Ukraiņu bērniem jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču valsts vēl nav pilnībā izplānojusi, kas, kā un par kādu naudu šiem bērniem iemācīs latviešu valodu. Skolas jau tagad ceļ trauksmi. Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. septembra ukraiņu bērniem Latvijā būs pienākums mācīties klātienē.
Ukraiņu bērniem ir jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču nepieciešams plašāk diskutēt par veidiem, kā tas notiks. Katrai Ukrainas ģimenei ir sava pieredze šajos grūtajos kara apstākļos un apsvērumi par sava bērna izglītības izvēli, tāpēc būtu nepieciešams vecākiem ļaut izvēlēties mācīšanās iespējas. To 2. oktobrī uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas, Izglītības, kultūras un zinātnes un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju deputāti, informēja Saeimas Preses dienests.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) deputātiem sacīja, ka, karam ieilgstot, visiem bēgļu bērniem ir jāapmeklē vietējās skolas, jo pretējā gadījumā tiek kavēta viņu integrācija Latvijā un vecumam nepieciešamā socializācija ar vienaudžiem. Ministrija iecerējusi skolās ieviest trīs modeļus pēc latviešu valodas zināšanu līmeņa: ir latviešu valodas zināšanas; daļējas latviešu valodas zināšanas; nav latviešu valodas zināšanu. Iecerēts, ka skolas varēs pašas pieņemt lēmumu, cik stundu bēgļiem veltīt latviešu valodas apguvei.
Patlaban Ukrainas bēgļi var izvēlēties, vai bērnus sūtīt Latvijas skolās vai ļaut savām atvasēm turpināt mācības Ukrainā attālinātā režīmā.
Izglītības likums patlaban visiem bērniem Latvijā paredz dažādas izglītības ieguves formas - klātieni, neklātieni, tālmācību, pašizglītību un izglītību ģimenē. Taču izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ko Saeima atbalstījusi pirmajā lasījumā, paredzētu, ka no nākamā gada 1. septembra ukraiņu bērniem Latvijā būtu pienākums mācīties klātienē.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir sagatavoti ideāli scenāriji, taču joprojām nav skaidrs, kā praktiski notiks šo bērnu mācīšanās un kā informācija par šo pienākumu vispār sasniegs ģimenes, pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), akcentējot, ka komisija arī aicinās ministriju sniegt informāciju par izlietotajiem līdzekļiem ukraiņu bērnu atbalstam. Tāpat deputāti vēlas saņemt sīkāku informāciju par praktisko mācību norisi, tostarp metodiskiem materiāliem arī citos mācību priekšmetos.
Ukrainas bērnu lielākais izaicinājums Latvijā ir valodas apguve, lai sekmīgi piedalītos mācību procesā. "Ļoti žēl, ka tikai trešajā kara gadā mēs par to sākam runāt," sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV), norādot, ka Izglītības komisija turpinās vērtēt šo jautājumu. Savukārt Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS) akcentēja, ka būtu plašāk jādomā arī par 12. klašu beidzējiem, kuriem noteikti nav pietiekamas latviešu valodas zināšanas.
Latvijas Vispārējās izglītības sistēmā šā gada 30. septembrī ir reģistrēti vairāk nekā 3800 ukraiņu bēgļu bērni, tajā skaitā pirmsskolas izglītības programmu apgūst 1157 bērni, bet vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas - 2672 skolēni. Profesionālo izglītību apgūst 185 audzēkņi, studē - 348, bet sporta skolās mācās 293 ukraiņu skolēni. Patlaban Latvijas izglītības sistēmā ir nodarbināti 36 ukraiņu skolotāji, liecina IZM dati.
Saeimas komisiju sēdē Rīgas pašvaldības pārstāve informēja, ka Rīgā patlaban dzīvo vairāk nekā 2400 ukraiņu un 256 ģimenēs ir bērni, kuri turpina mācīties Ukrainas skolās. Kopumā uz dzīvi Rīgā ir apmetušās ap 700 ukraiņu ģimeņu.
Samērā daudz ukraiņu ģimeņu dzīvo Jelgavā un Jelgavas novadā. Pēc Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājas Guntas Auzas "Neatkarīgajai" sniegtajiem datiem, 2024./2025. mācību gadā Jelgavas izglītības iestādēs mācās 170 ukraiņu bērni un jaunieši: vispārējās izglītības iestādēs - 106 skolēni, profesiju profesionālās izglītības iestādēs apgūst 23 jaunieši, pirmsskolas izglītības iestādēs mācās 41 bērns. Savukārt 2023./2024. mācību gadā pilsētas izglītības iestādēs (skolās un pirmsskolas iestādēs) izglītību ieguva 149 ukraiņu bērni un jaunieši (53 pirmsskolas izglītības iestādēs, 96 skolās).
2022. gada pavasarī Ukrainas kara bēgļi tika izmitināti Jelgavas novada Zaļeniekos, Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas (KAV) dienesta viesnīcā. Vairāk nekā 40 Ukrainas pilsoņu kopmītnēs dzīvo joprojām, bet septiņi bērni, sākot no bērnudārza vecuma līdz pamatskolēniem, apmeklē Zaļenieku KAV.
