Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināts likumprojekts par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz turpmāk izslēgt neklātieni kā mācību formu pamatskolā un vidusskolā. Rīgas Raiņa vidusskolas skolotāja, starptautisko projektu koordinatore Vivita Ponciusa šobrīd mēģina apstādināt šo grozījumu tālāku virzību un par saviem centieniem pastāstīja "Neatkarīgajai". Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā mums skaidro, ka ministrijas rīcībā neesot informācijas par plāniem likvidēt Rīgas Raiņa vidusskolu.
Rīgas Raiņa vidusskola kopš 1927. gada māca strādājošus jauniešus un nekad nav mainījusi savu profilu. Tā ir vienīgā skola Latvijā, kur jaunieši ar dzirdes traucējumiem neklātienē var iegūt vidējo izglītību. Skolā pašlaik ir pilnībā nokomplektēta 11. klase un tiek realizēta neklātienes programma skolēniem ar dzirdes traucējumiem. 10. klasē arī dzirdīgie bērni mācās zīmju valodu, daudzi no viņiem vēlāk turpina mācības un kļūst par surdotulkiem.
"Mums ir izdevies saaicināt kopā nedzirdīgos no visas Latvijas. Divas reizes nedēļā mums brauc nedzirdīgie jaunieši, citas alternatīvas viņiem Latvijā nav, un tādējādi tiek stiprināta arī nedzirdīgo kopiena. Katru dienu iet uz skolu Valmierā vai Ventspilī viņi nevar, jo ir strādājoši cilvēki.
Mūsu skolēniem ir ģimenes, bērni, viņi strādā un nevar to savienot ar klātieni, ne arī izpildīt likumprojektā paredzēto "kombinēto mācību modeli", kurš pieļauj tikai 20% apmācību realizēt savādākā formā. Arī tālmācība viņiem nav piemērota, un tieši tādēļ skolēni ir izvēlējušies neklātieni, kas iekļauj iespēju fiziski būt un mācīties skolā, bet ne pilnu laiku. Uzskatu, ka šī neklātiene ar papildu finansējumu tieši pieaugušo izglītībai būtu jāpilnveido un jāattīsta kā spēcīgs modelis, kā tas ir lielākoties visā Eiropā," "Neatkarīgajai" uzsvēra V. Ponciusa.
Viņa ir izsūtījusi e-pastus visiem skolu direktoriem ar lūgumu informēt, cik jauniešu viņu skolās mācās neklātienē.
"Šobrīd situācija ir tāda, ka daudzas skolas, skolu direktori man to atzina, ka vispār nav sapratuši, ka šīs izmaiņas skar viņus. Katrs atsevišķi vēl ir komunicējis ar konkrētiem deputātiem, kāds vēl ir komunicējis ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem. Pagātnē ir solīts, ka būs kaut kāda tikšanās, kas līdz šim brīdim nav notikusi.
Man pirmais jautājums ir, kā vispār var pieņemt šādu lēmumu bez diskusijas ar izglītības iestāžu vadītājiem? Kā tas var notikt? Kā viņi, sēžot tur, vispār var saprast, kas notiek šajās skolās, ja sabiedrībā vispār nav bijusi nekāda diskusija?" ir sašutusi V. Ponciusa.
"Kāpēc es vispār visā tajā esmu iekūlusies? Uzzināju, ka likvidē mūsu skolu - Rīgas Raiņa vidusskolu. Ir nomiris skolas direktors. Visu laiku bija tā, ka citas skolas likvidēja un pievienoja mums. Direktors bija jauks, mēs viņu cienījām. 30. janvārī uzzinājām, ka skolu taisās likvidēt. Iepriekš nevienam informācijas nebija, sasauca pedagogus, Rīgas domes Izglītības departamenta pārstāvji nostādīja fakta priekšā, ka likvidē, un jau pēc četrām dienām tās skolas direktore, ar kuru mūs taisījās apvienot, sāka staigāt pa skolu, dot norādījumus, ko vajag mest ārā, ko nevajag. Bijām tādā vieglā šokā. Tik neētiska rīcība! Tu četras dienas iepriekš saņem informāciju, ka šāds lēmums tiks pieņemts kaut kad nākotnē, nevis šodien, rīt vai parīt, un jau pēc dažām dienām pa skolas gaiteņiem staigā jaunais potenciālais skolas vadītājs," "Neatkarīgajai" stāstīja V. Ponciusa.
