Par Aizsardzības ministrijas savādām reakcijām virsnieku zobenu jautājumā, par kūtro dronu koalīciju, par krievu valodas valdīšanu sabiedrisko mediju telpā, par “melno Rīgu” un par Carnikavas gulbja likteni, par terorisma iespējamību Latvijā un daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas NA frakcijas deputātu, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieku, NA priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dombravu.
Politologs Filips Rajevskis raidījumā “nra.lv sarunas” izteicās: “Mēs visi šobrīd draudzīgi skatāmies palēnināto filmu par tuvojošos vilciena katastrofu.” Ar to viņš domāja mūsu valsti, kas virzās uz katastrofu. Situāciju viņš nosauca par “bezdarbību, aizņemšanos un agoniju”. Kā jūs redzat mūsu valstī notiekošo?
Man negribētos uz esošo situāciju skatīties tik fatāli. Taču iekšējā sajūta vismaz gadu ir tāda… līdzīga Rajevska aprakstītajai. Pie varas patlaban ir visnepopulārākā valdība pēdējo 30 gadu laikā, kuras darbībā ir saskatāmas milzīgas problēmas, gan vadot valsti, gan nosakot prioritātes.
Kā šādā pietiekami sensitīvā laikā tiek vadīta, piemēram, Aizsardzības ministrija? Tās darbība ir kritiski vērtējama, un tā ir ārkārtīgi vāja. Ja būtu kāds 2003. vai 2005. gads, tad tik vāju vadību vēl varētu pieciest. Bet šobrīd situācija jau ir tik tālu nobriedusi, ka jāveic straujas izmaiņas. Jā, mans skatījums uz noliekošo nav rožains, un satraukumam patiesībā ir pamats.
Tikko uzmilza skandāls par virsnieku zobeniem. Protams, armijas tradīcijas ir svētas, tomēr šajā laikā varbūt vajadzētu izvērtēt prioritātes: ko vispirms iegādāties - parādes zobenus vai, piemēram, dronus?
Jautājums par zobeniem - tas tāds nenozīmīgs jautājums. Bet aizsardzības ministra rīcība izskatījās savāda: vispirms viņš aizstāvēja “zobenu pozīciju”, pēc tam atkāpās, paziņojot, ka atceļ iepirkumu. Cilvēks mēģina izskatīties populārs, taču patiesībā nezina, ko darīt.
Vai aizsardzības ministrs ir parūpējies par to, lai Valsts aizsardzības dienestā kvalitatīvi notiktu uzņemšana? Kā ir ar karavīru kaujasspējām? Vai aizsardzības industrija attīstās strauji un paredzami? Vai tiek domāts par to, lai militārā taktika pielāgotos jaunajām prasībām, modernajai karadarbībai, kas ir atšķirīga tās, kāda tika praktizēta, teiksim, pirms desmit gadiem? Šie ir krietni būtiskāki jautājumi par to, vai virsniekiem tiek vai netiek iepirkti zobeni.
Pagaidām neizskatās, ka aizsardzības jomā darbotos rūpīgs saimnieks, kas visam seko līdzi un saprot konkrēto nozari.
Nu, kā - mums taču ir dronu koalīcija, kuras iniciatore, kā stāsta, esot tieši Latvija.
Jā, dronu koalīcija tika skaļi pieteikta. Mūsu bruņotajiem spēkiem pietrūkst dronu, bet līdztekus Latvija šajā dronu koalīcijā tika pieteikta kā vadošā valsts. Dabīgi, tas nav labais tonis - šādos laikos kritizēt aizsardzības resoru, bet es gribu teikt, ka ministram ir jāiet prom. Viņš netiek galā.
Vai Nacionālā apvienība ir skaļi - ne tikai tviterlentē - paudusi savu attieksmi pret Aizsardzības ministrijas nevarību? Vai ir pieprasīts, lai ministrs atnāk uz Saeimu un izstāsta, ko tad viņš īsti dara ministrijā?
Jā, esam to darījuši. Esam aicinājuši AM uz attiecīgajām Saeimas komisijām. Tikko bija NA pieprasījums - gan ne Aizsardzības ministrijai, bet plašāk - valdībai. Tas bija adresēts premjerei Siliņai, tostarp arī Aizsardzības un Ārlietu ministrijai.
Par ko bija pieprasījums?
