Ūdenstransporta attīstība Rīgā ir jāvērtē, pauž portāla NRA aptaujātie Rīgas domnieki. Kamēr Rīga domā, Viļņa jau dara. Lietuvas galvaspilsētā kā sabiedriskais transports sācis kursēt Latvijā būvēts elektrokuģis.
Par iespējamu upju transporta atdzīvināšanu “nra.lv” aptaujāja vairākas Rīgas domes frakcijas un institūcijas, taču sakarīgas atbildes spēja sniegt tikai daži.
“Ūdenstransporta attīstība Rīgā noteikti ir jāvērtē, tas ir arī Nacionālās apvienības programmā. Konkrētus risinājumus gan būtu pāragri solīt. Ceru, ka drīzumā varēsim atbildēt precīzāk,” pauda Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.
“Jaunās vienotības” Rīgas domes frakcijas vadītāja Linda Ozola “nra.lv” apliecināja, ka JV frakcijas nostāja viennozīmīgi ir atbalstoša plašākai un mērķtiecīgai Rīgas ūdensceļu un ūdensmalu izmantošanai.
“Iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā Rīgas enerģētikas aģentūra veica priekšizpēti par integrēta, zemu emisiju ūdenstransporta attīstības potenciālu un iespējām Rīgā. Balstoties uz šīs izpētes gala ziņojumu, būtu dodams uzdevums Ārtelpas un mobilitātes departamentam uzsākt darbu pie ūdenstransporta maršruta izveides un satiksmes nodrošināšanas. Ūdenstransporta tālākai attīstībai Rīgā nozares politiskajai vadībai ir veidojama spēcīga projekta vadība, kas nodrošinātu visu nepieciešamo saistošo noteikumu izstrādi, nepieciešamo piestātņu izbūvi, biļešu sistēmas izstrādi un citus aspektus,” sacīja Linda Ozola.
Viņa paskaidroja, ka iepriekšējā sasaukumā šis darbs vēl netika uzsākts ierobežoto resursu dēļ un lemjot par citiem apjomīgiem, prioritāriem satiksmes infrastruktūras projektiem.
Lietuvas galvaspilsētas Viļņas 702. dibināšanas gadadienas svinību laikā 25. jūlijā pa Neres upi sāka kursēt pasažieru kuģis “Rytas”. Sākot ar 26. jūliju, modernais un videi draudzīgais kuģis kursē no plkst. 14.00 līdz 20.00, savienojot piecas galvenās pilsētas piestātnes - Biznesa trīsstūri, Žvērinu, Balto tiltu, Zaļo tiltu un Karaļa Mindauga tiltu. Šis ir kuģis, kas iekļaujas Viļņas sabiedriskā transporta sistēmā un ir vairāku Lietuvas galvaspilsētas pašvaldības uzņēmumu kopprojekts. Parastās 90 minūšu elektroniskās biļetes cena ir trīs eiro, bet, iegādājoties uz kuģa - četri eiro.
Kuģis tiek darbināts ar elektrību un ir ražots Rīgā. Latvijas uzņēmuma “Glacier Yachts Shipyard” vadītājs Igors Mitrofanovs intervijā “nra.lv” pastāstīja, ka Viļņa ir pasūtījusi četrus elektrokuģus - viens jau kursē pa Neri, otrs tūlīt būs gatavs, un vēl divi arī būs pabeigti drīz. “Viļņa ir malači. Kopš projekta sākuma ir pagājis tikai knapi pusgads, bet jau pirmais kuģis ir ūdenī un tiek korķēts vaļā šampanietis,” viņš piebilda. Vaicāts, vai var būt tā, ka Rīgas pašvaldība kādreiz pasūtīs elektrokuģus un atjaunos upju satiksmi kā sabiedrisko transportu, viņš atbildēja, ka par šādiem projektiem pagaidām nekas nav dzirdēts.