V. Ponciusa vairākas reizes vērsusies Rīgas domes Izglītības departamentā, kur sapratusi, ka viss ir ļoti bēdīgi. Plāns likvidēt skolu, to mākslīgi "saplēšot" divās daļās - vakarskolas vidusskolas daļu pievienot Šmēlinga vidusskolai (Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolai) un pamatskolu pievienot skolai "Valodiņa" (Rīgas sākumskola "Valodiņa") -, nav īsti saprotams. Kā var deviņas klases pievienot skolai, kurai ir četras klases?
Ir Rīgas Raiņa vidusskola, kurā ir 320 (startā septembrī bija 350), un skola "Valodiņa," kur startā bija 189 skolēni. Kur ir loģika? Kāpēc "Valodiņa" netiek pievienota Raiņa vidusskolai? Saglabājas infrastruktūra, skola nav mākslīgi "jāplēš" uz pusēm u.tml. Atbildes uz šiem jautājumiem skolotāja nesaņēma, taču vairāki deputāti un amatpersonas gan pašvaldībā, gan Saeimā viņai apgalvojuši, ka pieaugušie jau varēs mācīties. "Viņi nesaprot, ar ko tālmācība atšķiras no neklātienes, ka tās ir divas pilnīgi dažādas mācību formas," secināja V. Ponciusa.
"Kad es mūsu 11. klases audzinātājai jautāju, bet kā ar tālmācību, viņa atbildēja, ka mēs paši saprotam, ka tālmācībā nevarēsim, ir vajadzīgs kontakts. Mums arī šeit ļoti patīk atnākt, satikties, parunāties savā starpā. Ir pasniedzējs, apmācības uz vietas, bet tajā pašā laikā mēs nevaram mācīties piecas dienas, jo mums visiem ir darbs, daļai ir ģimene. Tas ir optimālais variants.
"Aizliegtajā paņēmienā" Valsts kontrole teica, ka Latvijā 300 000 pieaugušo ir nepietiekama izglītība. "Progresīvie" ierosināja jauniešu vecumu paaugstināt līdz 30 gadiem. Bet kāda jēga ir paaugstināt jauniešu vecumu, ja likvidē neklātieni? Ko tas jauniešu vecums dos? Pilnīgi nav nekādas jēgas.
Tajā pašā laikā neformālajā izglītībā pieaugušajiem iedala nenormālu naudu. Cilvēkam, pieaugušajam, kuram nav pamatizglītības, bet ir dzīves pieredze, pieder autoserviss, ja viņš gribētu iet tur mācīties programmā, kas paredzēta pieaugušajiem, viņš varētu iet mācīties, kā jādarbojas ar “Latvija.lv” vai kā izmantot SMART ID. Cik naudas tur ir iztērēts? Kas uz tiem kursiem iet mācīties? Turīgi cilvēki, mani kolēģi iet mācīties, tur, kur paši varētu atļauties samaksāt. Es arī esmu izmantojusi šos kursus. Vai kvalitatīvi vai nē, vai mazliet kaut ko ieguvu, bet vai tas ir tās naudas vērts? Nē. Tad labāk iet tālmācības klasē," V. Ponciusa skaidro situāciju.
V. Ponciusa uzskata, ka vakarskola kā iestāde jau ir likvidēta, jo vairs nav šī nosaukuma "vakarskola".
"Pieaugušajiem vairs nav ceļa zīmes, uz kuru skolu ir jādodas, un tagad dome, Izglītības komiteja un Saeima var teikt, ka jums jau ir krities pieaugušo skolēnu skaits. Jā, jo viņi nesaprot, uz kurieni iet. Viņi nesaprot, ka jāiet uz Rīgas Raiņa vidusskolu, jo parasti pilsētās ar Raiņa vārdu ir labākās skolas. Es pati mācījos Tukuma Raiņa ģimnāzijā. Kā viņš var iedomāties, ka Rīgas Raiņa vidusskola iepriekš ir bijusi vakarskola un šeit var realizēt pieaugušo izglītību?
