Tallinā ir pieaudzis to ģimeņu skaits, kuru dzimtā valoda ir krievu, kas izvēlas savus bērnus sūtīt igauņu skolās. Mazāk skolēnu piesakās bijušajās krievu skolās, kas tagad pāriet uz mācībām igauņu valodā. Saskaņā ar Tallinas mēra vietnieka Alekseja Jašina (“Eesti 200”) teikto, šī tendence ir īpaši pamanāma Hābersti un Lasnamē rajonos, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".
Pagājušā gada rudenī Igaunijā skolas ar krievu mācību valodu, sākot ar pirmo un ceturto klasi, sāka pāreju uz izglītību igauņu valodā. Šoruden otrās un piektās klases skolēniem pievienosies nākamā pirmā un ceturtā klase. Tagad ir kļuvis skaidrs, ka jaunā situācija ietekmē arī skolu izvēli ģimenēs, kuru dzimtā valoda ir krievu.
Runājot ar ERR, Tallinas mēra vietnieks izglītības jautājumos A. Jašins sacīja, ka pagājušajā gadā, pirmajā pārejas gadā uz mācībām igauņu valodā, skolu izvēlē vēl netika novērotas būtiskas izmaiņas.
"Galu galā mēs gaidījām varbūt simt skolēnu, kuri sāks apmeklēt bijušo krievu skolu, bet [viņu ģimenes] gribēja igauņu skolu," viņš atcerējās.
Šobrīd jau ir vērojama atšķirība. Līdz šim galvaspilsēta ir saņēmusi pieteikumus no gandrīz 3200 vecākiem, kuri vēlas reģistrēt savus bērnus vietējās skolās. No tiem 2265 vēlas, lai viņu bērns apmeklētu igauņu skolu, bet 980 vēlas mācīties bijušajā krievu skolā, kas tagad pāriet uz mācībām igauņu valodā.
"Skatoties pa rajoniem, ir ļoti skaidra tendence Hābersti un Lasnamē," atzīmēja A. Jašins.
"Divas igauņu valodas skolas Lasnamē ir ļoti populāras, bet skolas, kas ir pārejas posmā, divus gadus pēc kārtas zaudē pieteikumus," viņš turpināja. "Hābersti divas igauņu valodas skolas saņem arvien vairāk pieteikumu, bet divas vai trīs skolas, kurām jāpāriet uz mācībām igauņu valodā, ir zaudējušas pieteikumus. To var redzēt procentos," sacīja A. Jašins. Šogad pārejas skolām ir iesniegti par 200 mazāk pieteikumu nekā pagājušajā gadā.
"No vienas puses, ir demogrāfiska lejupslīde - kopumā skolām ir pāris simti pieteikumu mazāk," atzina mēra vietnieks. "Bet papildus tam mēs varam redzēt, ka pēdējo divu gadu laikā ir bijis par 350 mazāk pieteikumu pārejas skolām un vēl aptuveni 300 skolām, kurās bērni jau mācījās igauņu valodā," norādīja A. Jašins.
Pagājušajā nedēļā Tallina vēl nebija saņēmusi skolas izvēles pieteikumus no 700 bērniem, kuriem šoruden jāsāk mācīties pirmajā klasē. Pilsētas pašvaldība līdz maija sākumam centīsies sazināties ar vecākiem, lai norīkotu viņus uz tuvāko vietējo skolu.
2023. gadā pieteikumi uz vietām pārejas skolās veidoja 38 procentus no visiem uzņemšanas pieteikumiem pirmajā klasē, bet kopš tā laika šis skaitlis ir samazinājies līdz 30 procentiem. Tādējādi bijušās krievu skolas visā pilsētā ir zaudējušas aptuveni astoņus procentus skolēnu.
Pēc A. Jašina teiktā, pilsētas vadības iniciatīva atvērt četras klases bijušajās krievu skolās bērniem, kuri igauņu valodā runā tikpat labi kā dzimtajā valodā, ir palīdzējusi samazināt šos zaudējumus par aptuveni vienu procentu.
"Mēs centāmies atrast skolas, kurās skolotāji jau ir gatavi pārejai, lai piesaistītu bērnus ar izcilām igauņu valodas prasmēm apkaimes pārejas skolām, kur līmenis faktiski jau ir ļoti labs," viņš skaidroja.
“Tomēr ilgtermiņā pilsētai būs jārisina problēma, ka vairākas pārejas skolas zaudē skolēnus, jo reģionālās skolas, kurās mācās igauņu valodā, ir pārpildītas," sacīja mēra vietnieks.
Tas nozīmē, ka arvien vairāk igauņu valodā runājošo skolēnu būs jāapmeklē pārejas skolas. A. Jašins arī atzīmēja, ka šogad šīm skolām būs jāpieņem darbā papildu skolotāji, kuriem igauņu valoda ir vai nu dzimtā, vai viņiem ir C1 līmeņa valodu prasmes.
Kopumā 88 skolotājiem, kas pašlaik pārvalda B1 līmeni, tika piešķirts pagarinājums, un viņiem līdz augustam ir jānokārto valodas prasmes eksāmens. Ja viņi to nenokārtos, viņu vietā darbā būs jāpieņem igauņu valodā runājošie cilvēki.
