Izglītība

17.okt
“Bērni vasarā trīs mēnešu laikā ne tikai aizmirst lielāko daļu no mācību materiāla, bet arī zaudē ieradumu mācīties,” bērnus uzskatot par neattīstītām būtnēm, portālā “Manabalss.lv” parakstu vākšanu uzsācis kāds Pjotrs Kurtukovs, aicinot atteikties no vasaras brīvlaika trīs mēnešu garumā, tā vietā atstājot brīvdienas no 15. jūnija līdz 31. jūlijam. Viedokļi par to ir dažādi.
11.okt
Valsts kontrole (VK) savā revīzijā šovasar secinājusi, ka katru gadu Latvijā sagatavoto vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē. Tomēr 33% jauno pedagogu pamet darbu jau pirmo piecu gadu laikā. Lai spriestu, kā mainīt situāciju, izglītības profesionāļi un pašvaldību pārstāvji 10. oktobrī pulcējās VK rīkotajā diskusijā "Kā stiprināt pedagoga motivāciju darbam profesijā?".
9.okt
Ukraiņu bērniem jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču valsts vēl nav pilnībā izplānojusi, kas, kā un par kādu naudu šiem bērniem iemācīs latviešu valodu. Skolas jau tagad ceļ trauksmi. Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. septembra ukraiņu bērniem Latvijā būs pienākums mācīties klātienē.
5.okt
Joprojām jauna, vienmēr stilīga un tālredzīga – tā var raksturot Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktori Ievu Tarandu, kura Skolotāju dienā organizē zibakciju, lai atgādinātu sabiedrībai, ka ikviens skolotājs “ir jāatbalsta, jo viņš ir cilvēks, kas uzticīgi pilda savas valsts prāta un dvēseles uzlikto darbu”. Kādi šodien ir skolēni? Kā viņiem par daudz, bet kā pietrūkst? Par to un daudz ko citu – saruna ar Ievu Tarandu. Lai gaiša gandarījuma pilna Skolotāju diena!
2.okt
Kas gaida Latviju nākotnē? Atbilžu meklēšana uz šo jautājumu saucas nākotnēšana. Būsim Baltijas tīģeris, vientuļā Latvija, gurdenā Latvija vai Ziemeļvalsts Latvija? Jau šodien jādefinē Latvijas attīstības virzieni, mājas darbi un jāvirza attīstības stratēģija. 30. septembrī Biznesa augstskolā "Turība" notika pirmā Latvijas nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā kopā ar dažādu nozaru uzņēmējiem, ministriem, augstiem ierēdņiem, akadēmiķiem un augstākās izglītības iestāžu rektoriem tika iezīmēti darāmie darbi piecās jomās: uzņēmējdarbībā un eksportā, zinātnē un inovācijās, publiskajā pārvaldē un tiesībās, valsts tēlā un komunikācijā, izglītībā un cilvēkresursos.
28.sep
27. septembrī visā Latvijā norisinājās Eiropas Zinātnieku nakts aktivitātes, piedāvājot daudzveidīgas programmas 35 norises vietās. Ikviens entuziasts un interesents, kuram ikdienā nav nekādas saistības ar zinātni, varēja pētniecību iepazīt tuvāk, saprast tās būtisko lomu mūsdienu pasaulē un uzzināt, ar kādiem sasniegumiem var lepoties Latvijas augstskolu zinātnieki.
13.sep
Kādēļ augstākās izglītības jomā nevalda brīva konkurence; kādēļ nespējam izrauties no ekonomiskās atpalicības; vai patiesi nevēlamies daudz pelnīt un kļūt bagāti – “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar politoloģijas doktoru, Transporta un sakaru institūta rektoru, bijušo Latvijas vēstnieku Beniluksa valstīs, Eiropas Savienībā un NATO Juri Kanelu.
11.sep
Vai iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekmē studentu skaitu augstskolās; kādēļ ārvalstu studenti izvēlas studēt Latvijas augstskolās; ko nozīmē pasaules augstskolu reitingu tabulas; vai Latvijas augstākās izglītības iestādes ir pasaulē konkurētspējīgas; kas kropļo konkurenci augstākās izglītības jomā – “Neatkarīgās” intervija ar politoloģijas doktoru, Transporta un sakaru institūta rektoru, bijušo Latvijas vēstnieku Beniluksa valstīs, Eiropas Savienībā un NATO Juri Kanelu.
5.sep
“Skolā valda nospiedošs noskaņojums, vairāki pedagogi gatavi iet prom,” tā skolas gada sākumu raksturo kāda pedagogu kolektīvam tuva persona. Runa ir par mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā mākslu vidusskola”, īsāk sakot – par Nacionālo mākslu vidusskolu (NMV), par kuras direktori maija beigās iecelta Jolanta Vjakse. Kas pamatā drūmajam noskaņojumam, ja tāds vispār ir?
2.sep
“Sajūtas labākas nekā pērn. Pirmkārt, tāpēc, ka manis vadītajā skolā netrūkst neviena pedagoga. Ir ieviesti dažādi jauninājumi, ir nedaudz sarežģītāks stundu saraksts, ir iesācēju grupas vācu valodā, savukārt pamatskolas klasēs sākam mācīt spāņu valodu.” Tā par jauno mācību gadu stāsta Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents. Kas notiek skolās, un kas notiek ar skolām?
