Rīgas pašvaldība iepriecina rīdziniekus un visus citus, kam jātiek pāri Daugavai, ar solījumu aizvietot remontējamo Vanšu tiltu ar pagaidu tiltu, taču centīsies panākt, lai pagaidu tiltu apmaksā valsts.
Sen apspriestu ideju pārvēršana solījumos ir ikdiena pāris nedēļas pirms parlamenta vēlēšanām. Tāpēc Rīgas domes "progresīvā" priekšsēdētāja Viestura Kleinberga 21. septembra paziņojums jāuzlūko saistībā ar paziņošanas brīdi, kas nav labvēlīgs solījumu ticamībai. Tomēr solījuma saturs šķiet tik pamatots, ka ticēt solījumam gribas. Pēc Rīgas pašvaldības aprēķiniem, solījuma izpildes cena būšot 20 miljoni eiro ar pašu tiltu bonusā. Proti, tiltu par šādu cenu varot nopirkt un paturēt nākamajiem līdzīgajiem gadījumiem, jo remontējamu tiltu Latvijā netrūkst. 20 miljoni eiro izskatās pēc summas, kādu spētu apmaksāt gan Rīga, gan valsts. Rīgas budžetā šogad ieplānoti 1,47 miljardi eiro ieņēmumos un 1,69 miljardi eiro izdevumos. Valsts tajā pašā laikā ieplānojusi apgrozīt desmitreiz vairāk - konsolidētā valsts budžeta ieņēmumos plānoti 16,1 miljards eiro un izdevumos 17,9 miljardi eiro. Tik tiešam varētu sarēķināt, ka sabiedrības izdevumi, tajā skaitā pašvaldības un valsts izdevumi un neiegūtie ieņēmumi bez pagaidu tilta pārsniegtu 20 miljonus eiro. Tomēr vajadzīga arī politiskā griba neielaisties politiskajās spēlītēs, kad valstī valdošā partiju koalīcija izmanto iespējas iebelzt Rīgā valdošajai koalīcijai, kas dod līdzīgus belzienus pretī. Šādas spēlītes jau sākušās pašā domē. V. Kleinberga vietnieks, "Apvienotā saraksta" deleģētais Māris Sprindžuks 21. septembra pēcpusdienā nosauca pagaidu tiltu par nokavētu utopiju. Satiksmi Rīgā nākšoties glābt ar puķupodu, stabiņu u.tml. V. Kleinberga partijas pašapliecināšanās zīmju ("dekorāciju", kā sacīja M. Sprindžuks) novākšanu.
Nedēļa iesākās ar V. Kleinberga un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora Kristapa Kauliņa uzstāšanos. K. Kauliņš atgādināja, ka Rīgas dome 2023. gadā pasūtījusi Vanšu tilta remonta projekta pamatnosacījumu izstrādi. Tā radies remontdarbu aptuvenais saraksts un tāme kā nosacījumi, lai 2025. gadā varētu rīkot izsoli par tiesībām uz tilta remontu. Otrajā piegājienā izsole noslēdzās ar līgumu "projektē un būvē". Darbi uzticēti piegādātāju apvienībai "Vanšu tilts", kas apņēmusies darbus paveikt par 69,8 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Apvienībā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T". Darbu tehniskā projektēšana notiek kopš šā gada marta. Remontdarbi jāsāk līdz ar nākamā gada sākumu, bet ne uz paša tilta. Vispirms tiks atjaunoti nostiprinājumi un Krišjāņa Valdemāra iela abos upes krastos. Darbi uz tilta jāsāk 2027. gada 4. ceturksnī un jāpabeidz 2029. gada 4. ceturksnī. Tātad jārēķinās ar to, ka transporta līdzekļu, kravu un cilvēku kustība Rīgā divu gadu garumā nebūs iespējama tādā veidā, kāda tagad ir Rīgas un visas valsts ikdiena.
Vanšu tilta slēgšanai alternatīvas nav. Jebkurš tilta šķērsotājs bez nekādas būvnieka, inženiera u.tml. kvalifikācijas var ieraudzīt un saprast, līdz cik sliktam - bīstamam - stāvoklim tilts ir nolaists. Pat jāpapūlas, lai noticētu, ka tilts nesabruks pats no sevis līdz nākamā gada beigām. Vēl jo mazāka ticība tam, ka tilts noturētos, ja to vienlaicīgi remontētu un ekspluatētu kaut ar samazinātu satiksmes plūsmu.
