Rīgas devīto klašu skolēnu vecāki joprojām ir neizpratnē. Ir maija sākums, bet jautājums, kur un kā iestāties 10. klasē, Rīgas skolēniem atkal kļūst par sarežģītu pārbaudījumu. “nra.lv” vērsās Rīgas domē ar lūgumu paskaidrot, kam vecākiem gatavoties jau tagad. Lai gan jautājumi tika uzdoti aprīļa beigās, kad līdz mācību gada beigām palicis pavisam maz laika, atbildes izrādījās lielākoties vispārīgas. Taču arī šādā formā tās vietām izraisa nopietnu izbrīnu. Skaidrojam notiekošo.
Vietu kļūs mazāk
Galvenais jautājums ir, cik reālu vietu tālākai izglītībai būs pieejamas 9. klašu absolventiem. Pērn, pēc Rīgas pašvaldības informācijas, pamatskolu Rīgā pabeidza vairāk nekā 6000 bērnu. Toreiz Rīga plānoja atvērt 158 desmitās klases - kopumā aptuveni 4400 vietu 55 skolās, tostarp sešās valsts ģimnāzijās. Vienlaikus pieteikumus mācībām 10. klasē bija iesnieguši 5279 skolēni, tātad gribētāju bija vairāk nekā vietu.
Šogad situācija izskatās vēl saspringtāka. Atbildē “nra.lv” Rīgas domes atbildīgais departaments norādīja, ka 2026./2027. mācību gadā 10. klases tiks atvērtas “54 vidusskolās un 6 valsts ģimnāzijās”. Formāli tas izklausās pēc 60 izglītības iestādēm. Taču pērnā gada oficiālā Rīgas domes formula bija cita: 55 skolas, tostarp sešas valsts ģimnāzijas. Tāpēc, visticamāk, šā gada atbildē domātas 54 izglītības iestādes kopā, ieskaitot sešas ģimnāzijas. Citiem vārdiem sakot, uzņemšanas tīkls samazinās vismaz par vienu skolu.
Jāpiebilst vēl viena detaļa. Pie vispārizglītojošām skolām Rīgas dome tradicionāli pieskaita arī atsevišķas specializētās vidusskolas - piemēram, Emīla Dārziņa mūzikas skolu, Jaņa Rozentāla mākslas skolu. Skolēnam ar labām vai teicamām sekmēm šādas skolas nav vienkāršs rezerves variants: tajās uzņem pēc īpašām prasībām un profila, nevis vienkārši vispārējā konkursa kārtībā pēc 9. klases.
Tāpēc pat skaitlis “54 izglītības iestādes” nenozīmē, ka katram Rīgas absolventam ir atvērtas 54 līdzvērtīgas durvis. Cik parasto vietu 10. klasēs būs pieejamas 9. klašu absolventiem, pašvaldība aprīļa beigās vēl nepasaka.
Pretendentu var kļūt vairāk
Turklāt nav jābūt statistikas speciālistam, lai saprastu: pretendentu skaits uz vietām Rīgas 10. klasēs nevis samazināsies, bet pieaugs. Iemesls ir skolu tīkla optimizācija ārpus galvaspilsētas. Ja citās pašvaldībās 9. klašu absolventiem kļūst mazāk iespēju turpināt mācības, daļa ģimeņu Rīgu var uzskatīt par drošāku izvēli.
“nra.lv” jautāja gan Rīgas domei, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, cik bērnu no citām pašvaldībām šogad varētu pretendēt uz vietām Rīgas skolās. Prognoze netika sniegta. Tas izskatās dīvaini: runa nav par vecāku privātu minējumu, bet par vienu no uzņemšanas plānošanas pamatrādītājiem.
Tāpēc provizoriskais secinājums šķiet acīmredzams: konkurss var kļūt daudz sīvāks. No Rīgas domes sniegtās atbildes secināms, ka vietu būs vismaz par vienu skolu mazāk, bet potenciālo pretendentu - vairāk.
Kur palika solītā caurspīdība?
Un te atkal interesants pavērsiens. Jau vairākus gadus vecākiem sola saprotamākus un caurspīdīgākus noteikumus pārejai uz vidējo izglītību pēc 9. klases. Tomēr 2026. gada aprīļa beigās ģimenes atkal ir neziņā, jo precīzs vietu skaits nav zināms, pilns uzņemšanas kalendārs nav publicēts, skolu noteikumi vēl nav saskaņoti, bet uz jautājumu par iespējamām Rīgas skolu absolventu priekšrocībām nav atbildes.
Citiem vārdiem sakot, vecākiem tiek piedāvāts gatavoties konkursam, kura parametri līdz galam nav aprēķināti vai vismaz nav publiski izskaidroti.
