Izglītība

10.jūl
Par Latviešu valodas aģentūras likteni un iespējām atteikties no krievu valodas; par krāpšanos ar valodas sertifikātiem un pedagogu trūkumu skolās, kā arī par mācību iestāžu slēgšanu un “kompetenču izglītību” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV).
3.jūl
Kā labāk, ātrāk un veiksmīgāk pieteikties studijām kādā no četrām lielākajām Latvijas universitātēm – Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, "Neatkarīgā" noskaidroja, pārlūkojot augstskolu mājaslapas internetā, iepazīstoties ar uzņemšanas nosacījumiem un papildu pasākumiem.
25.jun
Mēģināju atcerēties kādu seksa skandālu augstskolā, kurā savulaik mācījos, proti, Latvijas Valsts universitātē (tagad – Latvijas Universitāte). Neatcerējos. Jo par seksa skandālu diez vai varētu nodēvēt kādas gados nobriedušas pasniedzējas apprecēšanos ar krietni jaunāku studentu vai kāda docenta laulības ar savu studenti. Visi pilngadīgi cilvēki, nedara neko neaizliegtu. Protams, runas par viņiem bija, taču – par kuru gan nerunā? “Seksa skandāls”, kas piemeklējis Latvijas Mūzikas akadēmiju (LMA), gan ir citā kategorijā liekams. Bet ir nianses.
8.jun
Jautājums par mācību gada pagarināšanu dažiem politiķiem kļuvis aktuāls, ilgtermiņā vērtējot drošības situāciju Latvijā. Pagarinājuma iespēju valsts aizsardzības mācības (VAM) ietvaros izsaka viens otrs militārais analītiķis, un tā mērķis ir: iesaistīt jauniešus arvien nopietnākās apmācībās. LTV raidījumā “Šodienas jautājums” aizsardzības ministrs Andris Sprūds gan neizrādīja gatavību tūdaļ lemt par mācību gada pagarināšanu, sak, nogaidīsim un izvērtēsim.
7.jun
Kāda tad bija skolotāju protesta galvenā sāpe un kāds tai ir risinājums, kā virzās skolu tīkla sakārtošanas process, kādas pārmaiņas nesīs jaunais mācību gads, kādi izaicinājumi ir pārejā uz mācībām tikai valsts valodā un vai, atsakoties skolās no krievu valodas, neiecērtam paši sev kājā – uz šiem jautājumiem atbildes sniedz izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
20.mai
2024. gada jūnijā noslēdzas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU), kas mājvietu radusi Jelgavā, līdzšinējās rektores Irinas Pilveres pilnvaru laiks. Konkurss uz rektora amatu izsludināts aizvadītā gada nogalē, bet jauna rektora vēlēšanas augstskolas Konventā norisināsies 22. maijā.
3.mai
LTV raidījuma “De facto” neatlaidība, vajājot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Māri Kupču, ir apskaužama. Pēdējā “pētījumā” no amata atstādinātais profesors tika apsūdzēts mobingā, bosingā un favorītismā. “Seksuālā uzmākšanās” vairs “nerullē”, jo Kupča gadījumā tā nav pierādāma, tāpēc jāķeras pie citiem līdzekļiem. Pēc raidījuma mūsu rīcībā nonāca kādas bijušās studentes iesniegums Mūzikas akadēmijai un Ētikas komisijai.
22.apr
Valsts aizsardzības mācība (VAM), kas no 2024. gada septembra obligāti ieviešama jebkurā Latvijas vidusskolā, rada daudzus jautājumus. Bet lielais jautājumu daudzums attiecas galvenokārt uz skolām, kas līdz šim nav pievērsušas uzmanību tik specifiskām mācībām. Siguldas Valsts ģimnāzija ieviesusi VAM jau pirms vairākiem gadiem. Protams, tas notika uz brīvprātības pamatiem. Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst: VAM ieviešana izrādījās ārkārtīgi noderīga.
18.apr
Jaunajā mācību gadā – 2024./2025. – valsts aizsardzības mācība būs obligāts priekšmets visās skolās, tās apguve notiks astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī (izņemot septembri un janvāri) divus secīgus mācību gadus. Šos grozījumus paredz valdības nule atbalstītie grozījumi vispārējās vidējās izglītības standartā. Atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube šos grozījumus uzskata par pēdējo 30 gadu svarīgāko pasākumu jaunatnes patriotiskās audzināšanas jomā. Protams, ir arī problēmas.
17.apr
Vai valstij vajadzētu dotēt žurnālistikas vai politoloģijas studijas; par jaunvārdu radīšanu; par izglītības kvalitāti un augstskolu reitingiem; par mācībspēku piesaisti no ārvalstīm; par Latvijas Universitātes akadēmisko kvartālu Torņakalnā un kā turp pa Rīgas bedrainajām ielām plūdīs studentu un mācībspēku daudzie tūkstoši – intervijas turpinājums ar Latvijas Universitātes rektoru, profesoru, Dr. sc. admin. Gundaru Bērziņu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.
17.apr
LTV raidījumā “Kultūršoks”, kas nonāca ēterā marta sākumā, par saviem piedzīvojumiem runāja septiņas anonīmas studentes, kuras esot cietušas no pasniedzēju seksuālas uzmākšanās, izraisot vispārēju morālo haosu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kurā viņas mācījušās. Patlaban joprojām notiek izmeklēšana, taču sabiedriskajai linča tiesai jau ir savi augļi: par atkāpšanos no amata paziņojis rektors Guntars Prānis.