Tas bija saistībā ar ASV noteiktajiem un ES atbildes tarifiem. Kā tas ietekmēs mūsu piegādes, kā tas ietekmēs ASV karavīru atrašanos Latvijā? Tarifu izmaiņas tomēr ir būtiskas. Ir bažas, ka var nobrukt kāds iepirkums aizsardzības jomā. Gribam saprast, kas notiek. Aizsardzības ministrs gan nav nācis ar skaidrojumu, ka viss ir kārtībā.
Par citu jautājumu. Tie latvieši, kuri pārcēlušies uz dzīvi citās valstīs, iespējams, vēlas balsot pašvaldību vēlēšanās, kas Latvijā notiks 7. jūnijā. Viņiem ir tādas tiesības?
ES pilsoņi var balsot mītneszemēs, valstīs, kur viņiem ir īpašums. Piemēram, Īrijas latvietis atbrauc uz savu īpašumu, kas atrodas Madonas novadā, un tur viņš var balsot.
Nav īsti loģiska šāda atļauja balsot tur, kur ir īpašums. Patiesībā taču šie latvieši nedzīvo šeit, viņiem nav zināms, kas nepieciešams šejienes latviešiem. Sanāk, ka ārlatvieši balso nezin par ko, nepārzinādami vietējo situāciju.
Apstākļi mēdz būt atšķirīgi. Tikko runājām par militāro sfēru. Karavīram, kurš uz gadu ir aizsūtīts dienēt kādā rietumvalstī, saikne ar Latviju ir pietiekami spēcīga. Ja konkrētajā pašvaldībā viņam pieder īpašums, kāpēc gan lai viņš nebalsotu? Protams, ir cilvēki, kuriem nav nekādas saiknes ar Latviju, un, ja viņi atbrauc un joka pēc nobalso - tas nav labākais variants.
Vēl viens svarīgs jautājums, uz kuru gribētu dzirdēt Nacionālās apvienības atbildi. Cik ilgi ļausim krievu valodai valdīt sabiedrisko mediju telpā? Vai tad nav saprotams, ka valoda ir ierocis?
Izskatās pēc cīņas ar vējdzirnavām… Nacionālās drošības koncepcija paredzēja, ka uz medijiem tikai latviešu valodā jāpāriet no 2026. gada. Šim procesam ļoti rūpīgi jāseko, lai tas notiktu pilnvērtīgi.
SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis gan uzskata, ka sabiedriskajiem medijiem pilnībā atteikties no krievu valodas nevajadzētu.
Mums vajadzētu atteikties no Sikšņa kunga. Ir cilvēki, kuri ir atbilstoši ieņemamajam amatam, bet ir tādi, kuri pat nesaprot, kuras valsts interesēs viņi darbojas.
Tad rosiniet šādus cilvēkus atcelt no viņu amatiem! Tas ir Saeimas deputātu ziņā. Bet ko iesākt ar “melno Rīgu”? Galvaspilsēta ir pilna ar melnīgsnējiem migrantiem, nav patīkami pārvietoties pa ielām. Zināms, ka ir telpas, kuras šie migranti ir piemērojuši mošeju vajadzībām. Nule kaut kādi divi “bēgļi” Carnikavā, atzīmējot ramadana beigas, noķēra gulbi, iebāza maisā un aizveda nezināmā virzienā. Kāda būs nākamā “izprieca”? Cīnīties pret šiem ”ārzemniekiem” arī ir Saeimas deputātu uzdevums.
Tās ir sekas tam, ka valdība neieklausījās NA aicinājumā - nelaist vaļā šīs “bēgļu” slūžas. Vairākas NA iniciatīvas tika nogremdētas. Un šobrīd valdībā nav neviena spēka, kas patiesi iestātos par nelegālās migrācijas apturēšanu.
Labi, ka Iekšlietu ministrija ir vairāk pievērsusies šai problēmai: biežāk tiek veikti reidi un pārbaudes migrantu mītnesvietās. Liela daļa no šīm personām brīvi pārkāpj noteikumus, turklāt ciniskā veidā. Piemēram, sēžas pie stūres bez autovadītāja apliecības.
Tuvākajā laikā tiks iesniegti grozījumi MK un Saeimā, kas uzliks ierobežojumus nodarbinātībai un augstskolām, kur mēģina iepludināt “studentus”. Vairākas augstskolas ir uzbūvējušas biznesu uz šiem “studentiem”.
