Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iepazīstinājusi ar plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma finansēšanas sistēmā, ieviešot jauno modeli "Programma skolā". Jauno modeli paredzēts ieviest no 2025. gada 1. septembra, un tā mērķis ir nodrošināt taisnīgāku pedagogu atalgojumu un uzlabot izglītības kvalitāti visā Latvijā, neatkarīgi no reģionālajām demogrāfijas atšķirībām. Pret jauno modeli iebildušas pašvaldības.
Modelis "Programma skolā" jeb "Nauda seko programmai" nomainīs pašreizējo kārtību "Nauda seko skolēnam". "Programma skolā" nodrošinās taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, kas daudzviet demogrāfisku apstākļu dēļ ir negatīvs un neprognozējami mainīgs. Tas negatīvi atsaucas uz mērķdotāciju, kā rezultātā samazinās pedagogu atalgojums, uzskata IZM.
Šī apstākļa dēļ pašvaldības ir aktīvi strādājušas pie skolu tīkla sakārtošanas, kas veidojis labvēlīgus priekšnosacījumus jaunā modeļa ieviešanai, savā mājaslapā raksta IZM. Arī IZM rīkotajā preses konferencē tika uzsvērts, ka ieviest modeli "Programma skolā" ir politiska apņemšanās, kas novērsīšot netaisnību.
Netaisnība ministrijas ieskatā ir retāk apdzīvotās teritorijas, kur demogrāfijas kritums ir vairāk jūtams un finansējums krītas straujāk, nekā pašvaldības pieņem lēmumu. Šo finansējumu kompensē pedagogs ar savu darbu, kuru bieži vien veic sabiedriskā kārtā. Vai arī finansējuma samazinājumu izjūt ģimenes, saņemot pakalpojumus izglītības iestādē, kas savukārt pakalpojumus nodrošina atbilstoši saņemtajam finansējumam.
Tā kā pašreizējais izglītības modelis "Nauda seko skolēnam" ir jutīgs pret demogrāfisko situāciju, kas nākotnē vēl var pasliktināties, tas tiks nomainīts ar modeli, kurā novērstas iepriekšējā modeļa nepilnības un negatīvie aspekti - "Programma skolā" jeb "Nauda seko programmai", preses konferencē skaidroja IZM.
Jaunais modelis "Programma skolā" nodrošinās finansējumu pilnvērtīgai izglītības programmas īstenošanai, t. sk. mācību plāna nodrošināšanai, atbalsta personālam un administrācijai. Finansējuma aprēķinā tiek ņemts vērā skolēnu skaits klasē, t.i., ļoti maza klase (5-8 skolēni), maza klase (9-16 skolēni), vidēja klase (17-24 skolēni) un liela klase (25 vai vairāk skolēnu). Līdz ar to finansējums tiks nodrošināts katrai izglītības iestādei programmas nodrošināšanai, kas ļaus sakārtot izglītības sistēmu, piesaistot papildu finansējumu.
Jaunais modelis, kas orientēts nevis uz skolēnu skaitu, bet klašu skaitu skolā, nodrošinās finanšu prognozējamību gan pedagogiem, gan skolu direktoriem, nodrošinot arī lielāku skolu darba un finanšu plānošanas autonomiju, kā arī sistēmas stabilitāti. Līdz ar jauno modeli tiks novirzīts arī papildu finansējums skolu atbalsta personālam, piemēram, skolas psihologam, speciālajam pedagogam, pedagoga palīgam u.c.
Jaunais finansēšanas modelis piedāvās vairākas priekšrocības skolēniem un viņu vecākiem, piemēram, skolēniem visā Latvijā būs pieejama augstākas kvalitātes izglītība neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, ko būs iespējams nodrošināt ar augstvērtīgāku izglītības piedāvājumu visās skolās, neatkarīgi no demogrāfiskās situācijas konkrētā pašvaldībā. Tiks nodrošināti papildu resursi skolēnu individuālo vajadzību atbalstam.
