Arodbiedrības sarunā ar “nra.lv” sola aizstāvēt trolejbusa vadītāju Larisu, kuras vadītais trolejbuss pagājušajā vasarā iekļuva ceļu satiksmes negadījumā – uz Vanšu tilta iestūrēja stāvošā citā pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” transportlīdzeklī – avārijas dienesta spēkratā.
Trolejbuss cieta sadursmē, bet Larisa un pasažieri palika sveiki un veseli. Pēc kāda laika “Rīgas satiksmes” Zaudējumu un materiālās atbildības izvērtēšanas komisija lēma, ka no Larisas jāiekasē 11 383,52 eiro par trolejbusa remontu.
“Rīgas satiksme” nav apdrošinājusi ar KASKO savu sabiedrisko transportlīdzekļu parku, iepriekš vēstīja TV3 raidījums “Bez tabu”.
Jautājums, vai Larisu aizstāvēs uzņēmuma, nozares arodbiedrības un to jumta organizācijas. Trolejbusa vadītājai piemērotais zaudējumu atlīdzības apjoms ir acīmredzami nesamērīgs un absurds.
Tikai tad, ja ļauns nolūks vai rupja neuzmanība
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Līdz mums viņas lieta vēl nav atnākusi, bet viens ir skaidrs - lai pasargātu sevi no šādām situācijām, iesaku darbiniekiem iestāties arodbiedrībā - tas ir pirmais kontakta punkts, kad darba devējs ceļ kādas pretenzijas vai pieprasa paskaidrojumus.
Ja runājam par darbinieku atbildību, tad tas ir Darba likuma 86. pants, kura 4. daļā sacīts, ka darbinieks, kura darbs saistīts ar zaudējumu rašanās paaugstinātu risku, atbild vienīgi tad, ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.
Ja darbiniece ir trolejbusa vadītāja, tad viņas darbs ir saistīts ar zaudējumu rašanās paaugstinātu risku. Tikai pēc konkrētiem apstākļiem var konstatēt, vai tur ir bijis ļauns nolūks vai rupja neuzmanība. Ja ļauns nolūks vai rupja neuzmanība ir konstatējama, tad viņai ir jāatbild par zaudējumiem; ja nav - tad nav jāatbild.
Darba devējs var celt prasību tiesā. Ja darbiniece piekrīt, ka no viņas piedzen zaudējumus, tad var būt jautājums par ieturējumiem, ko regulē cits likuma pants, kur puses var vienoties par kādu algas ieturējumu katru mēnesi vai varbūt par daļēju kompensēšanu. Šis gadījumus ir pietiekami komplicēts, un, nezinot konkrētos lietas apstākļus, uzreiz nevar pateikt, kā tas risināms.”
“Rīgas satiksme” veic remontu un pilnu apkopi uz darbinieces rēķina
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) valdes priekšsēdētāja Inga Vējiņa “nra.lv” sacīja, ka vistuvākajā laikā iepazīsies ar lietas dokumentiem, uzklausīs Larisu un vienosies ar viņu par turpmākajiem soļiem.
Arī viņa atsaucas uz Darba likuma 86. pantu, kurā paredzēts, ka, ja darbinieks, kura darbs saistīts ar zaudējumu rašanās paaugstinātu risku, atbild vienīgi tad, ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.
Zem vārdiem “rupja neuzmanība” var pavilkt jebko - jebkuru avāriju vai satiksmes noteikumu pārkāpumu. “Kā to vispār iespējams apstrīdēt?” jautāja “nra.lv”.
“Tas, ka viņa savas darbības veikusi ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ, absolūti nekur nepierādās - viņa neesot lietojusi alkoholu, skatījusies savā tālrunī vai iemigusi. To redz videokamerās. Viņa gan savu vainu avārijā nenoliedz.
Bet tomēr summa, kas ir vairāk nekā 11 tūkstoši eiro, nav adekvāta,” uzskata Inga Vējiņa.
“Ir situācijas, kad uzņēmums pēc negadījumiem grib uztaisīt transporta līdzeklim pilnu apkopi, kurā ieraksta visu iespējamo.
Ja darba devējs taupa naudu un nav veicis KASKO apdrošināšanu trolejbusam, tad tas nav godīgi. Manuprāt, viņam ir solidāri jāuzņemas atbildība par remontu. Kāpēc tas jādara tikai darbiniekam? Tas ir paaugstināta riska transporta līdzeklis, bet bez KASKO?