18.aug
Gadu no gada stagnē Latvijas bērnu lasītprasmes rezultāti, lai neteiktu vēl sliktāk: nobažījušās ir gan skolas, gan universitātes, kur viņi pēc tam grib iestāties, toties aptaujātie grāmatizdevēji un tirgotāji ir pārliecināti, ka bērnu literatūra ir gandrīz vai vienīgā droši ejošā prece.
13.aug
Kārtējā iepriekšējā vēstures mācīšanas reforma kārtējo reizi izgāzusies un tās vietā jau pieteikta nākamā reforma pagaidām reformiņas līmenī tikai daļai vidusskolēnu.
10.aug
Nodibinājums "Ata Kronvalda fonds" ir publiskojis Latvijas skolu audzēkņu panākumus 2023./2024. mācību gadā rīkotajās valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, valsts atklātajās olimpiādēs un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē, un rezultāti publicēti vietnē "skolureitings.lv". Šis reitings iezīmē dažas jaunas tendences – atsevišķās grupās Latgales skolas pārspēj Rīgas prestižās skolas, bet mazo skolu grupā šogad sevi piesaka privātskolas. Tā ir likumsakarība, "Neatkarīgajai" norāda Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.
2.aug
Noslēdzoties pieteikumu pieņemšanai 2024./2025. studiju gadam Latvijas augstskolās, vislielākais studētgribētāju pieteikumu skaits – 21 912 – saņemts Latvijas Universitātē (LU). Otro vietu ieņem Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar 11 389 pieteikumiem. Savukārt TOP 3 noslēdz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) ar 3211 saņemtiem pieteikumiem (kopumā šogad saņemti 10 442 reflektantu iesniegumi).
22.jūl
Attālinātās studijas nav jaunums, un daudzi cilvēki to izmanto, tomēr šāda veida pieejai studijām ir gan plusi, gan mīnusi. Transporta un sakaru institūts (TSI) ir izstrādājis unikālu pieeju bakalaura studiju programmai “Datorzinātnes”, kas tiek apgūta hibrīda studiju formā jeb angliski “blended learning” pieejā – studiju process tiek organizēts gan attālināti pašmācības ceļā, gan tiešsaistē, kuras laikā ir iespējams ne tikai klausīties lektora teiktajā, bet arī uzdot jautājumus un veidot diskusiju gan ar pasniedzēju, gan studiju biedriem.
10.jūl
Par Latviešu valodas aģentūras likteni un iespējām atteikties no krievu valodas; par krāpšanos ar valodas sertifikātiem un pedagogu trūkumu skolās, kā arī par mācību iestāžu slēgšanu un “kompetenču izglītību” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV).
3.jūl
Kā labāk, ātrāk un veiksmīgāk pieteikties studijām kādā no četrām lielākajām Latvijas universitātēm – Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, "Neatkarīgā" noskaidroja, pārlūkojot augstskolu mājaslapas internetā, iepazīstoties ar uzņemšanas nosacījumiem un papildu pasākumiem.
25.jun
Mēģināju atcerēties kādu seksa skandālu augstskolā, kurā savulaik mācījos, proti, Latvijas Valsts universitātē (tagad – Latvijas Universitāte). Neatcerējos. Jo par seksa skandālu diez vai varētu nodēvēt kādas gados nobriedušas pasniedzējas apprecēšanos ar krietni jaunāku studentu vai kāda docenta laulības ar savu studenti. Visi pilngadīgi cilvēki, nedara neko neaizliegtu. Protams, runas par viņiem bija, taču – par kuru gan nerunā? “Seksa skandāls”, kas piemeklējis Latvijas Mūzikas akadēmiju (LMA), gan ir citā kategorijā liekams. Bet ir nianses.
8.jun
Jautājums par mācību gada pagarināšanu dažiem politiķiem kļuvis aktuāls, ilgtermiņā vērtējot drošības situāciju Latvijā. Pagarinājuma iespēju valsts aizsardzības mācības (VAM) ietvaros izsaka viens otrs militārais analītiķis, un tā mērķis ir: iesaistīt jauniešus arvien nopietnākās apmācībās. LTV raidījumā “Šodienas jautājums” aizsardzības ministrs Andris Sprūds gan neizrādīja gatavību tūdaļ lemt par mācību gada pagarināšanu, sak, nogaidīsim un izvērtēsim.
7.jun
Kāda tad bija skolotāju protesta galvenā sāpe un kāds tai ir risinājums, kā virzās skolu tīkla sakārtošanas process, kādas pārmaiņas nesīs jaunais mācību gads, kādi izaicinājumi ir pārejā uz mācībām tikai valsts valodā un vai, atsakoties skolās no krievu valodas, neiecērtam paši sev kājā – uz šiem jautājumiem atbildes sniedz izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
20.mai
2024. gada jūnijā noslēdzas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU), kas mājvietu radusi Jelgavā, līdzšinējās rektores Irinas Pilveres pilnvaru laiks. Konkurss uz rektora amatu izsludināts aizvadītā gada nogalē, bet jauna rektora vēlēšanas augstskolas Konventā norisināsies 22. maijā.
3.mai
LTV raidījuma “De facto” neatlaidība, vajājot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Māri Kupču, ir apskaužama. Pēdējā “pētījumā” no amata atstādinātais profesors tika apsūdzēts mobingā, bosingā un favorītismā. “Seksuālā uzmākšanās” vairs “nerullē”, jo Kupča gadījumā tā nav pierādāma, tāpēc jāķeras pie citiem līdzekļiem. Pēc raidījuma mūsu rīcībā nonāca kādas bijušās studentes iesniegums Mūzikas akadēmijai un Ētikas komisijai.