Viens no vecākiem svarīgākajiem jautājumiem palika bez tiešas atbildes: vai Rīgas skolu absolventiem būs priekšrocības, stājoties 10. klasē savas pilsētas skolās. Rīgas dome nepaskaidroja, vai šāda prioritāte ir paredzēta. Tikmēr tieši šis jautājums kļūst īpaši svarīgs, ja vietu kļūst mazāk, bet pretendentu loks paplašināsies pretendentu dēļ no citām pašvaldībām.
Saredzama arī neatbilstība starp kopējo statistiku un reālo uzņemšanas procedūru. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, 2025./2026. mācību gadā Rīgā bija 139 vispārizglītojošās izglītības iestādes, no tām 76 - vidusskolas. Taču pašvaldības uzņemšanas sistēmā runa nav par visām šīm skolām, bet par ievērojami šaurāku iestāžu sarakstu, kurās reāli tiek atvērtas 10. klases un vietas sadalītas konkursa kārtībā.
“nra.lv” vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu apstiprināt aktuālos statistikas datus par skolu tīklu Latvijā 2026./2027. mācību gadam. Tas ir būtiski arī Rīgas uzņemšanas kontekstā, jo kopējā skolu tīkla optimizācija var ietekmēt pretendentu plūsmu uz galvaspilsētas skolām. Materiāla sagatavošanas brīdī ministrijas apstiprinājums nebija saņemts.
Pat noteikumi līdz 1. maijam vēl nenozīmē skaidrību
Departaments sola apstiprināt vispārējos uzņemšanas noteikumus līdz 1. maijam. Taču tas nenozīmē, ka jau maijā vecāki varēs redzēt pilnu ainu. Pirmkārt, 1. un 4. maijs Latvijā ir svētku dienas, bet 2. un 3. maijs iekrīt brīvdienās. Tātad, pat ja dokuments tiks apstiprināts termiņā, reāli iepazīties ar to un saņemt jebkādus skaidrojumus vecāki varēs ne agrāk kā 5. maijā.
Otrkārt, tas tik un tā būs tikai pirmais noteikumu līmenis. Līdz 15. maijam savi noteikumi būs jāsaskaņo un jāpublicē pašām skolām, bet direktoriem būs jānosaka maksimālais skolēnu skaits 10. klasēs. Tāpēc precīzs vietu skaits, virzieni un konkrētie uzņemšanas nosacījumi kļūs saprotami tikai tuvāk maija otrajai pusei.
Turklāt problēma nav tikai novēlotā informācijas publicēšanā, bet tajā, ka galvenie noteikumi parādās burtiski pēdējā brīdī. Skolas, kas uzņems desmitklasniekus, nerodas 15. maijā. Lēmumi par tīkla optimizāciju tika pieņemti iepriekš - vēl ziemā un pavasarī. Tāpēc vecākiem ir grūti saprast, kāpēc aprīļa beigās joprojām nav pilnas ainas par uzņemšanu 10. klasēs: cik būs vietu, kur tieši tās tiks atvērtas, kādi skolu noteikumi būs spēkā un kā tiks organizēts kontakts ar ģimenēm.
Kur redzēt vietu skaitu? Tikai pieteikuma aizpildīšanas brīdī
Īpašu uzmanību piesaista atbilde uz jautājumu par vietu skaitu katrā skolā un arī par izglītības programmām vai mācību virzieniem. “nra.lv” jautāja, vai šī informācija tiks publicēta atsevišķi. Departaments atbildēja, ka informācija vecākiem būs pieejama pakalpojumu portālā, aizpildot pieteikumu konkursam uzņemšanai 10. klasē.
Tieši šeit rodas galvenais praktiskais jautājums. Ja vecāks vietu skaitu un virzienus redz tikai pieteikuma aizpildīšanas brīdī, kā ģimenei iepriekš salīdzināt skolas, novērtēt bērna iespējas un mierīgi izvēlēties vairākus variantus? Šādā loģikā informācija kļūst pieejama nevis pirms lēmuma pieņemšanas, bet jau pašas procedūras laikā.
Iepriekšējos gados gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Rīgas dome ir norādījušas uz problēmu, ka vecāki mēdz pieteikt bērnu vairākās skolās, lai palielinātu iespēju tikt 10. klasē. Taču šogad rodas iespaids, ka vecākus mēģina atturēt no šādas rīcības nevis ar lielāku skaidrību, bet tieši pretēji - padarot būtisko informāciju par vietām un virzieniem pieejamu tikai pieteikuma aizpildīšanas brīdī.
Mēs godīgi pārlasījām departamenta atbildi vairākas reizes, lai pārliecinātos, ka neesam pārpratuši. Taču atbilde patiešām skan šādi: informācija par vietām vecākiem būs pieejama pakalpojumu portālā, aizpildot pieteikumu konkursam uzņemšanai 10. klasē.
