Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju radīto atkritumu kalns Getliņos draud sagāzties, tāpēc atkritumus nāksies dedzināt ar nosacījumu, ka dedzināšanu nesauks par dedzināšanu, bet par reģenerāciju vai pirolīzi.
Latvijas valdošās aprindas kārtējo reizi sapinušās savos korupcijas tīklos. Šajās aprindās pieņemts tā, ka par ieguvumiem no jebkuras iniciatīvas, ko apņēmusies realizēt politiskā partija, augsta amatpersona, pašvaldība vai investori, citas partijas un visi pārējie, no kuriem iniciatīvas izpilde atkarīga, prasa savu daļu. Citādi neesot godīgi, ka vieniem peļņa vai jādelēšana baltos zirgos, jo viņi paveikuši kaut ko sabiedrībai nozīmīgu un pamanāmu, bet citi palikuši muļķos. Ieguvumi no atkritumu sadedzināšanas taču acīm redzami arī tik vienkāršā veidā, ka vajag aizbraukt līdz Viļņai vai Tallinai un paskatīties, bet tieši tāpēc Rīgas atkritumi sadedzināti netiek. No dedzināšanas taču tik daudz labumu dabai un cilvēkiem, ka no iespējamiem dedzinātājiem visās pakāpēs, sākot ar likumdevējiem un beidzot ar uzņēmējiem, ir jānoplēš deviņas ādas. Kamēr visi domā, kurš kuram ko noplēsīs, tikmēr Getliņu atkritumu kalns tuvojas savam maksimālajam augstumam. Tāpēc atkritumu kalnu apsaimniekojošā SIA "Getliņi EKO" šonedēļ bija sarīkojusi publisku pasākumu atkritumu kalna tagadējā virsotnē, lai stāstītu un rādītu, ka neierobežoti augstu kalnu uzbērt nav fiziski iespējams. Ja ne vairāk, tad atgādināt par šo pasākumu varēs tad, kad atkritumu pieņemšanu Getliņos nāksies izbeigt, bet citu vietu atkritumu izbēršanai nebūs.
"Getliņi EKO" vadībai nākas balansēt, lai brīdinātu savlaicīgi un atkārtoti arī tādus cilvēkus, kuriem ar vienu, divām vai piecām skaidrošanas reizēm nepietiek, bet tomēr lai nelīdzinātos tam ganam, kurš tik bieži brēca par vilkiem aitās, ka neviens šiem brēcieniem vairs nepievērsa uzmanību, bet pēc tam brīnījās, ka vilks patiešām nokodis un aiznesis aitas.
Tagad jau vairākus gadus tiek izteikti brīdinājumi, ka Getliņu kalna uzbēršanas iespējamā virsotne tikšot sasniegta vēl pēc 7-8 gadiem. Ar ko tagad pieteiktie 7-8 gadi ticamāki par tiem 7-8 gadiem, par kuriem tika brīdināts pirms 3-4 gadiem? Varbūt pēc vēl 3-4 gadiem mēs būsim joprojām turpat, kur tagad, ja Getliņu atkritumu kalna ietilpība beigsies kaut kad, varbūt atkal pēc 7-8 gadiem un tā tik uz priekšu.
No sabiedrisko attiecību veidošanas viedokļa bezcerīgi atrast īsto brīdi brīdināšanai ne par agru, ne par vēlu, jo vienmēr varēs pārmest, ka brīdinājuši gan par vēlu, gan par agru, kad cilvēkiem un iestādēm bija citas, tieši tobrīd aktuālākas problēmas.
No tehniskā viedokļa kalnu var mazliet paaugstināt ar naudu. Tātad ar atkritumu noglabāšanas tarifiem, kas pēdējos gados auguši, auguši un auguši. Getliņu viesiem tika rādīta naudas izlietošana kalna stutēšanai, ja šo vārdu lieto pārnestā nozīmē. Pirmkārt, nauda tiek tērēta, lai atkritumus pirms izbēršanas kalnā vēlreiz pāršķirotu un sasmalcinātu, kas padara izberamo masu kompaktāku. Otrkārt, tika rādīta vieta, kur sen sabērtie atkritumi tagad norakti, izpurināti un atkal sabērti kalnā, tā atbrīvojot laukumu nākamo atkritumu bēršanai.