"Ejiet uz "Spīdolu," tur ņem ukraiņu bērnus. Tāds priekšstats par mūsu skolu izveidojies Jelgavā," "Neatkarīgajai" atzina Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse, sarunā ieskicējot galvenās problēmas un izaicinājumus, ar ko nākas saskarties skolas pedagogiem un atbalsta personālam, uzņemot skolā un mācot ukraiņu bērnus un jauniešus.
Pašlaik 4.-9. klasēs šajā skolā mācās astoņi ukraiņu bērni. Ir arī viens absolvents - puisis, kurš pērn pabeidza 12. klasi un ir iestājies augstskolā. Turklāt daudzi ukraiņu bērni līdztekus turpina mācīties attālināti Ukrainas skolās.
"Kā viņi pie mums atnāca 2022. gada martā, tā visu laiku kādi mācās, bet daļa ir atgriezušies Ukrainā un vairs mūsu skolā nemācās," turpināja skolas direktore, pieminot arī kādu meiteni, kura pēc pamatizglītības iegūšanas turpina mācīties vidusskolā, un cerams, ka šogad to pabeigs.
"Vislielākais izaicinājums skolotājiem ir sagatavot ukraiņu bērnus tā, lai viņi varētu saņemt izglītības dokumentu un nokārtotu eksāmenu latviešu valodā. Tas nav viegli, ņemot vērā, ka citi bērni latviešu valodu ir mācījušies gadiem ilgi un dzīvojuši šajā vidē," skaidroja I. Vilkārse, uzslavējot savus pedagogus par izdomu, gudrību un sava ceļa meklēšanu, lai ukraiņu bērnus mērķtiecīgi sagatavotu latviešu valodas eksāmena mutvārdu daļai. Bet skolotājiem ir svarīgi procenti un lai nekristu ārā no reitingiem.
Jā, šie bērni var komunicēt latviešu valodā ikdienas līmenī, bet nereti nevar izlasīt un saprast teksta uzdevumu matemātikā, lai gan ar matemātiku neesot tik traki kā, piemēram, ar fiziku, kad jāmeklē kāds pensionēts fizikas skolotājs, kurš ukraiņiem fiziku var paskaidrot krievu valodā.
Jo ir tā, ka gados jaunie pedagogi neprot krievu valodu, arī skolas sociālā pedagoģe un psiholoģe nē, savukārt ukraiņu bērniem esot sliktas angļu valodas zināšanas, viņi to pārvaldot aptuveni 7. klases līmenī. Direktores minētajos piemēros angļu valodas eksāmenu rezultāti ukraiņu bērniem bija 28-32%, matemātikas - 34-38%, latviešu valodas - 19%.
Labi, ka lielākoties katrā klasē tomēr mācoties kāds bērns no ģimenēm, kurās runā krieviski, tad varot viens otram patulkot, bet tas savukārt atkal nemotivējot ukraiņu bērnus apgūt latviešu valodu. "Vai valsts vispār par to kaut ko domā? Mēs esam atstāti vieni ar savu sāpi," secina skolas direktore, piebilstot, ka Latvijā nepilngadīgajiem neesot iespēju latviešu valodu apgūt ātrajos kursos. Tādi ir tikai pieaugušajiem, un tajos var mācīties no 18 gadu vecuma.
I. Vilkārse saka, ka valsts nav gudri izplānojusi, un skola nevar uzņemties atbildību par to, ka ukraiņu bērni nevar apgūt latviešu valodu tādā līmenī, kā valsts gribētu. Skolai nav tādu resursu. "Mēs nevaram maksāt par papildu stundām ukraiņu bērniem, mums tam nav papildu naudas, tas notiek uz mūsu skolotāju algu rēķina," uzsver direktore.
"Atnāk pie manis tētis ar meitu. Jau divarpus gadus dzīvo Latvijā, bet meita nav gājusi nevienā Latvijas skolā, mācījusies mājās tikai attālināti, latviski nerunā, gribēja iestāties 10. klasē. Bet kā? Tad viņi teica, lai ļaujot mācīties kaut vai 9. klasē... Tik un tā būs labāk cilvēkos nekā vienai pašai mājās..." I. Vilkārse padalās vēl ar kādu stāstu un teic, ka šādiem bērniem draud liktenis tikt sūtītiem no vienas skolas uz otru.
"Tas ir ļoti pazemojoši, teikt: jūs pārāk slikti zināt latviešu valodu, un mēs jūs atmetam atpakaļ vēl par vienu gadu, jo īpaši, ja jaunietis saka: bet es jau Ukrainā vidusskolu esmu pabeidzis," atzina I. Vilkārse, piebilstot, ka, piemēram, Zviedrijas skolās ir prakse bērnu "iemest" klasē un pusgadu mācīt tikai valodu.
