Atbildot uz jautājumu, vai kādreiz varētu atjaunot prāmju kustību no Rīgas, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš TV24 sacīja, ka viņš nav pesimistisks, bet tam ir vairāki nosacījumi.
Rīgas jaunievēlētais vicemērs Edvards Ratnieks, kurš uzņēmies atbildību par drošības, mājokļu un īpašuma, kā arī vides jautājumiem, intervijā stāsta par pirmajiem mēnešiem amatā, aktuālajiem izaicinājumiem un to, kādu Rīgu viņš redz nākotnē. Saruna skar gan pilsētas drošību un imigrācijas politiku, gan patvertņu tīkla izveidi, izglītības vidi un sporta infrastruktūru.
Mežaparka Lielajā estrādē 3. augustā ar kolosālu koncertu uzstājās britu mūziķis Robijs Viljamss. Jau sākotnēji bija skaidrs, ka būs daudz publikas, bija zināms, ka koncerts noslēgsies pavēlu. Bija arī “Rīgas satiksmes” mudinājums – atstāt personiskās mašīnas mājās un uz koncertu doties ar sabiedrisko transportu, jo būs organizēti sabiedriskā transporta papildreisi. Taču rezultātā daudzi no tiem, kuri paklausīja aicinājumam, pēc koncerta uz mājām bija spiesti doties kājām, jo sabiedrisko transportu tā arī nesagaidīja.
Ūdenstransporta attīstība Rīgā ir jāvērtē, pauž portāla NRA aptaujātie Rīgas domnieki. Kamēr Rīga domā, Viļņa jau dara. Lietuvas galvaspilsētā kā sabiedriskais transports sācis kursēt Latvijā būvēts elektrokuģis.
“Ļoti bieži ir tā, ka likumi un noteikumi ir sarakstīti pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados vai divtūkstošo sākumā. Bet tad bija cita saprašana, citas tehnoloģijas, un tā “garāža ir pārbāzta”. Bet ierēdņi strādā pēc šiem vecajiem principiem un vairs nezina, ko drīkst, ko nedrīkst,” intervijā “nra.lv” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts”).
Lielākā daļa iedzīvotāju neatbalsta Rīgas ambiciozo zemju emisijas zonu plānu. Žurnālists un sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Blodons, kurš vairs nedzīvo Rīgā, TV 24 sacīja, ka šis plāns ir "brīnišķīgs", "un lai Rīga nodeg līdz pamatiem", jo šobrīd Rīga ir novesta tik tālu, "ka man Rīgā nav ko darīt" un visi jaunie pārvācas ārpus Rīgas. Skarbus vārdus žurnālists veltīja arī Jūrmalai.
Zemo emisiju zona (ZEZ) ir pilsētas daļa, kurā tiek ieviesti papildu ierobežojumi, lai samazinātu autotransporta radīto gaisa piesārņojumu ar mērķi uzlabot iedzīvotāju un pilsētas viesu veselību.
Populāru politiķu atvases dažkārt ir ar ambīcijām politikā un mēdz kandidēt vēlēšanās. Bet līdz šim vēl nav bijis tik liels ievēlēto dēlu skaits – par Rīgas domes deputātiem ir kļuvuši četri gados jauni politiķi ar pazīstamiem tēvu uzvārdiem, un viņi visi ir no partijas “Latvija pirmajā vietā”.
Rīgas pašvaldības un Latvijas valsts kopuzņēmums “Rīgas siltums” (RS) uz nākamo apkures sezonu pieteicis siltumenerģijas cenu palielināšanu par aptuveni 22% (par 1/5 daļu un vēl mazliet).
Pašvaldību vēlēšanas beigušās, un gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās situācija ir daudzmaz skaidra. Zināmas neskaidrības vērojamas Jelgavā, bet šoreiz ne par to. Par Rīgu, kur nomināli uzvarējusi Aināra Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā”, bet šis spēks no koalīcijas veidošanas sarunu galda ir atstumts. Tagad Šlesers tēlo apvainojušos un mēģina rīkot kaut kādus protestus. Lai jau cenšas. Demokrātiskā sistēmā tas nav aizliegts.