Septembra sākumā NRA žurnāliste Kristīne Kravcova diskutēja ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS), Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētājas vietnieku Ansi Pūpolu (Nacionālā apvienība) un arhitektu Andi Sīli par iespējamiem variantiem Vanšu tilta rekonstrukcijas laikā. Diskusiju skaties šeit: VIDEO. Kas notiks Vanšu tilta rekonstrukcijas laikā - vai gaidāms eksperiments ar tautas pacietību
Vanšu tilta nolaišana līdz kliņķim nav mācījusi valstī valdošās amatpersonas neatkārtot to pašu ar Dzelzceļa tiltu, kas divreiz vecāks par Vanšu tiltu. Bija gan teicams nodoms uzbūvēt Dzelzceļa tilta dublieri jeb dublikātu kā vienīgo infrastruktūras elementu, kas Latvijai patiešām vajadzīgs no "Rail Baltica", taču politiķu tuvredzība cīņā par vietām Saeimā un Rīgas domē ir padarījusi jaunā tilta pirmo balstu par izsmiekla objektu jeb kauna stabu, pie kura politiķi mēģina pieķēdēt viens otru. Īstenībā šis "pālis" ir vienīgais jēdzīgais ieguldījums, ko cilvēki sapratīs tad, kad Dzelzceļa tilts sabruks vai - ticēsim - tiks slēgts pēdējā brīdī pirms sabrukšanas. Laikam taču ļaudis ir gatavi no Rīgas centra uz Jūrmalu braukt caur Daugavpili un tad atpakaļ caur Jelgavu.
Dzelzceļa tilta problēmas aktualizēja M. Sprindžuka ieteikums izmantot dzelzceļu, lai pārdabūtu pāri Daugavai daļu no tiem pasažieriem un kravām, ko tagad ved pa Vanšu tiltu.
Ticēsim V. Kleinberga goda vārdam, ka Vanšu noturēsies līdz remonta sākumam, bet remonts nesāksies ātrāk, nekā būs uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta precīzais novietojums pagaidām tikai tiek meklēts, modelējot satiksmes plūsmas izmaiņas pēc lielā tilta slēgšanas. Pagaidu tilts droši vien būs šaurāks ar divām kustības joslām - pa vienai katrā virzienā. Vienīgais vārdiskais orientieris tāds, ka tas atradīsies Vanšu tilta tiešā tuvumā.
Tehniskajiem projektēšanas darbiem pagaidu tilta iekļaušanai Rīgas satiksmes plūsmās ir jēga tad, ja tiek atrasta nauda tilta pirkšanai vai nomai. Pēc V. Kleinberga teiktā, aktuālie izdevumi abos gadījumos būtu vienādi. Atšķirības rastos pēc tam. Vienā gadījumā nožēla, ka nauda izdota, bet tilta vairs nav, otrā gadījumā izdevumi par tilta konstrukciju glabāšanu līdz nākamajam pielietojumam. V. Kleinberga plāns ir vienoties ar valdību, lai tā apmaksā tiltu vispirms, bet saņem to tad, ka Rīgai to vairs nevajadzēs. Vēl tikai tāda problēma, ka jāvienojas ar valsti, lai tā piekrīt tādam darījumam. Citiem vārdiem sakot, lai izsniedz Rīgai bezprocentu kredītā 20 miljonus eiro uz trijiem gadiem.
Par vienošanās iespējām V. Kleinbergs sacīja tikai to, ka tuvākajā laikā iecerējis apspriest šādu darījumu ar premjeru un finanšu ministru. Kā jau tagad pieņemts, tiek uzsvērta šī tilta, t.i., daudzās vietās un veidos izmantojamo tilta konstrukciju militārā nozīme. Neapšaubāmi milzīga summa ir 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, cik daudz Latvija ar likumu nostiprinājusi militārajam budžetam, bet arī tādu summu var izsmelt, ja smeļ visa valsts. Vieni prasa uz militārā budžeta rēķina remontēt skolu, otri - slimnīcu, trešie - ceļu utt.
Pozitīvā ziņa par sarunām starp Rīgas pašvaldību un valdību tāda, ka vismaz Finanšu ministrija par pašvaldības nodomu pagaidu tilta finansēšanai neesot uzzinājusi no plašsaziņas līdzekļiem. Ministrija apstiprināja "Neatkarīgajai", ka sarunas ar Rīgas domi par šo tēmu esot ieplānotas.