Viņa savas skolas ukraiņu bērniem, sastopot gaitenī, apjautājoties, kā viņi jūtas. Bērni labi, smaidīgi, lai gan arī kultūras atšķirības liekot sevi manīt. Divreiz gadā I. Vilkārse ukraiņu bērnus aicina pie sevis. Tad viņi runājot par dzīvi, kas pārsteidz Latvijā, kas pārsteidzis ēdienos, kādu attieksmi jūt no Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Reizēm sarunas ir sāpīgas, ir sevišķi ar tiem bērniem, kuriem Ukrainā vairs nav māju - palikuši tikai pamati. Tad direktore stāstot, ka tuvāko piecu gadu laikā, visticamāk, būs jāpaliek Latvijā, jāmācās šeit skolā un jāapgūst latviešu valoda - tas ir šo bērnu dzīves izaicinājums, jābūt lielam gribasspēkam. Bērni ir jauki, brīnišķīgi, un viņu ģimenēm rūp darbs.
Savukārt no Zaļenieku KAV skolotājām "Neatkarīgā" dzirdēja stāstu par kādu ukraiņu puisi, kurš 9. klasi pabeidzis, ar 48% nokārtojot eksāmenu latviešu valodā un 53% - matemātikā. Šādus rezultātus viņš sasniedzis, latviešu valodu iemācoties pusotra gada laikā. Tagad jaunietis apgūst pavāra profesiju Jelgavas Amatu vidusskolā.
Saskaņā ar Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas provizoriskajiem datiem, Lietuvas vispārizglītojošajās skolās šogad mācās aptuveni 7,5 tūkstoši skolēnu, kas atbraukuši no Ukrainas. Pērn, 2023. gadā, mācību gadu uzsāka 9,7 tūkstoši ukraiņu bērnu, raksta lietuviešu interneta medijs "respublika.lt". Saskaņā ar Migrācijas departamenta datiem, termiņa uzturēšanās atļaujas Lietuvā izsniegtas 41 422 Ukrainas kara bēgļiem.
Visvairāk skolēnu no Ukrainas mācās Viļņā - ap 2,9 tūkstošiem, Klaipēdā - 900 887, Šauļos - 372, Jonavas rajonā - 123, Alītā un Ķēdaiņos - ap 100 ukraiņu. Vismazāk ukraiņu bērnu mācās attālākos Lietuvas rajonos - Skodā - trīs, Jonišķos - seši, Kelmes rajonā - astoņi skolēni.
Studijas Lietuvas augstskolās sākuši 1,7 tūkstoši studentu ukraiņu. Savukārt pagājušajā gadā bija aptuveni 2,1 tūkstotis studentu no Ukrainas. Dati par šo mācību gadu pagaidām ir provizoriski.
Visvairāk studentu no Ukrainas studē Viļņas universitātē - 328. Nedaudz mazāk izvēlējušies studēt Vītauta Dižā universitātē - 274 studenti. Šobrīd Mikola Romeras universitātē studē 189 ukraiņi, Viļņas Tehniskajā universitātē - 156, LLC Starptautiskajā universitātē - 137, bet Kauņas Tehnoloģiju universitātē - 108 ukraiņi. Lietuvas augstskolā studē aptuveni 80 studentu no Ukrainas, bet Klaipēdas universitātē - 66 ukraiņi. Līdzīgas tendences bija arī iepriekšējā studiju gadā.
Ministrija apstiprina, ka Lietuvas skolās tiek nodrošināta ukraiņu integrācija, viņiem apgūstot lietuviešu valodu, sazinoties ar vienaudžiem, komunicējot starp skolu un bērna tuviniekiem, reaģējot uz skolēna vajadzībām.
Ierodoties skolēnam vispirms tiek dots adaptācijas periods. Tā ilgumu nosaka skola, un mācību gada laikā šo ilgumu var pielāgot atbilstoši situācijai. Katram skolēnam, kurš ierodas no Ukrainas, tiek sastādīts individuāls izglītības plāns, kas tiek pielāgots viņa spējām un vajadzībām. Ieteicams, lai līdz trim mēnešiem katram skolēnam, kurš ierodas, tiktu nodrošināta asistenta palīdzība.
Pēc ministrijas domām, visiem skolēniem, kuri ierodas no Ukrainas un ir reģistrēti Lietuvas skolās, ir pienākums mācīties lietuviešu valodu. Skolēni lietuviešu valodu var apgūt vispārējās klasēs, izlīdzināšanas klasēs un mobilajās grupās.
Izlīdzināšanas klases un mobilās grupas var izveidot vairākās skolās, kas atrodas pašvaldībā, apvienojot skolēnus no blakus esošajām skolām. Ja ar to nepietiek un skolēniem joprojām ir grūti runāt lietuviešu valodā, lietuviešu valodas apguvei tiek nodrošinātas papildu nodarbības, konsultācijas un cita veida palīdzība. Ieteicams, lai studenti, kuri nerunā lietuviešu valodā, vismaz gadu to apgūtu izlīdzināšanas nodarbībās vai mobilajās grupās.
Pēc ministrijas teiktā, mērķis ir uzraudzīt katru skolēnu. Skolas bērnu labklājības komisijā kopā ar klases vadītāju novērtē, vai skolēnam ir mācīšanās grūtības, vai ir īpašas izglītības vajadzības, nosaka izglītības pakalpojumu un palīdzības vajadzības.
