Izcilā, daudzas vētras un izglītības ministrus pārcietusī, tomēr vienmēr augstus akreditācijas punktus ieguvusī Lūcijas Rancānes Amatu pamatskola, kas atrodas Rēzeknes novadā, atkal nokļuvusi draudīgā situācijā: ja pašvaldība neatradīs naudu skolotāju algām, skolu var nākties slēgt.
Par skolas likteni jau rakstījām janvārī, par to var lasīt šeit.
“Neatkarīgā” pēta, kas notiek šobrīd.
Viss sākās ar to, ka pedagogi gadiem cīnījās par algu pieaugumu. Tāpat visi saskatīja daudz trūkumu sistēmā “nauda seko skolēnam”, jo katru gadu, gaidot septembri, skolas burtiski karoja par skolēniem. Tādēļ izglītības ministres Andas Čakšas laikā sāka apspriest ideju par pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa maiņu. Par to rakstīju augšminētajā janvāra rakstā.
Tagad ir tapis nākamais dokuments, kas, iespējams, pārtaps MK noteikumos. Pēc ministres domām, galvenais finansējuma avots ir skolu tīkla “sakārtošana”. Respektīvi, skolu likvidēšana. Dokumentā ir iestrādāti algoritmi, kas pašvaldībām - no vienas puses - atslogo budžetu, bet no otras - pārliek izdevumus uz citām pozīcijām, piemēram, uz pārvadājumiem vai uz līdzfinansējumu tām skolām, kuras neatbilst skolēnu skaita kritērijiem, bet tās tomēr gribētu saglabāt. Šis dokuments publicēts 2024. gada 7. novembrī Tiesību aktu projektu portālā.
Dokumenta absolūti birokrātisko valodu nav iespējams “iztulkot”, taču skolas direktore Gundega Rancāne cer uz veselo saprātu un akreditācijas ziņojumu: “Šobrīd pats galvenais būtu panākt, ka Izglītības likumā vai MK noteikumos tomēr iekļauj punktus par izņēmumiem. Tas tika norādīts mūsu akreditācijas ziņojumā, proti, skolu “saglabāt kā izņēmumu”. Mūsu iespēja ir tikai šis “izņēmums”, un es vēlos, lai pašvaldība par šo formulējumu uzstāj ministrijai, balstoties uz akreditācijas ziņojuma ieteikumiem.” Rancāne piebilst, ka skola ar savu darbību vairāku gadu desmitu garumā ir aktīvi popularizējusi novadu: “Tāpēc gaidām, ka arī novads mūs šobrīd atbalstīs. Tāpat esam gatavi turpināt īstenot novada mērķus, idejas, paplašināt funkcijas un tamlīdzīgi. Skolai pienāktos valsts finansējums arī tā iemesla dēļ, ka mēs virzāmies uz nemateriālā kultūras mantojuma statusu, kas arī noteikts ziņojumā. Esmu bijusi jau uz divām konsultācijām Nacionālajā kultūras centrā. Tur mēs saņemam solīto atbalstu.”
Jācer, ka pašvaldība neignorēs akreditācijas komisijas ieteikumus, kur rakstīts, ka “izglītības iestāde nodrošina Latgales tradicionālo amata prasmju saglabāšanu un pārmantošanu (koka krucifiksu darināšana Latgalē, tradicionālā tautas lietišķā māksla, koktēlniecība), kas būtu potenciāli izvērtējamas iekļaušanai Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un kam nepieciešama neatliekama saglabāšana saskaņā ar Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu; iestādes darbības pārtraukšanas gadījumā ir ticami, ka vismaz daļa amata prasmes varētu pilnībā izzust; iekļaušanai Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā būtu izvērtējams arī Rancānu dzimtas ieguldījums latviskās un latgaliskās dzīvesziņas veicināšanā”.
Atgādināsim, ka Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola (tagad tā ir pamatskola) 1992. gadā ir dibināta, lai bērniem un jauniešiem līdzās vispārizglītojošajiem priekšmetiem piedāvātu iespēju attīstīt talantus mākslā un tradicionālajā daiļamatniecībā, lai saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm latviešu tautas mākslas prasmes.
Makašānu skola ir unikāla ar tās vidi, izglītības programmām, kultūras, mākslas un sporta aktivitātēm vispusīgai personības izaugsmei.
Makašānu skola savulaik aktīvi iekļāvās Atmodas laika nacionālās identitātes apziņas veidošanas procesā. Izglītības iestāde gadu desmitiem savā nišā turpina sniegt konkurētspējīgu, iekļaujošu, kultūrvidē integrētu vispārējo profesionāli orientēto un vispārējo pamatizglītību, kā arī nodrošina patriotisku, vērtībās orientētu audzināšanu, pilsonisku atbildību un kultūrizglītību ne tikai jauniešiem no Rēzeknes novada, bet no visas Latgales un Vidzemes novadiem.
