Pagājušā gada 5. aprīlī tika slēgts tilts pār dzelzceļu Rīgā, Altonavas ielā. Tas radījis milzu apgrūtinājumu iedzīvotājiem un sabiedriskajam transportam – ar automašīnu jāmēro lieli lieki attālumi, kustība kļūst lēna, veidojas sastrēgumi. Taču Rīgas domē “kuprainā” tiltiņa problēma ir nolikta tālā atvilktnē, un rodas iespaids, ka par to vairs vispār neviens nedomā. Precīzāk, gandrīz neviens...
Altonavas ielas tiltiņš bija ļoti svarīgs transporta infrastruktūras mezgls. Taču pašvaldībā tika saņemta informācija, ka 1910. gadā būvētajam pārvadam pārbaudes laikā konstatēta iespējama bīstama deformācija. Tā kā pār tiltu ir liela satiksmes plūsma, kursē arī autobusi un zem tilta esošais dzelzceļš rada papildu vibrācijas, tika nolemts pagaidām kustību pār tiltu slēgt līdz padziļinātai pārbaudei. Tā šis “pagaidām” turpinās līdz pat šai dienai.
Pašlaik ir atsākušās mācības Angļu ģimnāzijā un citās ar slēgto tiltiņu saistītās Pārdaugavas mācību iestādēs. Daudzi autobraucēji tagad izmanto Liepājas ielu pie Stradiņa slimnīcas, kur bruģis ar katru nedēļu tiek aizvien vairāk sagandēts, veidojas milzu bedres un tramplīni, uz slimnīcu transportējamie neatliekamās medicīnas pacienti no kušetēm veļas ārā.
“Nra.lv” nosūtīja jautājumus vairākiem Rīgas domes valdošo frakciju vadītājiem un Rīgas Satiksmes un transporta komitejas deputātiem, taču, izņemot Rīgas vicemēru Māri Sprindžuku (“Apvienotais saraksts”), nedēļas laikā neviens nav atbildējis - ieskaitot arī pašus atsaucīgākos, kuri citkārt ar plašsaziņas līdzekļiem runā labprāt un vaļsirdīgi. Problēma laikam ir tā, ka pašvaldības politiķiem pašlaik nav nekā, ko teikt - nav ko apsolīt, tiltiņš ir piemirsies. Un viņi ir mierīgi, jo pirmajās dienās pēc tiltiņa slēgšanas Pārdaugavā valdīja transporta ārprāts, tomēr zeme tāpēc neatvērās - vēlāk ar laiku cilvēki pierada, sāka izbraukt no mājām agrāk, atrada citus ceļus, kā jau pieminēto Liepājas ielu.
Vai tiešām tilts ir tik nedrošs, ka pa to nevar braukt vieglās automašīnas (vismaz vienā virzienā)?
Vai nav iespējams blakus uzbūvēt pagaidu tiltu?
Vai nav iespējams ierīkot pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi vai pārbrauktuves Altonavas un Robežu ielā?
Ja tiktu ieviesta pārbrauktuve Robežu ielā, tā dublētu Ulmaņa gatvi, tomēr jādomā, ka daudzi no Mārupes izvēlētos šo pārbrauktuvi, kas savukārt atslogotu Ulmaņa gatvi.
Robežu ielā pie dzelzceļa pašlaik notiek lieli darbi - ekskavators rok, strādnieki rosās, taču tas nav saistīts ar iespējamu pārbrauktuves izbūvi - tur tiek būvēta neliela autostāvvieta un velosipēdu pieslēgtuve, lai ļaudīm ērtāk kāpt “ViVi” vilcienā, kas pietur Bieriņu/Bērnu slimnīcas stacijā.
Jūlijā par Altonavas ielas tiltiņu intervijā ierunājās Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks. Rakstu lasiet šeit https://nra.lv/neatkariga/intervijas/497584-rigas-vicemers-sprindzuks-ka-uzlabot-dzivi-galvaspilseta.htm.
Tāpēc tagad “nra.lv” uzdeva viņam jautājumu par to atkal. Lūk, ko viņš sacīja: “Esmu savulaik vadījis Ādažu novada pašvaldību, kas, protams, ir daudzkārt mazāka nekā Rīga. Bet man ir priekšstats, kā vajadzētu vadīt pilsētu. Diemžēl pagaidām pašreizējā situācija ir tāda, ka visi grib darīt visu, bet beigās nekas nesanāk, jo budžetā visam nepietiek naudas. Ir vērojams, ka domes pulveris tiek izšauts labiekārtošanā - stabiņi, puķu podi. Arī tas ir labi, taču prioritāri vajadzētu pievērst uzmanību tādām problēmām kā satiksmes artērijas.
Sena tradīcija Rīgas pašvaldībā ir tāda, ka katra institūcija, departaments, komiteja rūpējas par savu lauciņu, bet sadarbība visas pilsētas labā notiek kūtri, lēni vai vispār nenotiek. Tas nekam neder, tas ir neauglīgi. Tāpat sadarbība ar valsts institūcijām un uzņēmumiem varētu būt ciešāka. “Latvijas dzelzceļš” ir paudis viedokli, ka pārbrauktuve Altonavas vai Robežu ielā apdraudēs satiksmes drošību, jo vilcienam tur jābrauc ātri, tur ir līkums... Taču risinājums tur varētu būt braukt lēnāk - varbūt vilciens uz Jūrmalu tad ietu dažas minūtes ilgāk.
Šis nav vienīgais iespējamais risinājums - var uzbūvēt pagaidu tiltu vai varbūt tomēr atgriezties pie domas, vai nevajadzētu atļaut pa Altonavas ielas tiltu ļaut braukt vieglajām automašīnām.
Taču pašlaik nenotiek nekas, nekas netiek risināts, domē ir iesakņojies uzskats, ka vispār nevar neko darīt un jāpaliek tā, kā ir.
Iepriekšējais domes sasaukums ļoti cerēja uz “Rail Baltica”, ka Rīgai pāri gāzīsies Eiropas nauda un tad tiks viss kas būvēts un tajā skaitā tiks būvēts dzelzceļa šķērsojums arī Altonavas ielā. Taču nekas tāds nenotiek un ilgi vēl nenotiks.”
Māris Sprindžuks tomēr solīja šo jautājumu aktualizēt Rīgas domē. Viņam šonedēļ sarunāta tikšanās ar Rīgas Satiksmes un transporta lietu komitejas vadību, pēc tam viņš iecerējis runāt ar Mobilitātes un ārtelpas departamentu un citām institūcijām, kas ir kompetentas šo jautājumu risināt. Viņš uzskata par savu pienākumu savest kopā amatpersonas, lai risinājums tiktu atrasts. “Nevar spīdzināt pilsētu. Nevar tā darīt - slēgt tiltu, pēc tam gudrot, ko darīt, bet beigās neko neizgudrot,” “nra.lv” pauda Māris Sprindžuks.
