Rīga

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šobrīd pašvaldība pieturas pie sākotnējā plāna pabeigt parka atjaunošanas pirmo kārtu līdz valsts patriotisma svētkiem novembrī un jau Lāčplēša dienā pulcēt iedzīvotājus Uzvaras parka simtgades svētku koncertam. Parkā paredzēta svecīšu nolikšana Pirmā pasaules kara brīvības cīņās kritušo latviešu karavīru godināšanai, kas cīnījās par Latvijas neatkarību.

Eiropas Žurnālistu federācijas pārstāves seminārā Rīgā paziņoja, ka ir izdevies iedzīvināt iniciatīvu, kuras ietvaros žurnālisti un mediju darbinieki tagad arī no Baltijas valstīm var saņemt vairāku veidu palīdzību, ja tiek piedzīvota vardarbība, ja pret žurnālistiem tiek uzsākta “stratēģiskā” tiesvedība preses apklusināšanai vai arī izteikti draudi žurnālistu ģimenēm.

“Ņemot vērā Rīgas domes priekšsēdētaja vietnieces Lindas Ozolas biroja vadītāja Kaspara Adijāna darba sniegumu, lūdzu noteikt Kaspara Adijāna mēnešalgu 2984.00 eiro apmērā ar 2023. gada 1. oktobri. Darbinieka individuālās vērtēšanas tabula ir iesniegta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Cilvēkresursu pārvaldē,” – šā gada 17. oktobrī šādu dienesta vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim raksta Rīgas domes priekšsēdētāja Linda Ozola.

Pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” uzstādītajos infrastruktūras objektos “Rīgas satiksmes” pieturvietās vairāku gadu garumā virknei reklāmas stendu veikti nelikumīgi elektrības pieslēgumi un tādējādi apgaismojums nodrošināts uz “Rīgas gaismas”, faktiski visu rīdzinieku, nodokļu maksātāju rēķina – izriet no “Rīgas gaismas” un Rīgas pilsēta būvvaldes saņemtajām atbildēm uz “Neatkarīgās” jautājumiem.

Organizācijas “Greenpeace” šā gada ziņojumā sabiedriskais transports Latvijā izdevīguma ziņā tiek pielīdzināts Norvēģijas sabiedriskajam transportam. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājs vidēji par braucienu tramvajā, trolejbusā vai autobusā maksā tikpat, cik norvēģis savā zemē.

Pašlaik rodas iespaids, ka Torņakalna vēsturisko dzelzceļa tiltu, kas varētu iet bojā, būvējot dzelzceļa līniju "Rail Baltica," liktenis rūp tikai Torņakalna attīstības biedrībai un apkaimes iedzīvotājiem, bet pārējiem tas ir vienaldzīgs. Pieminekļu sargātāji apgalvo, ka tiekot meklēti risinājumi daļējai vērtību saglabāšanai, savukārt arhitekti uzskata, ka monolīto dzelzsbetonu nevar izjaukt un pēc tam atkal salikt atpakaļ. Bet lēmums par pārvadu pārveidošanu būs jāpieņem Rīgas pašvaldībai.

Saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku

Pēdējā laikā vislielākie satiksmes traucējumi Rīgā manāmi uz Gogoļa ielas tieši gar Satiksmes ministriju.

Kamēr "Rail Baltica" būvniecība Rīgā, Torņakalna atzarā, vēl kavējas un tikai nesen ir izsludināts konkurss projektēšanas darbiem, vēl ir cerība glābt trīs vēsturiskos tiltus un, iespējams, arī vēl citas vēsturiskas vērtības, pārliecinājās "Neatkarīgā", kopā ar Torņakalna attīstības biedrības priekšsēdētāju, Rīgas domes deputātu Valdi Gavaru izstaigājot vietas, kuras varētu skart šis projekts.

Aktualizējot rīdziniekiem svarīgu jautājumu, "Neatkarīgā" projekta "Rail Baltica" īstenotājiem uzdeva jautājumu: kad plānots sākt nojaukt vēsturisko Torņakalna tiltu un kas būs tā vietā, kad sāksies darbi Ojāra Vācieša ielā un citās tuvējās ielās; ko tas nozīmēs šīs apkaimes iedzīvotājiem un Rīgas viesiem? Būvnieku atbildē maz konkrētības, bet nelielu priekšstatu tā tomēr sniedz.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis nolēmis ierakstīt sevi vēsturē kā mērs, kurš atbrīvojis 11. novembra krastmalu no satiksmes. To, protams, var izdarīt. Jautājums – kādēļ līdz šim neviens no mēriem to nevēlējās darīt?