16.apr
Jaunievēlētais Latvijas Universitātes rektors, profesors, Dr. sc. admin. Gundars Bērziņš TV intervijā “Nra.lv sarunas” stāsta par gaidāmām reformām Latvijas Universitātē (LU), par studiju saturu, kvalitāti, daudzveidību, par studiju sasaisti ar zinātni pētniecību un akadēmisko rezultātu praktisko pielietojamību; rektors atklāj, kur Latvijas Universitātē atrodas tas, kas vairo patriotismu un cementē valstiskuma apziņu.
12.apr
Baltijā lielākajā fizikas festivālā , ļoti spēcīgā konkurencē tiks noteikta erudīcijas konkursa "FIZMIX Eksperiments" uzvarētāju komanda. Tā dosies uz Eiropas kodolpētniecības centru "CERN" Šveicē.
22.mar
Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21. martā notika Spāru svētki – ar spāru vainagu tika izrotāta topošā Rakstu māja. Pie ēkas sapulcējušies universitātes mācībspēki, darbinieki, studenti un viesi sveica cits citu – universitātes pilsētiņā būs vēl par vienu ēku vairāk.
18.mar
Izglītības nozarei pieaudzis finansējums par 180 miljoniem eiro, taču ir strauji jāceļ izglītības kvalitāte, atalgojums pedagogiem, jāsabalansē pedagogu slodzes un jāatrisina vēl daudzi izglītības sistēmas sāpju jautājumi. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 14. martā aicināja ikvienu interesentu piedalīties tiešsaistes sarunā par jauno pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā," uzdodot praktiskus jautājumus.
28.feb
Jūrmalā kaislības uzbangojušas tik augstu, ka brīžiem šķiet: tās noskalos abas skolas – Pumpuru un Jaundubultu – un priežu mežā starp kokiem aizpeldēs abu mācību iestāžu klašu, skolotāju istabas un sporta zāles paliekas… Faktiski bez sabiedriskās apspriešanas un bez risku analīzes Jūrmalas dome (JD) abas skolas nolēma reorganizēt. Vecāki joprojām turas pretim šim plānam un sola vērsties tiesā.
23.feb
Neraugoties uz vecāku lūgumu uz gadu atlikt jautājuma izskatīšanu, Jūrmalas dome 22. februārī pieņēma lēmumu apvienot Pumpuru vidusskolu un Jaundubultu pamatskolu, izveidojot jaunu izglītības iestādi – Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu – jau ar 2024. gada 1. septembri. Pret šādu pašvaldības lēmumu iebilst bērnu vecāki, skolas vadība un pedagogi. Sākta parakstu vākšana pilsoniskās līdzdalības platformā "manabalss.lv", un Pumpuru vidusskolas Skolas padome sola turpināt cīņu par skolas saglabāšanu arī pēc domes lēmuma pieņemšanas.
19.feb
Par skolotāju algām, to apmēriem, par vispārējo un arodizglītību, par programmu “Skola 2030” un vēstures mācīšanu, par mazākumtautību skolām un to, kādēļ ir vērts izvēlēties skolotāja profesiju – intervijas turpinājums ar izglītības un zinātnes ministri, ārsti Andu Čakšu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.
18.feb
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, pēc izglītības ārste pediatre, savulaik strādājusi pie veselības nozares reformām, tagad turpina darbu pie izglītības nozares uzlabošanas. Viņas mērķis ir panākt, lai ikviens bērns Latvijā varētu saņemt kvalitatīvu izglītību. Kāda loma ministrijai un kāda pašvaldībām mazo lauku skolu slēgšanā, ko nozīmē būt skolotājam un ko nozīmē strādāt solā, kuru vada prasmīgs skolas direktors – par šīm un citām tēmām intervija ar ministri TV ciklā “Nra.lv sarunas”.
25.jan
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā". 22. janvārī notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē pašvaldību vadītāji, izglītības speciālisti un pedagogi, diskutējot par šo modeli un citām skolu tīkla reformas aktualitātēm, to analizēja un kritizēja.
22.jan
Tie paši ugunskuri, tas pats ziemīgums un no ietvēm nenotīrīts sniegs, tās pašas debesis un tā pati karstas putras smarža, kas plūda no lielā katla pie Saeimas nama durvīm. Viss bija tas pats. Kā pirms pieciem vai desmit gadiem, atminoties Barikāžu laiku un tiekoties ar kolēģiem, kuri toreiz, 1991. gada janvārī, strādāja, lai ļaudis uzzinātu, kas notiek Rīgā un Latvijā. Tikai krunciņu mums tagad vairāk, un mūsu rindas top retākas. Un tomēr… kaut kas pilnīgi cits bija jaušams 2024. gada Barikāžu piemiņas dienās.
12.jan
“Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentā iecerētās darbības veicinās strauju lauku teritoriju degradāciju,” uzskata Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne. Runa ir par 2023. gadā sagatavoto un uz Ministru kabinetu virzīto informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Situācija ar lauku skolām ir traģiska, un to veicina ministrija ar Andu Čakšu priekšgalā.