Jaunais modelis ir daļa no plašākas stratēģijas Latvijas izglītības sistēmas modernizēšanai, ietverot tajā arī metodisko atbalstu pedagogiem, izglītības kvalitātes monitoringu, latviešu valodas stiprināšanu u.c. aktivitātes. Ja esošā finansēšanas kārtība netiks mainīta, vietās ar negatīviem demogrāfijas rādītājiem skolotāju atalgojums arī turpmāk samazināsies, kas ir pretrunā ar IZM politiku, skaidroja IZM.
Kā jau izskanējis, sākot no 2025. gada 1. janvāra, pedagogiem zemākā algas likme tiks palielināta par 2,6%.
IZM turpinās cieši sadarboties ar pašvaldībām, sociālajiem partneriem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jauno finansēšanas modeli. Jaunais modelis ir svarīgs solis, lai modernizētu Latvijas izglītības sistēmu un paaugstinātu mācību kvalitāti visā valstī.
Iepazīstoties ar IZM preses konferencē rādīto prezentāciju, top skaidrs, kādas pārmaiņas Latvijas izglītības nozarē gaidāmas jau nākamgad. Brīvpusdienas plānots nodrošināt 1.-4. klases izglītojamajiem. Personai ar invaliditāti tiks nodrošināts asistenta pakalpojums. Izglītības iespējas paredzēts nodrošināt arī Latvijā nokļuvušajiem patvēruma meklētājiem. Pedagogiem tiks nodrošināti profesionālās pilnveides kursi, un zemākās mēneša darba algas stundas likmi paredzēts paaugstināt arī skolotājiem, kas strādā privātajās izglītības iestādēs.
Bez algas nepaliks arī pašvaldību dibināto vispārējās izglītības iestāžu pedagogi, tiks segti speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi. Izglītību paredzēts nodrošināt arī Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem. Turpināsies atbalsts pārejai uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā, un valsts piemaksās tiem pedagogiem, kas strādā ar izglītojamajiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguvuši mazākumtautību izglītības programmas.
Apstiprināts prioritārais pasākums "Pedagogu atalgojuma pieaugumam, tai skaitā finansējums pedagogu darba samaksai atbilstoši aktualizētajam skolēnu skaitam", piešķirot pedagogu atalgojuma pieaugumam, sākot ar 2025. gadu, papildu finansējumu - 30 miljonus eiro katru gadu. Mērķis - palielināt zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi par 2,6%. Mērķdotācija pašvaldībām 2025. gada projektā plānota 621 miljons eiro.
Valstī tiks nodrošināta profesionālās izglītības programmu īstenošana, to noteiktajam finansējumam daļēji atbilstot programmu faktiskajām izmaksām, tādējādi veicinot šīs izglītības pieejamību, mācību vides uzlabošanu un izglītības kvalitāti.
Augstākajā izglītībā 2025. gadā plānots pilnībā ieviest jauno institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektu, sākt cikliskās institucionālās akreditācijas ieviešanu, apstiprināt jauno akadēmiskās karjeras modeli un sākt tā ieviešanu.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst tālākai jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" virzībai, ja budžetā tam nav iezīmēts finansējums, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Lai ieviestu jauno modeli "Programma skolā" ar 1. septembri, nākamgad valsts budžetā būtu jāatrod papildu 35,5 miljoni eiro, bet 2026. gadā un turpmāk ik gadu - 106,5 miljoni eiro, liecina jaunākie finansēšanas modeļa aprēķini. Taču nepieciešamais finansējums tam nedz 2025. gada budžetā, nedz turpmāk nav paredzēts. IZM apņēmusies daļu finansējuma atrast, pārskatot savu budžetu, bet atlikušais būs jāatrod valdībai. Šāda iecere atrast finansējumu reformas īstenošanai nepārliecina LPS, kas vēlas, lai nepieciešamie finanšu līdzekļi tiktu iezīmēti budžetā.
"Mums ir bēdīgas dažādas pieredzes, ka kaut ko atrod, pēc tam vairāk nevar atrast un pārliek uz pašvaldības pleciem. Mēs nevaram zīlēt ar pedagogu atalgojumu - būs vai nebūs, savāks vai nesavāks. [..] Tās dažādās spekulācijas tikai nozīmē to, ka ir mēģinājums īstenot nopietnas reformas bez finansējuma," pauda I. Dundure.