“Katrai upei ir savas īpatnības, kas jāņem vērā. Nerē ir liela straume, savukārt Daugavā mēdz būt augsti viļņi. Droši vien Rīgai mēs būvētu mazliet citādi konstruētus kuģus,” sacīja jahtu un kuģu būvēšanas eksperts.
Viļņa var, bet Rīga nevar... Te būtu atkal jāvaimanā un jāapskauž kaimiņi. Taču lieta nav vienkārša. Rīgā ir uzbūvēti vairāki tilti un Rīgas HES, kas ir padarījuši kādreiz vēsturiski nozīmīgos upes kuģu maršrutus no sabiedriskā transporta vajadzību viedokļa par bezjēdzīgiem - nav vairs vajadzības pēc kuģa uz Iļģuciemu, jo ir Vanšu tilts, vai Zaķusalu, kur cilvēki vairs nedzīvo, vai uz Doles salu, kurp var aizbraukt ar auto vai divreiz dienā ar satiksmes autobusu. Kad (kādreiz nākamībā) tiks uzbūvēts Ziemeļu šķērsojums, kuģošana pa Daugavu kļūs vēl mazāk nepieciešama. Taču nav arī tā, ka kuģīšiem vai prāmjiem Rīgā nebūtu nekādas nišas. Piemēram, lai nokļūtu no Mangaļsalas un Vecmīlgrāvja Bolderājā, pašlaik jāmēro ilgs, tāls ceļš ar auto vai sabiedrisko transportu caur centru un tad pa otru Daugavas krastu atpakaļ uz ziemeļiem. Bet ar kuģīti tas būtu ļoti ātri.
Droši vien varētu būt kādi maršruti, kas ja ne atmaksātos kā bizness, tad varētu būt pašvaldībai interesanti kā palīgs pilsētas sabiezinātā transporta risinājumiem un dotu iedzīvotājiem kādas papildu ērtības. Ja, piemēram, būtu kuģītis, kas regulāri ved pasažierus pa zigzaga maršrutu no viena Daugavas krasta uz otru - no Bolderājas un Vecmīlgrāvja caur centru līdz gandrīz Salaspilij? Un piestātu visur - Iļģuciemā, Ķīpsalā, Ķengaragā vai Dārziņos. Varbūt kāds tāds maršruts varētu iznākt diezgan veiksmīgs?
Ja šādi kuģīši būtu darbināmi ar elektrību, tad tā taču ir lieliska iespēja pielīmēties kādiem Eiropas Savienības “ilgtspējīgās klimatneitralitātes” projektu ietvariem!
Protams, pastāv arī visādi atturoši faktori - var būt cilvēki, kas baidās no ūdens un jūras slimības. Ja Daugava nikni aizsalst, tad šādam transporta veidam var sanākt sezonāls raksturs. Ir novērots, ka izpriecu kuģīšiem bizness šovasar necik labi nevedas - ja diena nav saulaina un tūristu pilsētā pamaz, kuģis, kam paredzēts startēt pulksten 12 00, izbrauc ap pusdiviem, kamēr sanāk kaut cik pietiekams skaits gribētāju vizināties. To var saprast, jo dzenāt pustukšu kuģi pa Daugavu neatmaksājas - degviela nav lēta.
No otras puses, ja kuģošana, attīstoties jaunām tehnoloģijām, kļūs mazāk dārga un iedzīvotājiem un tūristiem varēs piedāvāt lētākas biļetes, varbūt būs gana daudz ļaužu, kas gribēs paskatīties uz Rīgu no neredzēta rakursa, citi varbūt kuģīti iekļaus savā ikdienā, lai, piemēram, ērtāk nokļūtu uz darbu. Upju transportu Rīga varētu izmantot savam mārketingam - tūristu un potenciālu investoru pievilināšanai.
Latvija ir iesaistījusies daudzos briesmīgi bezjēdzīgos transporta projektos, kuros tiek šķērdēta milzīga nauda. Tad uz to fona upju transporta atdzīvināšana Rīgā varētu būt pat ļoti ilglabspējīga.