"Notiek process, lai pārejas skolas kļūtu par pilnībā igauņu valodas skolām," uzsvēra mēra vietnieks. "Tas ir signāls, ka šīs skolas piedāvā pilnībā igauņu valodas vidi," sacīja A. Jašins.
Tomēr viņš atzina, ka pašreizējā situācija ir tāda, kāda tā ir. Pēc A. Jašina domām, vienīgā skola, kas šobrīd saskaras ar faktisku vietas trūkumu šīs situācijas dēļ, ir skola Lasnamē, kas ir saņēmusi pārāk daudz pieteikumu - no ģimenēm, kurām tā ir viņu apkārtnes skola, kas nozīmē, ka viņiem ir tiesības tur iestāties.
"Bet, kad runa ir par nepieciešamību mācīt dažus bērnus igauņu valodā, mācot to kā dzimto valodu, bet citiem sākotnēji to mācot kā otro valodu, tas prasa mazākas grupas un klases sadalīšanu," viņš paskaidroja.
"To atbalsta valsts un pilsētas līmeņa algas un subsīdijas par katru skolēnu. Kad igauņu valodā mācās cilvēki, kuriem tā nav dzimtā valoda, ir lielāks koeficients un lielāks finansējums, tāpēc ir iespējams nodrošināt vairāk igauņu valodas stundu," atzina Tallinas mēra vietnieks izglītības jomā.
A. Jašins uzskata, ka skolas līdz šim ir ļoti labi tikušas galā ar jauno situāciju. Viņš minēja Tallinas Jerveotsa vidusskolu Hābersti, kā arī Lāgnas vidusskolu un Kuristiku vidusskolu Lasnamē kā piemērus skolām, kurās viss notiek arvien raitāk, lai gan joprojām ir nepieciešamas diskusijas par to, vai varētu būt nepieciešami papildu resursi.
"Tā kā pašreizējā pilsētas vadība neizstrādās nākamā gada budžetu, tas ir kaut kas tāds, kas būs jāapspriež nākamajai pilsētas vadībai," viņš atzīmēja, atsaucoties uz nākamajām vietējo pašvaldību vēlēšanām, kas gaidāmas šoruden.
Visbeidzot, pārejas skolām laika gaitā vajadzētu kļūt par pilnībā igauņu valodas skolām, un, pēc mēra vietnieka domām, šī iespēja ir jāsaskaņo ar vecākiem.
Viņš arī ierosināja, ka skolu direktoriem un Igaunijas skolotājiem vajadzētu apmeklēt bērnudārzus, lai runātu un aicinātu bērnus apmeklēt pārejas skolas.
"Šim nolūkam ir nepieciešamas lielākas pūles, jo ir bijusi sabiedrības stigma, ka igauņu valodā runājošam bērnam bijušajā krievu skolā mācīties nav iespējams, tāpēc situācija ir daudzveidīga," sacīja A. Jašins, piebilstot, ka viņa viedoklis par pilsētas pārejas skolām joprojām ir optimistisks.
Tallinas pilsētas vadība ir izvirzījusi mērķi saglabāt klašu skaitu likumā noteiktajās 24 skolēnu robežās. Pēc mēra vietnieka teiktā, 700 bērnu vecāki skolās vēl nav iesnieguši pieteikumus, bet šobrīd pilsētā ir četras skolas, kurās 24 skolēnu klases jau ir nopietns izaicinājums. Viena no šīm skolām meklē pagaidu papildu telpas tuvumā.
"Tradicionāli skolas, kurām ir pārsniegta kapacitāte, nav iesaistītas pārejas procesā. Tā ir [Tallinas] 21. skola un Gustava Ādolfa vidusskola (GAG)," viņš paskaidroja. "Tās ir vienkārši ļoti populāras skolas, kuras ir ļoti pieprasītas gan skolēnu, gan vecāku vidū. Mums ir jāveido un jāpadara populārākas visas pārējās skolas," savu mērķi atklāja A. Jašins. Viņš uzskata, ka vietējām skolām jābūt pietiekami labām, lai ne visas ģimenes gribētu tās apiet par labu pilsētas centra skolām.
A. Jašins arī neuzskata, ka pietiekami prasmīgu skolotāju atrašana, kuri pārvalda igauņu valodu, kļūs par problēmu. Viņš domā, ka tas ir pilnīgi iespējams.
Tomēr Tallinas mēra vietnieku uztrauc tas, ka samazinās kvalificētu skolotāju īpatsvars. Pagājušajā gadā, kad pirmajā un ceturtajā klasē sākās pāreja uz igauņu valodas izglītību, pusei no pieņemtajiem skolotājiem trūka profesionālās mācīšanas sertifikāta, un kopējais sertificēto skolotāju skaits Igaunijas galvaspilsētā ir samazinājies par vienu procentu.
"Tas ir liels izaicinājums, kas ietekmē daudzas skolas," atzina mēra vietnieks. "Esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim igauņu valodā runājošus cilvēkus ar grādiem, kas stāvēs klases priekšā, bet nākamais lielais solis viņiem ir mācīties, viņus apmācīt tā, lai viņi iegūtu skolotāja kvalifikāciju gada, divu vai trīs gadu laikā," savu pārliecību pauda A. Jašins.
Tallina līdz septembrim vēlas pieņemt darbā 200 izglītības darbinieku, tostarp skolotājus un atbalsta speciālistus.