Kas virzīs šos grozījumus?
Vai nu Iekšlietu ministrija, vai nu Saeimas komisija. Tam visam apakšā ir lielas biznesa intereses: piemēram, augstskolām tas ir visai izdevīgs veids, kā nopelnīt miljonus. Jūtams, ka ir sākusies pretdarbība no dažu augstskolu puses.
Skaidrs, ka imigrācija ir jāver ciet. Ja latviešu tauta skaitliski samazinās un vienlaikus tiek importēti citu tautu pārstāvji, tad to var uzskatīt par latviešu tautas aizvietošanu. Tā nav nekāda papildināšana.
Nu, kā - premjere Siliņa šos pasaules klaidoņus nosauca par demogrāfijas uzlabotājiem.
Var parēķināt: pēc cik gadiem latvieši kļūs par minoritāti savā valstī, pateicoties šiem “uzlabotājiem”.
Bet vai jums nešķiet, ka politiķi ir pārāk kūtri, lai mainītu šo situāciju? Katru dienu par to jākliedz!
Nevis jākliedz, bet jādara. Iespēju robežās - es runāju par sevi un dažiem saviem kolēģiem - ik pa laikam tiek piedāvātas dažādas iniciatīvas, proti, izmaiņas likumos. Panākt plašāku atbalstu šīm iniciatīvām ir diezgan grūti. Kaut kas izdodas, kaut kas - ne. Pamatā šis migrācijas jautājums interesē tikai NA politiķus, kuri saskata problēmu migrācijā. Koalīcijas partiju skatiens vairāk vērsts uz naudu, ko kaut kādiem uzņēmumiem nes migranti, nevis uz migrācijas problēmām kā tādām.
Vienīgi zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) kaut ko mēģina risināt kopā ar PVD - pārbauda boltistus un voltistus. Bet tas nav valdības kopīgais virziens.
Gribas, lai vienīgais nacionālais spēks - NA - būtu aktīvāks šajā virzienā.
Ik pa brīdim mums ir likumdošanas iniciatīvas. Ir iespējami plašāki likumu grozījumi, un nav pat svarīgi, kurš būs šo grozījumu autors, vienkārši gribas mainīt situāciju uz labo pusi. Kaut vai lai “Jaunā vienotība” paveic šādu darbu.
Es gan ļoti brīnītos, ja šī partija kaut ko tādu izdarītu.
Es arī tam īpaši neticu. Bet ja nu sanāk? Ja migrācijas problēma tiks palaista pašplūsmā, vienā brīdī mēs Latvijā sajutīsim ārvalstnieku noziedzīgo bandu darbību - paskatieties, kas Rietumeiropā jau ir noticis! Tāpat citā līmenī sajutīsim terorisma draudus. Daļa no šiem migrantiem nāk no augsta terorisma riska valstīm, un, ja šo personu skaits pārsniedz saprātīgu skaitli, drošības spēki vairs nespēj kontrolēt procesus, un tad sākas milzīgas problēmas, jo nav kontroles iespēju.
Vai jūs personīgi jūtaties labi šajā (ne)drošības situācijā?
Neviens nevar justies labi, ja blakus notiek pilna mēroga karš. Tomēr iespējams, ka mans viedoklis atšķiras no daudziem citiem: mums ir lielāka drošība nekā 2014. gadā, nekā 1993. gadā. Mēs esam NATO, mums ir daudz sagatavotāki militārie spēki, mūsu teritorijā nav Krievijas karaspēka - kā tas bija vēl 1993. gadā.
Tomēr tas nenozīmē, ka varam atslābt. Mums jāstiprina gan savas, gan - visiem kopīgi - NATO spējas. Arī iekšējā drošībā mums vēl daudz risināmo jautājumu. Mums ir daudz personu, kuras ar sakostiem zobiem turpina dzīvot Latvijā, bet prāts viņiem atrodas Krievijā. Bet pozitīvi ir tas, ka, pateicoties mūsu rosinātajiem un aizstāvētajiem likumu grozījumiem, Krievijas pilsoņu skaits Latvijā ir samazinājies par 10 000. Daļai cilvēku ir nokritušas rozā brilles attiecībā uz Krieviju. Kaut kas iet labo pusi, tomēr problēmas apjoms saglabājas.