Tomēr nav iespējams pacelt tarifus vēl daudzas reizes, lai par šo naudu vēl daudzas reizes pārkratītu un sablīvētu gan jaunos, gan 12-13 miljonus tonnu Getliņos jau sabērto atkritumu. Ne par kādu naudu nav fiziski iespējama atkritumu sablīvēšana tādā koncentrācijā, ka atbrīvojas nevis mazliet vietas jauno atkritumu bēršanai vēl dažus gadus, bet atbrīvojas daudz vietas atkritumu bēršanai vēl daudzus gadus, par kuru gala termiņu šobrīd nav vērts lauzīt galvu.
Savu kārtējo brīdināšanas kampaņu par Getliņu ietilpības beigām "Getliņi EKO" sāka jau pirms ciemiņu aicināšanas. Ciemiņiem tika rādīts ne tikai atkritumu kalns, bet arī rezultāti Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju aptaujai par to, ko viņi zina par šo kalnu, t.i., par viņu pašu radīto atkritumu izgāšanas gala punktu. Izrādās, ka 56% aptaujāto par nezina vai izliekas nezinām par atkritumu poligona "Getliņi" piepildījuma problēmu par spīti tam, cik daudz par šo problēmu jau ir runāts.
Privātpersonu novēlējumi, kā varbūt varētu tikt vaļā no atkritumiem, nav amatpersonu lēmumi, kas izslēdz viens otru. Privātpersonas var atļauties novēlēt daudz ko vienlaicīgi, tāpēc novēlējumu summai nav jābūt tikai 100% no atbilžu skaita.
45% aptaujāto novēlējuši tad, kad Getliņu kalns būs uzbērts līdz galam, izveidot jaunu atkritumu izgāztuvi, kāda tagad jāgodā par poligonu. Ar dažādiem vārdiem var izteikt vienu un to pašu, vai ka jaunais poligons atradīsies blakus vecajam, vai ka tādā gadījumā tas būs tikai vecā poligona paplašinājums, kā formulējuši 22% aptaujāto. Nevar prasīt sīkākus paskaidrojumus no tiem 28% aptaujāto, kuri novēlējuši vest viņu atkritumus uz citiem poligoniem. Privātpersonām nav jāzina, cik poligonu Latvijā tagad ir un vai tajos pietiks vietas viņu atkritumiem bez šo poligonu paplašināšanas tādā veidā, ka īstenībā tā būtu jaunu poligonu atvēršana.
Izskatīsim to par labu rādītāju, ka tikai 6% ieteikuši tikt no atkritumiem vaļā ar atkritumu šķirošanas paņēmienu. Reālajā dzīvē cilvēki spiesti saprast, ka piečurātās/piekakātās autiņbiksītes nekur nepazudīs, pat ja tās šķiros un pāršķiros 100 reizes.
Aizejošajā 14. Saeimā, kad tur tika apspriestas atkritumu apsaimniekošanas problēmas, no visām politiskajām partijām izveidojusies "šķirotāju" frakcija tiecās uz 60%. Tā, lūk, partijas un deputāti individuāli uzlika kā tirgū uz letes savas balsis, lai šīs balsis varētu nopirkt "dedzinātāju" frakcija. Saeima un tāpat Rīgas dome kalpo par modeļiem, kā ar savu amatu dotajām tiesībām tirgojās arī ministri un ministriju struktūrvienību un padotības iestāžu vadītāji, kā arī uz vides problēmu un tieši tāpat uz nodokļu maksātāju rēķina dzīvojošās nevalstiskās organizācijas. Rezumējums tāds, ka "šķirotāji" prasīja pārāk augstu cenu un darījums nenotika.
Vēl 7-8 gadi tagadējā Getliņu kalna uzbēršanai nozīmē, ka 15. Saeima un pērn ievēlētā Rīgas dome var šļūkt pa iepriekšējo sasaukumu deputātu atstātajām sliedēm. Praktiski tādu pašu termiņu, kā Getliņu kalns fiziski, Latvijai dod Eiropas Savienība juridiski. ES dalībvalstīm līdz 2035. gadam jānodrošina, lai tikai poligonos nonāktu ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumu apjoma. Latvijai tas nozīmē, ka noglabājamo atkritumu daudzums jāsamazina četrkārtīgi. Kalna prasības ir bargākas nekā ES prasības, jo no kalna nevar atpirkties. Latvija var attapties situācijā, kad Getliņu ietilpība beigsies ātrāk, nekā par jebkādu naudu varētu paspēt ierīkot jaunu poligonu vai uzcelt atkritumu dedzinātavu.
Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji kopumā dod varas iestādēm brīvas rokas jebkādā veidā nodrošināt to, lai iedzīvotāji tiek vaļā no atkritumiem. Cilvēki ir ar mieru, lai atkritumus saber vienalga kur, bet tikpat labi lai dedzina. "Getliņi EKO" rīkotās aptaujas terminoloģijā 53% aptaujāto iedzīvotāju novēlējuši atkritumus izmantot lietderīgi, iegūstot no tiem enerģiju. Atbilstoši Rietumeiropas smalkajam stilam, kāds līdz Latvijai nonācis, atkritumu dedzināšana ir jāsauc par "reģenerāciju".
Protams, atļauja atkritumus sabērt vai nu kaudzē, vai kurtuvē ir spēkā tik ilgi, kamēr kaudze vai kurtuve netiks plānota pamanāmā attālumā no atbilžu sniedzējiem, bet ja tiks plānota, tad rīcības šablons jau gatavs: “Uzzinājām par projektu un, saprotams, sākām celt iebildumus.” Šis ir precīzs citāts, kā svētā vientiesībā 14. Saeimas deputātiem izstāstīja Artūrs Klēbahs. Viņš bija ticis pie vārda Saeimā kā to cilvēku pārstāvis, kuri parakstījušies pret projektu celt atkritumu dedzinātavu uz Rīgas pilsētas un Ropažu novada robežas radītajā rūpnieciskajā zonā.
Saeimas deputāti klausījās A. Klēbahu un rēķināja, ka arī viņiem ir izdevīgi pielīmēties šādai interešu grupai, lai paliktu deputātos. Ne cilvēku, bet karmas likumi ir sodījuši deputātus par viņu muļķību, kad viņi savlaicīgi neapklusināja A. Klēbahu. Viņi no 15. Saeimas izdzīti, bet viņu vietā tur sēdēs neviens cits kā "suverēnais jaunlatvietis" A. Klēbahs.
Atgriešanās pie atkritumu dedzinātavas iezīmējas tādā veidā, ka "Getliņi EKO" nosūtījusi Ropažu novada domei vēstuli, kurā norāda uz nepieciešamību rezervēt novadā teritoriju atkritumu izgāztuves paplašināšanai. "Bet poligona paplašināšanās ir tikpat slikta kā reģenerācijas stacija," "Neatkarīgajai" teica "Getliņi EKO" rīkotās ekskursijas dalībnieks, Ropažu novada domes priekšsēdētājs Aivars Draudiņš. Viņa politiskā piederība tagad "Apvienotajam sarakstam", bet politiskā izcelsme no partijas, kas tagad Nacionālā apvienība. Šo politisko spēku ekskursijā pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.
Ropažu pašvaldībai tagad jāpiekrīt vienam no diviem sliktajiem variantiem, jo alternatīva būtu doties karā pret Saulkrastu vai Salaspils novadu un iekarot tur apmēram 100 ha zemes jaunas izgāztuves ierīkošanai; vai apvienot Daugavas labā krasta spēkus un izkarot poligonam vietu Ķekavas novadā Daugavas kreisajā krastā.
Iedomāties karu starp novadiem ir tikpat ārprātīgi kā iedomāties, ka atkritumu sabēršana kaudzē atbrīvo apkārtējo vidi no kaitīgiem izmešiem gan gaisā, gan ūdenī.
Vielu sabrukšanas, bet arī veidošanās procesi atkritumu kaudzē un kurtuvē ir līdzīgi. Atšķirība ir šo procesu ātrumā pāris sekundēs krāsnī un pārdesmit gados atkritumu kaudzē. Kurtuvē ir iespējams šos procesus lielā mērā vadīt ar degšanas temperatūras regulēšanu. No dūmgāzēm skurstenī kaitīgos izmešus atfiltrēt ir iespējams, bet izgarojumi no desmitiem hektāru plašas atkritumu kalna virsmas aiziet savā gaitā. Vēl citas vielas sūcas no Getliņiem uz Daugavu arī cauri drenāžas sistēmai, kas Getliņos ierīkota.
14. Saeimas deputātu vairākuma atstādināšanai jākļūst par mācību 15. Saeimas deputātiem rīkoties pašiem un pieskatīt valdību un pašvaldības, lai Latvija nonāk līdz civilizētai valstij piedienīgai atkritumu apsaimniekošanai.
