Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja pirmdien, 8. decembrī, atbalstīja Rīgas attīstības programmas aktualizāciju Rīcības plānā un Investīciju plānā 2026.–2027. gadam. Par aktualizēto dokumentu balsoja septiņi komitejas deputāti, trīs bija pret, bet viens atturējās. Šis balsojums paver ceļu tālākai dokumenta virzībai Rīgas domes komiteju un domes sēžu darba kārtībā.
Rīgas domes Satiksmes infrastruktūras pārvaldes Plānošanas un projektēšanas nodaļas vadītāja Elīna Šarma ziņoja par departamenta kompetencē esošo darbu aktualizāciju Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam Rīcības plānā un Investīciju plānā 2026.-2027. gadam.
Kas plānots un cik tas varētu maksāt?
Rīgas attīstības programmas 2026.-2027. gada Rīcības plānā ietvertas dažādas aktivitātes - sākot ar sabiedriskā transporta ātruma, caurlaides spējas un pasažieru ērtību uzlabošanas pasākumiem, līdz ieguldījumiem veloinfrastruktūras un gājēju tīkla attīstībā.
E. Šarma sēdē ziņoja, ka plāna ietvaros jau šobrīd ir noslēgts 41, patlaban tiek īstenoti 107, apstiprināti 199, bet plānoti vēl 92 jauni projekti. Plānā izceļas arī vairāki stratēģiski nozīmīgi projekti: jaunas sabiedriskā transporta līnijas izbūve Dzelzavas ielā, centrālo veloceļu un to savienojumu paplašināšana, kā arī darbi gājēju infrastruktūras atjaunošanā, tiltu rekonstrukcijā un citos infrastruktūras objektos. Plānā paredzēta arī spēļu laukumu un apgaismojuma infrastruktūras atjaunošana, mikromobilitātes uzlabošana, jaunu velonovietņu un stendu izvietošana, kā arī apkaimju centru labiekārtošana. Vienlaikus tas ir cieši sasaistīts ar lielajiem nacionālā un starptautiskā mēroga projektiem, tostarp “Rail Baltica” integrāciju pilsētvidē.
Plānā izceļas vairāki projekti ar īpaši lielām summām. Piemēram, neatkarīgās sabiedriskā transporta līnijas un veloceliņu izbūve Dzelzavas ielā tiek plānota ar indikatīvajām izmaksām 111 860 000 eiro - augsta summa 5,3 km projektam, kas ietver arī Juglas ielas pārbūvi. Ne mazāk ievērības cienīgs ir pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma jeb mobilitātes punktu izbūves projekts pie sešām dzelzceļa stacijām (Bolderāja, Dauderi, Sarkandaugava, Šķirotava, Zemitāni un Ziemeļblāzma), kur kopējās izmaksas pārsniedz 33 400 000 eiro.
Lēta nav arī projektēšana. Piemēram, būvprojekta izstrādei veloceļa izbūvei Andreja Saharova ielā un Katlakalna ielā plānots tērēt 86 103 eiro. Savukārt veloceļa projektēšanai Ulbrokas ielā - 89 177 eiro. Nedaudz dārgāk būtu arī reāli kaut ko tik vērienīgu uzbūvēt - piemēram, velo un gājēju infrastruktūras izbūve Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai varētu maksāt ap 1 770 000 eiro.
Protams, plānā ir arī liels daudzums diezgan mazu un lokālu darbu. Piemēram, Satekles ielas un Lāčplēša ielas krustojuma pārbūve par 1 000 000 eiro vai ar "Rail Baltica" projektu saistītās infrastruktūras integrēšanas pilsētvidē projektēšana (konkrēti Pildas ielas un Rāznas ielas savienojums) varētu maksāt ap 1 500 000 eiro. Otrajā piemērā runa ir tikai par projekta izstrādes izmaksām, būvniecības izmaksas šobrīd nav zināmas.
Ar Rīgas attīstības programmas Investīciju plānu un naudas summām ikviens var iepazīties Rīgas domes mājaslapā, taču jāvērš uzmanība, ka plānā norādītās summas patlaban ir indikatīvas un projektu realizācijas gaitā var mainīties. Tāpat nav garantēts, ka visas aktivitātes tiks īstenotas, jo finansiālās iespējas ir ierobežotas, norādīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello (“Progresīvie”).