Rīdziniekus, tuvējās apkārtnes iedzīvotājus un pilsētas viesus interesē, kad beidzot notiks Dienvidu tilta būvniecības nākamā kārta, kas savienotu Bauskas ielu ar Mārupi, kādas ielas būvniecība skartu un kādi pievadi tiktu būvēti. To visu "Neatkarīgā" vaicāja Rīgas domei.

Turpinot reemigrācijas tēmu, "Neatkarīgā" mēģināja noskaidrot, cik pavisam cilvēku šogad no emigrācijas ir atgriezušies Latvijā. To, kas izmantojuši reemigrācijas koordinatoru palīdzību, ir nedaudz vairāk nekā 500, bet patiesais skaits varētu būt zināms tikai nākamgad. Vidzemei atgriezušos skaita ziņā izdevies apsteigt Rīgu, toties Rīga citām pilsētām ir priekšā ar pilotprojektu, kur katrs atgriezies īstens rīdzinieks, kurš atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs saņemt gandrīz 2000 eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plāna projekts paredz, ka tuvāko gadu laikā Latvijā būtu jāslēdz vai jāreorganizē vēl desmitā daļa Latvijas skolu. Krasais vidusskolu skaita samazinājums pierobežā, likvidējot vidusskolas Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekovā, nozīmē to, ka pierobežā paliks vien trīs vidusskolas – Ludzā, Viļakā un Balvos.

Pēc Rīgas domes NA/LRA frakcijas deputāta Valda Gavara pieprasījuma ir apkopoti dati par pašvaldības kapitālsabiedrību noslēgtajiem līgumiem. Šie dati šobrīd ir pieejami publiskā telpā un skaidri parāda, ka milzu summas plūdušas tā dēvēto sabiedrisko attiecību (PR) kantoriem un atsevišķiem medijiem.

Satiksmes ministrija nākusi klajā ar rosinājumu elektroskrejriteņu (stāvdrāžu) un velosipēdu lietotājiem noteikt obligātu ķiveru lietošanu. Ziņa par šo ierosinājumu izraisījusi pretrunīgu reakciju. Pret to iebilst gan stāvdrāžu lobijs, gan dažādi velobraukšanas aktīvisti. Nenostājoties kāda pusē, gribētos, izmantojot gadījumu, pievērst uzmanību citai sasāpējušai problēmai.

Ja divu mēnešu laikā neizdosies ievēlēt Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju, tad tiks pavērts ceļš uz kārtējām ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām. Iepriekšējais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atkāpās 3. jūlijā. Tātad RD deputātiem ir laiks līdz 3. septembrim.

Baznīca bijusi atvērta, un ienācis kāds vīrietis maskā, piedraudējis sievietei, kura sēdēja kā pieskatītāja. Viņam līdzi bija divas pudeles. Viena ar ūdenim līdzīgu šķidrumu, otra ar smiltīm. Iespējams, ka smiltis bijušas no kapsētas un vīrietis vēlējies veikt maģiskas darbības baznīcā, bet viss izgājis ārpus kontroles.

Vakar par Rīgas mēra pienākumu izpildītāju ārkārtīgi dīvainā veidā kļuva Rīgas domes (RD) “Vienotības” frakcijas līderis Vilnis Ķirsis.

Kopā būt un kopā just – tāda ir šo dziesmu un deju svētku devīze, bet, lai to pa īstam saprastu, ir jābūt tajā visā iekšā. Emociju un sajūtu gamma ir tik dažāda, ka aprakstīt grūti, to var tikai pieredzēt un izdzīvot, piemēram, kā dalībniecei, kāda esmu šajos svētkos.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pagājušo ceturtdien preses konferencē solīja pirmdien (tas ir, šodien) nākt klajā ar publisku paziņojumu. Sīkākos skaidrojumos viņš neielaidās, taču tiek pieļauta iespēja, ka viņš paziņos par atkāpšanos un esošās koalīcijas galu.

“Uz koferiem” dzīvo ne tikai valdība, bet arī Rīgas domes (RD) valdošā koalīcija. Jautājums par Rīgas mēra Mārtiņa Staķa nomaiņu ir tikpat kā nolemts. Protams, visādi brīnumi var gadīties, bet šobrīd viss liecina, ka jauns Rīgas mērs ir tuvāko nedēļu vai pat dienu jautājums.