Rīga

Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu divu jauniešu apsūdzībā par huligāniskām darbībām personu grupā pret nepilngadīgo, nodarot viņam miesas bojājumus. Huligāniskais uzbrukums norisinājās Imantā.

Autobraucēji un kājāmgājēji, sabiedriskā transporta izmantotāji un velobraucēji visi kā viens neslēpj sašutumu par Rīgas ielu un ietvju katastrofālo stāvokli. Parādījušies joki, ka kara gadījumā nav nepieciešams mīnēt ceļus, jo tie tāpat ir tik bedraini, ka nav izbraucami.

Ne pāreja no sociālisma uz kapitālismu, ne tagadējās siltināšanas kampaņas nav mainījušas Latvijas pilsētu ziemas ainavas, kurās nokusuša sniega strīpas parāda siltumtrašu izvietojumu.

Igaunijā pieļauj, ka Latvija diezin vai līdz 2030. gadam tiks galā ar saviem uzdevumiem kopējā triju Baltijas valstu projektā “Rail Baltica”, tāpēc naudas trūkuma dēļ pirmajos trases palaišanas posmos vilcieni, iespējams, apbrauks Rīgu.

Vai katru nedēļu saistībā ar “Rail Baltica” atklājas kādi jauni, nepatīkami fakti gan par nejēdzībām plānošanā, gan problēmām ar būvniecību un gluži grandiozajām projekta izmaksām, kur tagad jau tiek saukti skaitļi, kas tuvi astoņiem miljardiem eiro. Turpretim, atverot projekta “Rail Baltica” mājaslapu internetā, var iepazīties ar možu informāciju, cik topošais dzelzceļš starp Viļņu, Rīgu un Tallinu būs mūsdienīgs, elektrificēts, drošs, ekoloģiski nekaitīgs utt.

Nodibinājums "Fonds "Nāc līdzās!"" ar ziedotāju atbalstu pērn izveidojis taktilu miniatūru bronzas Brīvības pieminekli, kas paredzēts neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Tas novietots netālu no Brīvības pieminekļa Rīgā. Diemžēl piemineklis 4. decembrī jau ne pirmo reizi cietis no vandaļu uzbrukuma – tam nolauzts obelisks.

Amatpersonu izteikumi par iespējami iecerēto bumbu patvertni zem Doma laukuma nonāk krasās pretrunās – aizsardzības ministrs apgalvo, ka esot Doma laukuma labiekārtošanas projekts un ideja izteikta pašvaldībai, bet Rīgas domes vicemēre noliedz, ka būtu notikušas sarunas par iespējamo bumbu patvertnes būvniecību zem Doma laukuma. Savukārt Lietuvā par patvertnēm plāno pārvērst daļu baznīcu. Lietuvā jau 2500 ēku nozīmētas kā potenciālās patvertnes, kurās var izmitināt teju trešdaļu valsts iedzīvotāju.

Par to, kāpēc Rīgā ir bedrainas ielas un kāpēc tās netiek remontētas, un kāpēc pēc Nila Ušakova gāšanas ir ieklemmējies galvaspilsētas “restarts”, “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas domes deputātu no opozīcijas “Progresīvo” partijas frakcijas Viesturu Kleinbergu.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šobrīd pašvaldība pieturas pie sākotnējā plāna pabeigt parka atjaunošanas pirmo kārtu līdz valsts patriotisma svētkiem novembrī un jau Lāčplēša dienā pulcēt iedzīvotājus Uzvaras parka simtgades svētku koncertam. Parkā paredzēta svecīšu nolikšana Pirmā pasaules kara brīvības cīņās kritušo latviešu karavīru godināšanai, kas cīnījās par Latvijas neatkarību.

Eiropas Žurnālistu federācijas pārstāves seminārā Rīgā paziņoja, ka ir izdevies iedzīvināt iniciatīvu, kuras ietvaros žurnālisti un mediju darbinieki tagad arī no Baltijas valstīm var saņemt vairāku veidu palīdzību, ja tiek piedzīvota vardarbība, ja pret žurnālistiem tiek uzsākta “stratēģiskā” tiesvedība preses apklusināšanai vai arī izteikti draudi žurnālistu ģimenēm.

“Ņemot vērā Rīgas domes priekšsēdētaja vietnieces Lindas Ozolas biroja vadītāja Kaspara Adijāna darba sniegumu, lūdzu noteikt Kaspara Adijāna mēnešalgu 2984.00 eiro apmērā ar 2023. gada 1. oktobri. Darbinieka individuālās vērtēšanas tabula ir iesniegta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Cilvēkresursu pārvaldē,” – šā gada 17. oktobrī šādu dienesta vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim raksta Rīgas domes priekšsēdētāja Linda Ozola.

Pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” uzstādītajos infrastruktūras objektos “Rīgas satiksmes” pieturvietās vairāku gadu garumā virknei reklāmas stendu veikti nelikumīgi elektrības pieslēgumi un tādējādi apgaismojums nodrošināts uz “Rīgas gaismas”, faktiski visu rīdzinieku, nodokļu maksātāju rēķina – izriet no “Rīgas gaismas” un Rīgas pilsēta būvvaldes saņemtajām atbildēm uz “Neatkarīgās” jautājumiem.

Organizācijas “Greenpeace” šā gada ziņojumā sabiedriskais transports Latvijā izdevīguma ziņā tiek pielīdzināts Norvēģijas sabiedriskajam transportam. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājs vidēji par braucienu tramvajā, trolejbusā vai autobusā maksā tikpat, cik norvēģis savā zemē.

Pašlaik rodas iespaids, ka Torņakalna vēsturisko dzelzceļa tiltu, kas varētu iet bojā, būvējot dzelzceļa līniju "Rail Baltica," liktenis rūp tikai Torņakalna attīstības biedrībai un apkaimes iedzīvotājiem, bet pārējiem tas ir vienaldzīgs. Pieminekļu sargātāji apgalvo, ka tiekot meklēti risinājumi daļējai vērtību saglabāšanai, savukārt arhitekti uzskata, ka monolīto dzelzsbetonu nevar izjaukt un pēc tam atkal salikt atpakaļ. Bet lēmums par pārvadu pārveidošanu būs jāpieņem Rīgas pašvaldībai.

Saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku

Pēdējā laikā vislielākie satiksmes traucējumi Rīgā manāmi uz Gogoļa ielas tieši gar Satiksmes ministriju.

Kamēr "Rail Baltica" būvniecība Rīgā, Torņakalna atzarā, vēl kavējas un tikai nesen ir izsludināts konkurss projektēšanas darbiem, vēl ir cerība glābt trīs vēsturiskos tiltus un, iespējams, arī vēl citas vēsturiskas vērtības, pārliecinājās "Neatkarīgā", kopā ar Torņakalna attīstības biedrības priekšsēdētāju, Rīgas domes deputātu Valdi Gavaru izstaigājot vietas, kuras varētu skart šis projekts.

Aktualizējot rīdziniekiem svarīgu jautājumu, "Neatkarīgā" projekta "Rail Baltica" īstenotājiem uzdeva jautājumu: kad plānots sākt nojaukt vēsturisko Torņakalna tiltu un kas būs tā vietā, kad sāksies darbi Ojāra Vācieša ielā un citās tuvējās ielās; ko tas nozīmēs šīs apkaimes iedzīvotājiem un Rīgas viesiem? Būvnieku atbildē maz konkrētības, bet nelielu priekšstatu tā tomēr sniedz.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis nolēmis ierakstīt sevi vēsturē kā mērs, kurš atbrīvojis 11. novembra krastmalu no satiksmes. To, protams, var izdarīt. Jautājums – kādēļ līdz šim neviens no mēriem to nevēlējās darīt?

Rīdziniekus, tuvējās apkārtnes iedzīvotājus un pilsētas viesus interesē, kad beidzot notiks Dienvidu tilta būvniecības nākamā kārta, kas savienotu Bauskas ielu ar Mārupi, kādas ielas būvniecība skartu un kādi pievadi tiktu būvēti. To visu "Neatkarīgā" vaicāja Rīgas domei.

Turpinot reemigrācijas tēmu, "Neatkarīgā" mēģināja noskaidrot, cik pavisam cilvēku šogad no emigrācijas ir atgriezušies Latvijā. To, kas izmantojuši reemigrācijas koordinatoru palīdzību, ir nedaudz vairāk nekā 500, bet patiesais skaits varētu būt zināms tikai nākamgad. Vidzemei atgriezušos skaita ziņā izdevies apsteigt Rīgu, toties Rīga citām pilsētām ir priekšā ar pilotprojektu, kur katrs atgriezies īstens rīdzinieks, kurš atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs saņemt gandrīz 2000 eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plāna projekts paredz, ka tuvāko gadu laikā Latvijā būtu jāslēdz vai jāreorganizē vēl desmitā daļa Latvijas skolu. Krasais vidusskolu skaita samazinājums pierobežā, likvidējot vidusskolas Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekovā, nozīmē to, ka pierobežā paliks vien trīs vidusskolas – Ludzā, Viļakā un Balvos.