Kā Rīgas domes topošā koalīcija spēs pārvarēt ideoloģiskās pretrunas par praidu un mošeju celtniecību Rīgas centrā, ko iesākt ar kokiem kastēs un stabiņiem Rīgas ielās – par šiem un citiem jautājumiem Rīgas domē ievēlētais “Progresīvo” (PRO) deputāts Mārtiņš Kossovičs piekrita atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumiem tikai rakstiskā veidā.
Kurp virzās Rīga un kurp tā jāvirza - nra.lv saruna ar ilggadējo Rīgas brīvostas pārvaldnieku, tagad Rīgas domes deputāta amata kandidātu no partijas “Latvija pirmajā vietā” Leonīdu Loginovu.
Pašvaldību vēlēšanas beigušās, un var sākties nākamais posms: krēslu dalīšana, kas parasti tiek kautri dēvēta par “darāmo darbu” apspriešanu. Uzreiz gribu noraidīt pārmetumus cinismā vai politiskā ideālisma noliegumā. Vienkārši politikā, tāpat kā sportā vai karā, galvenais ir rezultāts, nevis kurš smukāk spēlējis vai godīgāk karojis.
Jaunākie partiju reitingi Rīgā liecina: lai arī deputātu vietu sadalījums pa partijām nākamajā Rīgas domē (RD) vēl nav zināms, viena lieta ir neapstrīdama – 7. jūnija vēlēšanās Rīgā pārliecinoši uzvarēs “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tiesa, tas vēl nenozīmē, ka viņi būs pie varas. Pastāv varbūtība, ka arī ar visu šo savu uzvaru LPV var palikt opozīcijā.
Vakar gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, gan valdībā slēgtā sēdē mēģināja tikt skaidrībā, kad, kādā veidā un par kādu cenu būtu iespējams novest līdz ekspluatācijai Stradiņa slimnīcas teritorijā iesāktu jaunbūvi, kas jau paguvusi sapelēt.
Namīpašums Rīgā, Skolas ielā 30, atrodas izcilā vietā, dzīvokļi tajā teorētiski varētu būt ļoti vērtīgi. Bēda tikai, ka šī septiņu stāvu ēka ir grausta stāvoklī un vajadzīgs pamatīgs remonts. Dzīvokļu īpašnieki savulaik ir aktīvi rīkojušies, meklējuši iespējas ēku izremontēt un padarīt to energoefektīvu – siltināt, lai nav jāmaksā milzīgi rēķini.
Rīgas domes vēlēšanās arvien spilgtāk iezīmējas jauns balsu zvejošanas lauks – autostāvvietas un viss, kas saistīts ar autobraucēju ērtībām un neērtībām. Šķietamām un patiesām.
Šodien Rīgā liels notikums – Uzvaras parkā tiek atklāts stacionārs panorāmas rats “Riga rise”. Sakot, ka tas ir liels notikums, pat nedomāju ironizēt. Tas patiešām ir mūsu valsts galvaspilsētai nozīmīgs notikums, jo iezīmē jaunu, būtisku vaibstu ne tikai Pārdaugavas siluetā, bet arī Rīgas kopējā tūrisma piedāvājumā.
Azartspēļu nozares ieņēmumi kopumā pagājušajā gadā pieauguši līdz 299,4 miljoniem eiro uz interaktīvo azartspēļu rēķina, kamēr azartspēļu automātu ieņēmumi pazūd kopā ar šiem automātiem.
Piektdienas rīts Zentenes ielas iedzīvotājus pārsteidza ar zāģa skaņām aiz loga. Atbraukusī brigāde stundas laikā likvidēja kļavu, kura gadiem priecēja visos gadalaikos ar savu kuplo vainagu, pavasara ziedu smaržu un krāsainām lapām drūmajās rudens dienās.
