Vakar Rīgas domes (RD) ārkārtas sēdē komitejās ievēlēja tos jaunos RD deputātus, kuri ieguva mandātus pēc tam, kad daļa RD deputātu kļuva par 15. Saeimas deputātiem. Tā kā pārsvarā tie ir opozīcijas deputāti no partijām “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” (SV/J), tad šo izmaiņu politiskā nozīme varbūt nav tik liela, bet tā ļauj runāt plašāk gan par politisko izkārtojumu RD, gan par tiem uzdevumiem, kuri RD būs jārisina jau tuvākajā nākotnē.
Pēdējā laikā par vienu no politiski asākajiem Rīgā ir kļuvuši transporta sistēmas attīstības jautājumi. Jau vairākus gadus turpinās diskusijas par to, kādai jābūt Rīgas transporta sistēmai. Attieksme tiek izteikta, attiecīgi ietonējot specifiskus atslēgas vārdus. Piemēram, “stabiņi”, “puķu podi”, “modālie filtri” un tamlīdzīgi. Gaidāmais Vanšu tilta remonts šīs satiksmes problēmas aktualizē vēl vairāk.
Saeimas vēlēšanas ir valsts nozīmīgākais politiskais notikums. Tas nosaka ne tikai izmaiņas deputātu personālsastāvā, bet arī parāda izmaiņas sabiedriskajā noskaņojumā. Šogad Saeimas vēlēšanas politiskajā virsotnē uznesa “Apvienoto sarakstu” (AS), kura sarakstā gan nebija neviena RD deputāta. Arī pašā RD AS frakcija ir pati mazākā, un lai arī pēc Saeimas vēlēšanām tās ietekme varētu nedaudz palielināties, frakcijai nav tik liela svara, lai tā ietekmētu varas līdzsvaru RD.
Jau ilgi pirms Saeimas vēlēšanām tieši jau pieminētais Rīgas transporta attīstības jautājums iniciēja runas par iespējamo koalīcijas maiņu RD. Šo runu pamatā bija RD Nacionālās apvienības (NA) frakcijas acīmredzamā tuvināšanās ar RD LPV frakciju un daļas sabiedrības neapmierinātība ar Rīgas pašvaldības “Progresīvo” vadību. Šīs nepatikas ārējās izpausmes iemiesoja jau pieminētie “stabiņi”, “puķu podi” un citi ar Rīgas autosatiksmes organizāciju saistīti jēdzieni.
Var pat teikt, šī attieksme pret satiksmes organizāciju pilsētā ir kļuvusi par vienu no galvenajām robežšķirtnēm RD politiskajā dalījumā. Ja LPV, NA un AS iestājas par lielāku privātā autotransporta ērtību nodrošināšanu (cik nu tas ir iespējams mūsdienu politiskās pieņemamības ietvaros), tad “Progresīvie” ieņem pretēju pozīciju - Rīgas pilsētvides un satiksmes sistēmas reorganizāciju par labu citiem satiksmes dalībniekiem (cik nu tas iespējams Latvijas realitātes apstākļos).
“Jaunā vienotība” (JV) atbilstoši savam “eiropeiskās” partijas paštēlam pat gribot nevarētu pieslieties “stabiņnīdēju” nometnei. Vēl jo vairāk tāpēc, ka atrašanās opozīcijā “Šleseram” (LPV) ir viena no būtiskām JV identitātes komponentēm.
Visā šajā salikumā pat nepieminu SV/J un “Stabilitātei!” (S!) deputātus. Viena iemesla dēļ. SV/J jau a priori ir ieņēmusi totālās opozīcijas lomu. Var pat teikt, tā pilda klajas politiskās destrukcijas funkciju. Šī spēka vienīgais uzdevums ir traucēt RD darbu, visu kritizēt un pelt. Ar vai bez iemesla. Šāda pozīcija izslēdz SV/J no jebkādas saprātīgas sadarbības. S! pēc partijas līdera Alekseja Rosļikova aizbēgšanas uz Baltkrieviju savukārt ir zaudējusi politisko leģitimitāti. Līdz ar to abus šos spēkus nevar iekļaut politiskajos aprēķinos, jo pat pasīvs šo spēku atbalsts būtu toksisks visām tām partijām, kuras Latvijas politiskajā tradīcijā tiek dēvētas par “latviskajām”.
NA Rīgas domes līderis Edvards Ratnieks saimniecisko lietu redzējumā ir ievērojami tuvāks LPV nekā šī brīža koalīcijas partneriem PRO un JV. Nav noslēpums, ka Ratnieks teorētiski būtu gatavs kļūt par Rīgas mēru, iespējams, arī ar LPV balsu palīdzību. Problēma ir deputātu skaita aritmētikā. PRO + JV ir 20 deputātu vietas, bet LPV + NA + AS = 27 vietas. NA un LPV vairākums (30+ balsis) nav iespējams bez “toksisko” partiju atbalsta.
Lai arī teorētiski LPV kopā ar NA (ar vai bez AS) varētu izveidot idejiski samērā vienotu “trampisko” koalīciju ar pasīvu (situatīvu) “toksiskās” opozīcijas (SV/J un S!) atbalstu, praktiski tas nav tik vienkārši. Lai arī nav šaubu, ka daudzi aplaudētu koalīcijai, kura sevi pieteiktu ar saukli “Rīgu bez stabiņiem, bez modālajiem filtriem un citām “Progresīvo” puķu dobēm brauktuvju vietās”, atklāts paliek jautājums, cik šāda koalīcija bez “progresiskajiem” un “sorosiskajiem” spēkiem (JV un PRO) būtu ilgtspējīga.
Nupat notikušās ASV vidustermiņa vēlēšanas bija smags trieciens “trampismam” kā politiskai parādībai. Jau pirms šīs ASV sniegtās mācības arī RD netrūka skepses par šo “trampisko” koalīcijas modeli.
Latvijas politiskajā sistēmā “lielā” (Saeimas) partiju politika ir visai vāji saistīta ar pašvaldību politiskajām reālijām. Tas it kā dod iespēju RD katrai partijai izvēlēties sadarbības partnerus, neskatoties pār plecu uz notiekošo Jēkaba ielā. Līdz ar to varētu domāt, ka katram politiskajam spēkam ir pietiekami brīvas rokas. Taču sadarbība ar LPV ir viena lieta, bet sadarbība ar neslēpti destruktīvajiem spēkiem no SV/J un S! jau ir kas cits. Pat neformāla koalīcija ar SV/J un rosļikoviešiem diez vai vairotu NA popularitāti (maigi sakot).
Lai arī LPV neslēpj savu mērķi būt pie varas Rīgā un šī mērķa sasniegšanai būtu gatavi uz daudz ko, arī viņiem šāda sadarbība ar SV/J un S! saistīta ar zināmu risku. Tā varētu kļūt par papildu traucēkli, lai realizētu citu “lielo mērķi” - atgriezties politiskajā laukumā kā pilnvērtīgam politiskam spēkam. Kļūt par partiju, kuru citi politiskie spēki vairs neapsaukātu nejaukos vārdos un pieņemtu kā vienu no “valstiski domājošajiem” spēkiem.
Visu šo apstākļu kopums liecina, ka šobrīd RD nav politisko spēku, kuri tik ļoti, ļoti gribētu kaut ko mainīt RD koalīcijā, ka būtu gatavi grauzt zemi, lai to sasniegtu. Pagaidām izskatās, ka visi tur esošie jūtas pietiekami komfortabli, lai turpinātu darbu esošajās pozīcijās un par labu atzītu nogaidīšanas taktiku.