Ar plānu nav gājis viegli
Šī bija jau otrā sēde, kurā tika skatīta plāna aktualizācija. Iepriekšējā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde 24. novembrī tika pārtraukta, sākoties deputātu domstarpībām par izmaksu caurspīdīgumu. Deputāts Ringolds Balodis toreiz norādīja, ka balsojums par projektu sarakstu praktiski akceptē pasākumus neatkarīgi no to indikatīvajām izmaksām. Viņš uzsvēra, ka komitejai pirms lēmuma pieņemšanas būtu rūpīgi jāvērtē aprēķinu pamatotība. Līdz ar to M. Kotello paziņoja par attiecīgā darba kārtības jautājuma atlikšanu, lai nodrošinātu deputātiem iespēju detalizēti iepazīties ar pievienotajiem materiāliem, un ka jautājums tiks skatīts atkārtoti.
Bez opozīcijas jautājumiem un emocijām neiztika arī šoreiz. Sēdes gaitā M. Kotello bija spiesta paziņot par pārtraukumu, lai visi dalībnieki varētu nomierināties un turpināt darbu. Tomēr beigās plāns tika apstiprināts ar pārliecinošu balsu pārsvaru.
Kopējās plāna realizācijas izmaksas tiek lēstas aptuveni 992 miljoni eiro jeb tuvu miljardam. No šīs summas 755 miljoni nāktu no pašvaldības budžeta, bet ap 153 miljoniem no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Projektējam, bet nebūvējam
Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē izgaismojas arīdzan birokrātiska rakstura nejēdzība, kas šajā gadījumā nav tieši atkarīga no komitejas un tās vadītājas rīcības. Tas saistīts ar apstākli, ka ne katru plānā paredzēto projektu iespējams realizēt ierobežota finansējuma dēļ. Uz to sēdes laikā norādīja M. Kotello brīdī, kad aicināja deputātus atbalstīt plāna aktualizāciju: “Mēs nebalsojam par budžetu, šis ir “wishlist” (vēlmju saraksts).”
Tas nozīmē, ka nebūt ne visi aktualizētajā plānā minētie pārsimts jaunie projekti tiks realizēti dzīvē. Katrai no plānotajām aktivitātēm ir atšķirīga prioritātes pakāpe - skalā no 1 līdz 5. Šo gradāciju nosaka atsevišķa Rīgas domes struktūrvienība - Stratēģijas ieviešanas padome. Tādējādi ikvienam ir iespēja Rīgas domes mājaslapā iepazīties ar plānu, atrast tajā sevi interesējošo projektu un saprast, cik liela ir iespējamība, ka tas tiks realizēts.
Tajā pašā laikā visiem plānā minētajiem darbiem jau ir veikta projektēšana, kas arīdzan nav lēta. Ja projekts netiek realizēts, tad šāda projektēšana ir faktiski bezjēdzīga. Komitejas priekšsēdētāja M. Kotello skaidro situāciju:
“Lai, piemēram, projektu nākamgad realizētu, tam jau jābūt uzprojektētam. (..) Tie projekti ir ļoti svarīgi tajā brīdī, kad ir iespēja saņemt Eiropas naudu. Svarīgi, ka projekts jau ir. Ja nav, tad paspēt nav iespējams. Jaunajā Eiropas fondu periodā arī daudz labāk būs, ja ir jau saskaņots būvprojekts.”
M. Kotello gan nevarēja precīzi atbildēt, cik daudz šobrīd ir nerealizētu projektu, kas stāv plauktos, tomēr norādīja, ka daļu no tiem pamazām izdodas “izcelt no plaukta” - kā piemēru minot pašlaik notiekošo Dzirnavu ielas pārbūvi, kuras būvprojekts tapis vēl Nila Ušakova laikā. Vienlaikus ir virkne citu ieceru, kas joprojām guļ bez kustības. Turklāt tikai ar šo sēdes aktualizācijas balsojumu plānam tika pievienoti vēl 92 jauni projekti, kuriem projektēšana jau ir pabeigta un kuri gaida savu izpildes kārtu.