Tas ir īpaši svarīgi, jo runa nav tikai par skolas izvēli. 10. klasē skolēns izvēlas vidējās izglītības virzienu: padziļināto priekšmetu komplektu, profilu un faktiski izglītības trajektoriju nākamajiem trim gadiem. Ja ziņas par vietām un virzieniem kļūst zināmas tikai pieteikuma aizpildīšanas brīdī, vecāks pie ekrāna nonāk nevis kā sagatavots konkursa dalībnieks, bet kā cilvēks, kuram būtisks lēmums jāpieņem gandrīz tiešsaistes režīmā.
Runa nav tikai par vietu, bet par mācību virzienu
Īpaši svarīgi ir tas, ka runa nav vienkārši par vietu 10. klasē. Katra skola piedāvā savu vidējās izglītības virzienu: akadēmisko profilu, padziļināto priekšmetu komplektu, valodu, dabaszinātņu, inženierzinātņu, humanitāro vai citu virzienu. Tāpēc vecāki un skolēns izvēlas ne tikai ēku un rajonu, bet faktiski izglītības ceļu nākamajiem trim gadiem.
Tieši tāpēc noteikumi un vietu saraksts nevar parādīties pēdējā brīdī. Lai izdarītu apzinātu izvēli, ģimenei laikus jāzina, kādas programmas tiks atvērtas, kuri priekšmeti tiks mācīti padziļināti, kādas prasības izvirza skola un cik reālas ir bērna iespējas iekļūt mācīties tieši šajā virzienā.
Pamatskolu absolventi nonāk sliktākā situācijā
Īpaši neaizsargāti šajā situācijā ir pamatskolu absolventi, kuru kļūst arvien vairāk skolu tīkla “optimizācijas” gaitā. Katru šādu optimizāciju pavada Rīgas domes solījumi, ka pamatskolu skolēni būs tādos pašos apstākļos kā citu skolu skolēni. Kā redzams no nākotnes uzņemšanas procedūras, šie solījumi darbojas tieši līdz brīdim, kamēr tie tiek izteikti.
Formāli garantētas vietas “savā” 10. klasē nav arī vidusskolu absolventiem: uzņemšana notiek konkursa kārtībā. Taču šie skolēni un viņu vecāki vismaz zina savu skolu no iekšpuses - kādi virzieni tur parasti tiek atvērti, kā darbojas jau esošās 10. klases, kuri skolotāji māca profila priekšmetus un kādas prasības reāli tiek izvirzītas. Pamatskolu absolventiem šāda atskaites punkta nav.
Tādējādi šāda prakse faktiski diskriminē veselu skolēnu grupu - pamatskolu absolventus. Formāli viņi piedalās tajā pašā konkursā kā pārējie devītklasnieki. Taču viņi tajā ienāk ar mazāku informācijas apjomu, bez pazīstamas skolas vides un bez tieša kontakta ar skolām pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja pilna informācija par vietām, virzieniem un noteikumiem parādās tikai tuvāk maija otrajai pusei, šīm ģimenēm nākas izvēlēties gandrīz akli.
Klātienes pieteikumus pieņems nevis skolas, bet klientu centri
Pieteikumi 10. klasēm tiks iesniegti portālā “latvija.gov.lv”. Tiem, kuri nevarēs izmantot elektronisko pakalpojumu, Rīgas dome sola saglabāt klātienes pieteikšanos. Taču arī te vecākus gaida pārsteigums: klātienē pieteikumu varēs iesniegt nevis izvēlētajā skolā, bet Rīgas Apkaimju iedzīvotāju klientu apkalpošanas centros.
Faktiski runa ir par pašvaldības struktūrām, kas līdz šim nav bijušas daļa no izglītības procesa skolās. Saskaņā ar Rīgas pašvaldības informāciju, šādas vietas pilsētā ir četras: Brīvības ielā, Daugavpils ielā, Eduarda Smiļģa ielā un Slokas ielā.
Jaunajā shēmā starp skolu un potenciālā skolēna vecākiem faktiski tiek izveidota dīvaina administratīva barjera. Vecāks vēršas nevis skolā, kur zina programmu, klases profilu un reālos uzņemšanas nosacījumus, bet pašvaldības klientu centrā. Turklāt šāda struktūra neatbild par izglītības saturu, neveido skolas noteikumus un, spriežot pēc departamenta atbildes, nevarēs paskaidrot, ko ģimenei darīt, ja procedūrā rodas problēmas.
Rezultātā parādās starpnieks, kas pieņem pieteikumu, bet neatbild par pašu izglītības procesu. Ja ģimenei rodas jautājumi par programmu, konkursu, bērna iespējām vai atteikumu uzņemt skolā, nav skaidrs, kurš tieši sniegs saturisku atbildi: skola, departaments, klientu centrs vai informācijas sistēma.