Vairāk nekā divdesmit piecu gadu pieredze, īstenojot profesionāli orientētā virziena programmas, ļauj secināt, ka šāds izglītības iestādes modelis ir veiksmīgs un piemērots tiem skolēniem, kuri savu turpmāko izglītības un darba dzīvi vēlas saistīt ar latviešu tautas mākslas tradīcijās un dizaina izpratnē balstītajām kompetencēm. Profesionālā izglītība agrīnā vecumā nodrošina optimālu teorētisko un praktisko nodarbību līdzsvaru, attīsta radošumu, atklāj talantus un palielina vidusskolas absolventu konkurētspēju darba tirgū.
Skolas absolventi kļuvuši par amatniekiem un uzņēmējiem, pedagogiem, inženieriem. Viņi veiksmīgi atraduši darbu, jau beidzot vidusskolu. Amatu vidusskolas darbības laikā ir mērķtiecīgi izveidotas unikālas izglītības, kultūras, audzināšanas tradīcijas un personībai draudzīga, iekļaujoša un estētiska vide, kas balstīta latviešu tradicionālajā kultūrā, sniedzot būtisku ieguldījumu šī mantojuma kopšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm.
Rēzeknes novada izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra sarunā ar “Neatkarīgo” skaidro, ka ik gadu tiek izveidota darba grupa, kas vērtē skolu tīkla stāvokli, lai lemtu par iespējamām reorganizācijām. Arī tagad ir tāda darba grupa.
“Jaunais finansēšanas modelis, izskatās, nākamajā gadā tiks realizēts, un tas nozīmē, ka pašvaldībai tas būs liels slogs - finansēt skolas, kurās nebūs nodrošināts bērnu skaits atbilstoši nosacījumiem,” stāsta Skudra, “un tās ir trīs mācību iestādes - Makašānu, Rēznas un Feimaņu skola. Ja mācību iestāde ir pierobežas skola, tad tas glābj situāciju. Minētās trīs skolas neatrodas pierobežas zonā. Ja Izglītības ministrija nenāks pretim, tad… Runājot par Makašānu pamatskolu - ja tai netiks noteikts izņēmuma statuss, baidos, ka pašvaldībai nebūs līdzekļu, lai šo skolu finansētu.”
Skudra piebilst, ka tas nav pašmērķis - likvidēt skolas. “Katru gadu skolas tiek slēgtas vai apvienotas. Iemesls tam - iedzīvotāju skaita samazināšanās. Makašānu skolā ir 58 audzēkņi, un esošajā finansēšanas modelī, kad “nauda seko skolēnam”, mēs varam nosegt mācību procesu. Jaunais finansēšanas modelis prasītu no pašvaldības 160 000 eiro. Un tas tikai Makašāniem vien. Mana vēlme ir, lai Izglītības ministrija piešķirtu Makašānu skolai izņēmuma statusu un simtprocentīgu finansējumu pedagogu darba samaksai.”
Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore Ērika Teirumnieka kā galvenos argumentus Makašānu pamatskolas likvidācijai min audzēkņu nelielo skaitu, kuru lielākā daļa neesot Rēzeknes novada iedzīvotāji, kā arī izmaksas uz vienu audzēkni, kas esot visaugstākās Rēzeknes novadā.
Teirumnieka turpina: “Akreditācijas komisijā mēs daudz runājām par Makašānu skolas nozīmi, ņemot vērā lokālo kultūras ietekmi. Savulaik Makašāni tiešām bija amatu skola, un akreditācijas komisijā mēs visi piekritām, ka skolai jākļūst par kultūras centru. Manā skatījumā - es šīs darbības patlaban neredzu. Mani māc bažas par mācību kvalitāti, jo daudzi audzēkņi paliek uz otro gadu, nevar nokārtot centralizētos eksāmenus. Runājot par arodizglītību, es neesmu pārliecināta, ka bērni līdz 9. klasei ir spējīgi apgūt arodu.”
Uz Teirumniekas apgalvojumiem reaģēja skolas direktore Gundega Rancāne: “Mūsu skolā kopš dibināšanas laika ir bijis liels īpatsvars skolēnu, kuri pie mums dodas mācīties no daudziem Latvijas novadiem, jo viņi ir izvēlējušies mūsu programmas. Arī tagad tā ir. Visas tās pamatskolas, no kurām nāca bērni uz vidusskolu, sākot no Valkas līdz Preiļiem, ir likvidētas, mums nebija izredžu saglabāt vidusskolu, tomēr visiem spēkiem stiprinām pamatskolu, turpinot mācīt tradicionālās amatu prasmes.