Pieaugušo izglītība ir vienkārši iznīcināta, šī bija drumstaliņa, kas bija palikusi. Un tagad pieliekam punktu visā tajā. Kad apskatās visās vadlīnijās Eiropas Savienībā, Latvijā, visur pieaugušo izglītība ir prioritāte. Un vēl tas smieklīgais citāts, ka valstij pieaugušo izglītība ir jārealizē vakaros. Skaists teikums. Un IZM kopā ar OECD, Latvijas Universitāti ko tādu publicē. Bet kur tas ir dabā? Parādiet man, kur dabā tas ir!" ar ironiju vaicāja V. Ponciusa.
28. aprīlī V. Ponciusa ir uzaicināta savu viedokli prezentēt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, un pagaidām vēl nav skaidrs, kā notiks likumprojekta tālākā virzība.
Savā atbildē "Neatkarīgajai" IZM Komunikācijas nodaļa norāda, ka
Izglītības likums neklātieni definē kā izglītības ieguves formu, kādā izglītojamais daļu no izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas satura apgūst patstāvīgi.
Šodienas izglītības procesā atšķirības starp klātienes un neklātienes formām ir zudušas, jo arī neklātienē mācības ir pedagoga vadīts process, tikai ar mazāku kontaktstundu skaitu, kas tiek īstenotas klātienē darba dienu vakaros un/vai brīvdienās, uzsver ministrija.
"Likumprojekts precizē klātienes apguvi, nosakot, ka tā ir izglītības apguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst pedagoga vadīts, apmeklējot izglītības iestādi, kā arī nosakot, ka izglītības programmu var apgūt, arī izmantojot kombinētās mācības. Likumprojektu izstrādāja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija," atgādina IZM.
Likumprojektā ietvertās kombinētās mācības definētas kā klātienes izglītības procesa organizēšana, izmantojot dažādus elementus - mācības attālināti, tiešsaistē, tehnoloģijām papildinātas mācības, pedagogu vadītas mācības, izvēloties atbilstošāko mācību līdzekļu, metožu un elementu kombināciju. Elementu uzskaitījums var ietvert arī pašvadītas mācības. Izrietoši - tā kā kombinētās mācības piedāvā daudz plašāku elementu un rīku kopu klātienes mācību realizēšanai, tad faktiski neklātienes formas kļūst jau daudz plašākas, nekā tas ir bijis agrāk.
Nolūkā skaidri nodalīt katra izglītības iestāžu tipa funkcijas izglītības programmu īstenošanā izglītības iestāžu tipoloģijas sakārtošana tika veikta 2018. gadā, veicot attiecīgus grozījumus Vispārējās izglītības likumā.
Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas pamatizglītības iestādes, kas īsteno tikai pamatizglītības programmas, ir šādas: 1) sākumskolas; 2) pamatskolas.
Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas vispārējās vidējās izglītības iestādes, kas īsteno vidējās izglītības programmas, ir šādas: 1) vidusskolas; 2) valsts ģimnāzijas. Gan vidusskolas, gan valsts ģimnāzijas ir tiesīgas īstenot arī pamatizglītības programmas. Vienlaikus norādāms, ka normatīvajā regulējumā nav definēts laika rāmis, cikos ir jāsāk vai jābeidz mācību process izglītības iestādē.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likumprojekta izstrādes gaitā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija veica konsultācijas ar ministriju un tās padotības iestādēm, Veselības ministriju, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas nodaļu, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas izglītības vadītāju asociāciju, vecāku organizācijām, Latvijas diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstnieci, Eiropas latviešu apvienības Latvijas biroja pārstāvi, izglītības iestāžu, kas īsteno izglītības programmas tālmācībā, pārstāvjiem.
"Ministrijas rīcībā nav informācijas, ka būtu plānota Rīgas Raiņa vidusskolas reorganizācija. Par izglītības iestādes reorganizēšanu vai likvidēšanu lemj tās dibinātājs. Atbilstoši normatīvajam regulējumam ministrija iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus tikai par valsts izglītības iestāžu reorganizēšanu vai likvidēšanu. Rīgas Raiņa vidusskolas dibinātājs ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, un jautājums būtu uzdodams minētajai valstspilsētai," rakstīts IZM atbildē "Neatkarīgajai".
