Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atkal apsver iespēju sūtīt bērnus 1. klasē no sešu, ne septiņu gadu vecuma, kā tas ir pašlaik. Ministrija rēķina, ka līdz ar agrāku skolas gaitu uzsākšanu varētu izdoties ietaupīt valsts budžeta naudu. Sešu gadu vecumā skolas gaitas sāk arī daudzviet citur Eiropā, kas ļauj skolu pabeigt 18, ne 19 gadu vecumā, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" apgalvoja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka šāds paziņojums no ministrijas ir nācis kā izmisums.
Ministre Dace Melbārde gan uzsvēra, ka tā pagaidām ir diskusija, ko IZM vēlas uzsākt, apgalvojot, ka tā ir viena no lielām sistēmiskām pārmaiņām, kas mums atnestu viena gada ekonomiju. Tieši kā varētu ietaupīt un cik daudz, ministre skaidru atbildi nesniedza. Aprēķini pašlaik esot provizoriski, un tos nevarot publiskot.
Vecāku organizācijas "mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa LTV sacīja, ka viņai reāli sāp sirds, jo kolīdz mēs runājam par naudas ietaupīšanu, tā ķeramies klāt bērniem. Viņa uzskata, ka, bērnus laižot skolā no sešiem gadiem, nav iespējams ietaupīt, tikai var sagandēt vēl kaut ko vairāk.
Vecāku organizācija neiebilstu, ja skolu varētu sākt agrāk un agrāk arī pabeigt, taču nevar sešus gadus vecus bērnus ielikt pirmās klases mācību programmā, aizmirstot par to, ka viņi vēl ir bērni. Tieši otrādi, tādā gadījumā nāktos vēl ieguldīt, lai skola būtu pielāgota bērnudārza modelim.
Bērnam ir jājūtas kā bērnam, nevis tās 40 minūtes rātni jāsēž solā, un tad 10 minūšu starpbrīdis, kurā nedrīkst skriet, nedrīkst kliegt, nedrīkst neko darīt. Vai visām skolām ir rotaļu laukumi? Vai bērnus starpbrīžos ved ārā? Bērniem vajag kustēties. "Es teiktu, ka daudzas skolas pat septiņgadniekiem nav piemērotas," sacīja I. Akmentiņa-Smildziņa.
Vai visi bērni var sākt skolas gaitas sešu gadu vecumā? Psihologs un pētnieks Edmunds Vanags uzskata, ka var, tikai tad mācību stundām ir jābūt īsākām, ar garākām pauzēm un ar mācīšanos caur rotaļām. Gan mācību vide, gan saturs jāpielāgo tā vecuma bērnu psiholoģiskajai pakāpei.
"Bez pielāgošanas mācību vides sākumā tad tās būs šausmas," uzskata E. Vanags. Ja vides un citi uzlabošanas darbi tiks izdarīti, tad to var darīt, bet sākotnēji tie varētu būt pat lielāki ieguldījumi, nekā šķiet.
Iecere sākt skolas gaitas sešu gadu vecumā Latvijā tika jau apspriesta pirms vairākiem gadiem, bet tolaik tā galu galā neguva atbalstu.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga TV24 diskusijā "Preses klubs" sacīja, ka šis jautājums darba kārtībā nav pirmoreiz, bet tieši šobrīd šāds paziņojums no ministrijas ir nācis kā izmisums, jo IZM ir otrā pēc lieluma, kurai ir noteikts naudas apmērs, kas jāsamazina - 22,4 miljoni. Lielāka summa ir tikai Satiksmes ministrijai - 23,2 miljoni.
"Un tas ir tas ministrijas piedāvājums, izšķiršanās. Draugi mīļie, nu, ja jūs mūs liekat uz ceļiem ar šādu summu, zinot, ka nozare vēl knapi atguvusies no 2008.-2010. gada krīzes, kad finansējumu samazināja par 40%, tad tagad pateikt, lai samazina šādu summu, tad lai ministre liek galdā scenārijus un politiski lemjam, ko varam darīt. Tur ir arī vēl citi piedāvājumi, par profesionālo izglītību," sacīja I. Vanaga.
Viņa piebilda, ka ieguvumi un riski jau savulaik ir analizēti. LIZDA priekšsēdētāja uzsvēra, ka šī reforma arī kaut ko maksā. Proti, jāpārskata jaunais saturs, mācību līdzekļi, vide - fiziskā un emocionālā, vai ir pieejams personāls. I. Vanaga apgalvoja, ka neņemsies apstrīdēt psihologu atziņas, ka ir atšķirības starp sešgadīgiem un septiņgadīgiem bērniem, un kādai ir jābūt fiziskajai un emocionālajai videi, lai tā būtu piemērotāka šim vecuma posmam.
Viņa ļoti cer, ka tas nenotiks, un to arī nevar tik ātri izdarīt. Ir jāanalizē un jābūt ļoti padziļinātām diskusijām. Pēc I. Vanagas teiktā, ir ļoti skumji, ka ministrija ir spiesta spert šādu soli, lai atrastu naudu, kas tai ir uzlikts par pienākumu. Tur gan nav pateikts, kam tieši jāņem nost, bet sēdiet un domājiet, kā tagad ietaupīt.
Uz jautājumu, kuras ir tās Latvijas "gaišās" galvas, kuras šobrīd plāno ietaupīt uz izglītības rēķina, I. Vanaga atbildēja, ka tas ir kopējs lēmums, ka ir jāatrod 150 miljoni, lai nodrošinātu piecus procentus no IKP drošībai, un tad pēc noteiktas metodikas ir noteikts, cik kurai ministrijai naudas ir jāatnes. Un IZM ieguldījums tad būtu aptuveni 14 procenti.
I. Vanaga politiķus aicinātu tomēr atrast spēku un drosmi, apsēsties pie viena galda ar nozares partneriem. LIZDA padoms ir Singapūras metode, kad arī bija krīze, un viņi vienojās par pārvaldību, caurskatāmību un prioritātēm - drošību, veselību un izglītību.