Skola bērnu zina, bet lēmumu izskaidros sistēma
Rezultātā vecāki nonāk paradoksālā situācijā. E-klasē gadiem ir redzami bērna vērtējumi, pārbaudes darbi un mācību sasniegumi - gan skolai, gan vecākiem. Taču brīdī, kad bērnam jāpāriet uz vidējo izglītību, sistēma uz viņu raugās gandrīz kā uz svešu pretendentu: pieteikums no jauna, konkurss no jauna, noteikumi pēdējā brīdī, bet skaidrojumu par rezultātu sniedz nevis skola, bet informācijas sistēma.
Konkursa rezultāti tiks publicēti portālā “latvija.gov.lv”. Uz jautājumu, vai vecāki varēs saprast, kāpēc bērns nav uzņemts konkrētajā skolā, departaments atbildēja, ka konkursa rezultāts tiek iegūts, saskaitot noteikto kritēriju rezultātus, un to veic datu sistēma. Taču kārtība, kā saņemt papildu skaidrojumu vai apstrīdēt rezultātu, departamenta atbildē detalizēti nav atklāta.
Labi organizēta jucekļa risks
Atsevišķa neskaidrība rodas par iestāšanās prasībām. Atbildē departaments norādīja, ka 2026. gadā netiks noteikti papildu vai augstāki vispārējie pašvaldības sliekšņi uzņemšanai 10. klasēs. Taču tas nenozīmē, ka 9. klases absolventam pietiek vienkārši izpildīt valsts minimumu un automātiski viņš varēs iekļūt izvēlētajā skolā.
Jānošķir trīs līmeņi. Pirmais - valsts prasības pamatskolas pabeigšanai. Otrais - konkurss Rīgas vidusskolu 10. klasēs, kur tiek ņemti vērā rezultāti un kritēriji, kas noteikti konkrētās skolas noteikumos. Trešais - valsts ģimnāzijas, kur tradicionāli tiek rīkots atsevišķs iestājpārbaudījums, par kuru informē papildus.
Tieši tāpēc vecākiem ir svarīgi laikus redzēt ne tikai departamenta apstiprināto vispārējo kārtību, bet arī katras konkrētās skolas noteikumus: kuri priekšmeti tiek ņemti vērā, vai būs papildu kritēriji, kā tiek aprēķināts konkursa rezultāts un kādas prasības tiek izvirzītas izvēlētajam mācību virzienam.
Rezultātā rodas labi organizēta jucekļa risks: katrs procedūras elements it kā pastāv atsevišķi, bet kopā tie ģimenei nedod galveno - skaidru atbildi, kur, kad un ar kādām iespējām bērns pēc 9. klases var pretendēt.
Kur meklēt informāciju
Papildu jautājums ir pašas informācijas pieejamība. Atbildē departaments norādīja, ka visa aktuālā informācija tiks izvietota vietnē “iksd.riga.lv”. Taču 30. aprīļa darba dienas beigās pilnas informācijas par uzņemšanu 10. klasēs 2026./2027. mācību gadam šajā vietnē vēl nebija. Tāpēc problēma nav tikai noteikumu apstiprināšanas termiņos, bet arī tajā, kad vecāki reāli varēs vienuviet ieraudzīt visu nepieciešamo informāciju.
Rīgas dome sola sagatavot vecākiem atsevišķu skaidrojumu par atšķirību starp valsts minimālo līmeni, konkursa prasībām un iestājpārbaudījumiem ģimnāzijās. Šiem skaidrojumiem jāparādās departamenta un skolu tīmekļvietnēs pēc iekšējo noteikumu apstiprināšanas.
Skolu tīkls turpina mainīties
Tas viss notiek uz skolu tīkla tālākas pārkārtošanas fona. Jau no 2026./2027. mācību gada izmaiņām jāskar vairākas Rīgas vispārizglītojošās skolas: daļa skolu tiks apvienotas vai pievienotas citām izglītības iestādēm, bet atsevišķos gadījumos plānotas organizatoriskas izmaiņas. Turklāt 2027./2028. mācību gadā Rīga jau plāno apvienot Rīgas Broces liceju ar Rīgas Sarkandaugavas pamatskolu.
Tomēr, kā izriet no Rīgas domes informācijas, optimizācija nav haotisks process. Šie darbi tiek plānoti iepriekš. Tāpēc izlikties, ka katrs mācību gads 10. klašu uzņemšanai sākas it kā pirmo reizi, jau kuro gadu šķiet vismaz dīvaini. Varbūt izglītības sistēmai beidzot vajadzētu apjēgt, ka izglītība ir pakalpojums, nevis privilēģija, kuras sadali organizē departamenti?