LPS pārstāve pauda bažas arī valdības ārkārtas sēdē, kurā skatīja likumprojektu par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. "Mēs neredzam resursu sistēmā, lai varētu šo [modeli] ieviest. Mums svarīgs ir 2026. un 2027. gads, jo, mainot pedagogu atalgojuma sistēmu, ir jābūt skaidrai ilgtspējai," sacīja I. Dundure.
Tikmēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka IZM vispirms jāiesniedz valdībā likumprojekts par jauno finansēšanas modeli. Tā kā nākamā gada budžeta pakotnē šāda likumprojekta nav, pēc premjeres paustā, neesot arī pamats satraukties, ka "kaut kas tiks virzīts bez finansējuma".
IZM budžetā nākamgad paredzēti kopā 1,188 miljardi eiro. Pusi jeb 621 miljonu eiro plānots novirzīt mērķdotācijās pašvaldībām. Nākamā gada budžetā pedagogu atalgojumam iezīmēti 30 miljoni eiro, ko izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) cerēja novirzīt jaunajam modelim "Programma skolā".
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas sēdē politiķe apliecināja, ka 30 miljonus eiro tomēr novirzīs pedagogu algu pieaugumam no 1. janvāra. A. Čakša uzskata, ka nostāja, ka jaunais modelis ir jāievieš no nākamā gada septembra, un tikai zemākās algas likmes celšana vairumam skolotāju neatrisinās problēmu.
Izstrādājot jauno modeli, viens no aspektiem, par kuru tika kaismīgi diskutēts ar LIZDA, bija pedagogu slodzes sastāvs. IZM preses konferencē skaidroja, ka slodzes balanss jau esot iestrādāts jaunajā modelī, attiecīgi vienkārši ceļot zemāko algas likmi, "pati sistēma strādās līdzi", un slodžu balanss ir gradēts pa klašu grupām un "ir draudzīgāks, nekā tas šobrīd ir vidēji Eiropā".
"Ar šo ministrija no sarunām nacionālā līmenī izslēdz jautājumu par to, ir vai nav izglītības iestādē pedagogam sabalansētas slodzes sastāvs. Ja kaut kas nestrādās izglītības līmenī, tas jau nozīmēs, ka ejam iekšā iestādes līmenī, ka tas nav no tā, kā ir uzbūvēti noteikumi vai sadalīts finansējums pašvaldības līmenī," uzsvēra izglītības un zinātnes ministres padomniece Edīte Kanaviņa.
Viņa arī sacīja, ka, izvērtējot provizoriskos datus, kas iegūti no Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS), redzams, ka arī šogad daļai skolotāju (7-8%) pie vienādas slodzes ir algu samazinājums, un šeit ir gan demogrāfijas aspekts, gan arī tas, ka pašvaldība nolēmusi pārdalīt finansējumu no lielākām skolām uz mazākām, lai gan skolēnu skaits nav mainījies.
Tāpat IZM redz, ka skaitliski ļoti mazās skolās (līdz 10%) ir apvienotās klases, kas ir izglītības kvalitāti ietekmējošs faktors. Pašreizējais izglītības modelis ir jutīgāks pret ļoti mazām skolām un skolām, kurās ir ļoti lielas klases. Tāpat, lai skolotājiem nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu, skolas ir spiestas veidot lielas klases, un īpaši tas izpaužas Rīgā. Pierīgai jau ir cits koeficients un atalgojumam paredzēts lielāks finansējums.
Savukārt jaunais modelis motivēs skolas nevis veidot lielas klases, kurās ir vairāk nekā 25 skolēni, bet IZM mērķis ir optimāla klase, kas ir no 20 līdz 24 skolēniem, un arī Rīgai, ja vien ļaus infrastruktūra, tiek veidota šāda iespēja. Pašreizējais modelis pietiekami labi strādā uz Pierīgu un administratīvajiem centriem reģionos, un arī jaunajā modelī aprēķinos nav vērojamas lielas atšķirības.
Jāpiebilst, ka IZM nostāja ir, ka pēc jaunā modeļa klasē nedrīkst būt mazāk par pieciem skolēniem. Ja ir pieci un mazāk, izglītības iestāde var pastāvēt, taču tās uzturēšanu pilnībā finansē pašvaldība.