Parasti mūs uzslavēja par to, ka mēs piesaistām citu pašvaldību skolēnus, jo savstarpējos norēķinos no tām pašvaldībām nāca nauda. Tagad to visu apgriež otrādi. Teirumnieka melo par eksāmeniem. Vidusskolēni vispār nekad nav izkrituši centralizētajos eksāmenos. No pamatskolas audzēkņiem bija viena reize matemātikā, otrs skolēns neatnāca uz visiem eksāmeniem citugad. Citās līdzīgās skolās novadā izkrita pat seši skolēni vienā gadā. Tā ir statistika. Uz otro gadu paliek pa kādam skolēnam, bet ne vairāk kā citās skolās.
Mēs neesam arodskola, mēs dodam pievienoto vērtību, nodrošinot tradīciju saglabāšanu. To arī novērtēja akreditācijas komisija, ka visa mācīšanās ir caur mākslu. Piedalāmies, organizējam konkursus savā padziļinātajā programmā. Vienmēr godalgotas vietas valsts līmenī dizainā un tehnoloģijās, rīkojam bērnu darbu izstādes utt.
Tāpat akreditācijas komisija ļoti atzinīgi novērtēja STEM (matemātikas, bioloģijas, fizikas un ķīmijas) priekšmetu mācīšanu. Uzrakstīja, ka var vest no citām blakus skolām uz Makašāniem, jo pie mums ir lieliski pedagogi, aprīkojums. Arī eksaktajos priekšmetos, angļu valodā ir bijušas pamatskolēniem pirmās vietas novadā.”
Tā vietā, lai cīnītos par savu skolu, novada domes amatpersonas vai nu vārgi atrunājas, vai nu izplata puspatiesības un pat nepatiesības. Jāatgādina, ka visa Latgale ir viena liela pierobežas zona, kur katrā ziņā jāsaglabā skolas, jo ir zināms - ja nebūs skolu, nebūs vairs nekā. Ne bibliotēku, ne kultūras namu, ne jebkādu darba vietu. Tā būs tukša zeme, kur ieskrieties ne tikai vējam vien, bet arī svešiniekiem.
Nosūtīju Izglītības un zinātnes ministrijai jautājumus par Makašānu skolu. Tie bija šādi.
1. Kaut arī šā gada janvārī Makašānu amatu pamatskola saņēma augstu novērtējumu un akreditāciju, tās esība atkal ir apdraudēta, jo nākamgad pietrūks naudas pedagogu algām: pašvaldībai neesot naudas. Kāpēc radusies šāda situācija?
2. Akreditācijas ziņojumā ir norāde gan ministrijai, gan pašvaldībai, ka skola saglabājama kā izņēmums. Taču tagad tā ir apdraudēta. Kā šādā situācijā izpildīt akreditācijas uzdevumus?
3. Skola tiek virzīta nacionālā kultūras mantojuma statusam, un tas ir valsts līmenis. Kādēļ tad valsts nefinansē skolas pedagogu algas pilnā apmērā?
Šie “augstākās matemātikas” jautājumi prasīja vismaz sešas stundas sarežģītu skaitļojumu, lai beidzot no ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem izspiestu pamācošu atbildi, sak, ķepurojieties paši.
Citēju atbildi: “Skolas ir pašvaldību dibinātas un pakļautas pašvaldībām. Šobrīd skola no valsts un pašvaldības saņem finansējumu 176 tūkstošus eiro. Nākamajā gadā, ieviešot jauno modeli “Programma skolā” no 1. septembra, no valsts budžeta plānots novirzīt 182 tūkstošus eiro. Taču kopumā šai skolai būtu nepieciešami 341 tūkstoši eiro. Starpība, kas būtu jāsedz pašvaldībai, 159 tūkstoši eiro. Skolas pastāvēšana ir pašvaldības atbildība. Akreditācijas ziņojumā ir teikts, ka skola ir saglabājama, turklāt tā tiek virzīta nacionālā kultūras mantojuma statusam. IZM ieskatā pašvaldībai kā skolas dibinātājam un saimniekam būtu nepieciešams meklēt risinājumus, kā skolai piesaistīt skolēnus un rast finansējumu. Šajā sakarā novada pašvaldībai būtu jāmeklē risinājums un sadarbība arī ar blakus esošo Rēzeknes valstspilsētu.”
Kaut gan cerību maz, tomēr teorētiski iespējams, ka Izglītības ministrija piešķirs Makašānu Amatu pamatskolai izņēmuma statusu, kaut gan atbildē par to nav ne vārda. Pretējā gadījumā teiksim “lielo paldies” par kārtējās skolas iznīcināšanu.