Darba devējs te naudu jau ir ietaupījis, jo nav apdrošinājis transporta līdzekli, un turklāt uztaisa tam remontu uz darbinieka rēķina. Tas izklausās ļoti dīvaini.
Ko darba devējs ir darījis darbinieku labā? Citās valstīs nav tā, ka darbiniekam ir tikai jāstrādā, bet ir arī darba devēja atbildība pret darbiniekiem. Citās valstīs darba devēji ļoti rūpējas par darbinieku labklājību, nodrošina viņiem iespējas atjaunoties fiziski un psiholoģiski,” pauž Inga Vējiņa.
Viņa ir neizpratnē: “Braukt ar tik dārgu, pasakaini dārgu transporta līdzekli un nebūt pasargātam? Trolejbusu vadītāji jau nevar izvēlēties, ar ko braukt - kādu transporta līdzekli viņiem darba devējs iedod, ar tādu brauc. Neviens nebrauc ar tādiem auto, kuru apkopi nevar atļauties samaksāt. Un kā vispār var būt, ka darba devējs neapdrošina savu īpašumu?
Vēl ir dīvaini, ka avārija notika 2. jūlijā, bet jau 5. jūlijā uzņēmums izteica viņai rājienu. Vai tad nav dodams kāds laiks, kurā šādu lēmumu pārsūdzēt?”
Arodbiedrības vadītāja uzskata arī, ka “Rīgas satiksme” stipri pārsniedz savas kompetence robežas un ir tiesas vietā visu ko spriedusi un lēmusi.
Inga Vējiņa sacīja, ka tuvākajā laikā tiksies ar Larisu, detalizēti iepazīsies ar informāciju un dokumentiem, un viņai ir jau arī idejas, kā palīdzēt.
Arodbiedrība LOMTAA uzskata piedziņas summu par nesamērīgu un nepamatotu
Autovadītāju arodbiedrības LOMTAA valdes priekšsēdētājs Ervīns Kubliņš informēja “nra.lv”, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma arodbiedrība nodrošināja Larisai zvērināta advokāta konsultāciju un nepieciešamo juridisko palīdzību. “Pašlaik darba devējs izskata jautājumu par zaudējumu piedziņu no Larisas. Arodbiedrība LOMTAA palīdzēs savam biedram turpmāk arī iespējamajā tiesas procesā, nodrošinot nepieciešamo juridisko palīdzību,” pastāstīja Ervīns Kubliņš.
“Nra.lv” jautāja, vai tādi gadījumi, ka šoferi avarē un viņiem jāsedz zaudējumi, gadās bieži. Vai ir bijuši vēl citi, līdzīgi gadījumi?
“Ņemot vērā satiksmes intensitāti Rīgā un Rīgas satiksmes sabiedriskā transporta reisu daudzumu, ceļu satiksmes negadījumu skaits nav liels un vēl retāki ir tie gadījumi, kad sabiedriskā transporta šoferiem ir jāsedz zaudējumi. Precīzas statistikas arodbiedrībai LOMTAA nav, bet pēc mūsu aplēsēm tie ir 20-30 gadījumi gadā, kad jāsedz zaudējumi,” sacīja arodbiedrības vadītājs.
“Nra.lv” jautāja, vai tā ir parasta prakse, ka trolejbusa vadītājai, lai segtu zaudējumus, jāmaksā gandrīz vai viņas gada alga.
“Tik lielas summas iespējamā piedziņa no darbinieka ir izņēmums. Parasti maksājamās summas ir daudzas reizes mazākas,” atbildēja Ervīns Kubliņš. “Arodbiedrība LOMTAA uzskata, ka tādas summas piedziņa ir nesamērīga un nepamatota, kā arī radīs darbiniekam ārkārtīgi smagas finanšu sekas. Šādas summas piedziņai arodbiedrība viennozīmīgi nepiekrīt,” viņš piebilda.
Darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā
Rīgas reģionālā valsts darba inspekcija “nra.lv” informēja, ka šo gadījumu neizmeklē, tomēr paskaidro, ka darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ.
Rīgas reģionālās valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Šilberga uzsvēra, ka šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana.
Ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.
Ja darba devējs ieturēs zaudējumus no darbinieka darba algas bez darbinieka rakstveida piekrišanas vai pārsniegs ieturējumu apjomu, darbiniekam ir tiesības ar iesniegumu vērsties Valsts darba inspekcijā.
