tranzīta satiksme tiek novirzīta uz maģistrālajām ielām, savukārt dzīvojamās teritorijas tiek veidotas mierīgākas un drošākas. Tajās tiek mazināta caurbraukšanas intensitāte, samazināts transportlīdzekļu ātrums un lielāka prioritāte piešķirta gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam.
Arī Vārnu ielas gadījums ir tieši šādas pieejas piemērs - konkrētajā posmā netiek “slēgta iela” klasiskā izpratnē, bet gan ierobežota tranzīta kustība, lai iela vairāk kalpotu vietējiem iedzīvotājiem, nevis kā caurbraukšanas maršruts. Tas ir risinājums, kas vērsts uz drošākas un kvalitatīvākas dzīves vides veidošanu, vienlaikus saglabājot piekļuvi īpašumiem un nodrošinot funkcionējošu ielu tīklu kopumā.”
Tautai atņemtā tilta nozīme
Nolietotais 115 gadus vecais Altonavas ielas pārvads ir nozīmīgs tilts pār dzelzceļa līniju Rīga-Tukums. Tas atrodas Bieriņos uz robežas ar Torņakalnu un Āgenskalnu.
Altonavas ielas pārvadu satiksmei slēdza 2024. gada 7. decembrī. Tas radījis milzu apgrūtinājumu iedzīvotājiem un sabiedriskajam transportam - ar automašīnu jāmēro lieli lieki attālumi, kustība kļūst lēna, veidojas sastrēgumi.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Altonavas ielas tilts bija ļoti svarīgs transporta infrastruktūras mezgls. Taču pašvaldībā tika saņemta informācija, ka 1910. gadā būvētajam pārvadam pārbaudes laikā konstatēta iespējama bīstama deformācija. Tā kā pār tiltu ir liela satiksmes plūsma, kursē arī autobusi un zem tilta esošais dzelzceļš rada papildu vibrācijas, tika nolemts pagaidām kustību pār tiltu slēgt līdz padziļinātai pārbaudei.
Bieriņu iedzīvotāji, savācot 500 parakstu, vērsās Satiksmes ministrijā ar lūgumu tilta tuvumā atvērt pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi. Taču speciālisti pirms gada atzina, ka to nav iespējams izdarīt.
Kā ziņots, 2025. gada pavasarī Rīgas dome izsludināja atklātu konkursu “Altonavas ielas satiksmes pārvada būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde un autoruzraudzība”, lai izraudzītu projektētāju, kurš izstrādās Altonavas ielas satiksmes pārvada pārbūves projektu. Iepirkums paredz veikt Altonavas ielas satiksmes pārvada būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, ņemot vērā pārvada arhitektonisko veidolu.
Rīgas dome savā mājaslapā “riga.lv” rakstīja, ka atklātais konkurss par satiksmes pārvada pār Altonavas ielu būvprojekta izstrādi noslēdzies veiksmīgi. Būvprojekta izstrāde jāveic deviņu mēnešu laikā. Atbilstoši ekspertu sniegtajam atzinumam transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada tomēr neatjaunos. Automašīnu satiksmei pārvads paliks slēgts, bet gājēju un velosipēdistu kustībai - atvērts.
Līgums par Altonavas ielas satiksmes pārvada būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību noslēgts ar SIA “Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas biroju “VEKTORS T”. Līgums paredz būvprojekta izstrādi veikt deviņu mēnešu laikā, pēc tam sekos iepirkums par projekta realizāciju un tā realizācija.
Rīgas pašvaldība atgādina, ka Altonavas pārvada apkārtnē lielākā daļa ielu ir dzīvojamās zonas, tādēļ apbraucamie ceļi netika izveidoti. Mārupes iedzīvotāji, kuriem ikdienā ir jānokļūst Rīgā, tika aicināti izmantot maģistrālās ielas, piemēram, Kārļa Ulmaņa gatvi, Vienības gatvi, Lielo ielu un Upesgrīvas ielu, nevis Bieriņu apkaimes mazās ieliņas.
