“Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentā iecerētās darbības veicinās strauju lauku teritoriju degradāciju,” uzskata Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne. Runa ir par 2023. gadā sagatavoto un uz Ministru kabinetu virzīto informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Situācija ar lauku skolām ir traģiska, un to veicina ministrija ar Andu Čakšu priekšgalā.
Kopumā situācija ir šāda. Pēdējo gadu laikā izglītības nozarē tiek iniciētas un virzītas vairākas reformas, kuru pamatojumā trūkst padziļināta un elastīga redzējuma par to ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrības un valsts attīstību. Nemitīgās pārmaiņas negatīvi ietekmējušas visus izglītības sistēmā iesaistītos - skolēnus, pedagogus, izglītības iestāžu vadītājus un vecākus, līdz ar to graujot uzticību izglītības sistēmai un valsts varai kopumā.
Minētais ziņojums - ja tas gūs MK atbalstu - daudzos aspektos būs graujošs izglītības nozarei: tas turpinās padarīt skolotāja profesiju nepievilcīgāku, veicinās reģionu depopulāciju un latviskas kultūrvides izzušanu. Par to jau ir rakstīts vairākkārt, taču ministrija iet uz priekšu kā buldozers.
Minētajā dokumentā nav ņemti vērā būtiski aspekti, kas ietekmēs visus izglītojamos, pedagogus un reģionu attīstību kopumā. “Plānotajām reformām ir konkrēts mērķis: mērķtiecīgi likt pašvaldībām slēgt skolas, kā iemeslu minot tiekšanos uz izglītības kvalitāti un resursu izmantošanas efektivitāti. Šī argumentācija nav pamatota, tā ir nekorekta, nav ņemta vērā darbību pēctecība, ignorēta skolu izglītības programmu daudzveidība, reģionu līdzsvarotas attīstības, nacionālās drošības un kultūras saglabāšanas aspekts,” teic Gundega Rancāne.
Ne tikai tagad, jau pirms laika bija skaidrs, ka ministrijas aktivitātes vēl vairāk veicinās iedzīvotāju izbraukšanu no laukiem un no Latvijas kopumā. Gundega zina stāstīt, ka no Latgales aizbrauc ģimenes vairākās paaudzēs. “Dokumentā iecerētās darbības veicinās strauju lauku teritoriju degradāciju, jo ir paredzēta vidusskolu masveida reorganizācija un pamatskolu slēgšana tuvākajos pāris gados. Tas ir pretvalstiski,” ir pārliecināta Gundega.
Un tā arī ir: situācijā, kad vidējā izglītība valstī nav obligāta, kad paaugstinās dzīves dārdzība un turpinās ekonomiskā stagnācija, daudzi lauku jaunieši pēc 9. klases mācības neturpinās, jo ne katram būs iespēja pārcelties uz dzīvi pilsētā. Labprātāk viņi dosies pie saviem brāļiem un māsām, kuri piepelnās vācijās un īrijās, nevis celsies sešos no rīta, lai stundām ilgi nīktu satiksmes autobusos tikai tādēļ, lai nokļūtu lielā mācību kolhozā, kur klasē ir 30 skolēni, jo tikai šāds klašu piepildījums, pēc ministrijas uzskata, spējot sniegt nepieciešamo izglītības kvalitāti. Tostarp jau valstiski ir paziņots, ka mums ir vajadzīgs darbaspēks no trešajām valstīm: acīmredzot to latviešu vietā, kuri dosies uz ārzemēm lasīt zemenes vai mazgāt traukus?
Augstas amatpersonas publiski melo, ka lauku skolās trūkst resursu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai. Bet šobrīd ir skaidrs, ka akūts pedagogu trūkums vērojams tieši lielajās pilsētu, nevis mazajās lauku skolās. Iecere veicināt pedagogu mobilitāti, proti, piespiest skolotājus doties uz blīvāk apdzīvotajām teritorijām, ir ne vien kaitnieciska, bet nav datos pamatota: tika aptaujāti vairāk nekā 300 Rēzeknes novada pedagogu, un uz jautājumu - vai tuvākā gada laikā plānojat mainīt profesiju? - ar “jā” atbildējuši 30 procenti.
Šobrīd arī lauku skolās ir attīstīta infrastruktūra, moderns aprīkojums un tehnoloģijas, kur vairāku gadu garumā gan valsts, gan pašvaldības investējušas ievērojamus līdzekļus. Tādēļ daudzos gadījumos tieši skolu reorganizāciju vai likvidāciju var uzskatīt par līdzekļu izšķērdēšanu.
Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskola 1992. gadā tika dibināta ar izglītības un zinātnes ministra Andra Piebalga pavēli, lai bērniem un jauniešiem līdzās vispārizglītojošajiem priekšmetiem piedāvātu iespēju attīstīt talantus mākslā un tradicionālajā daiļamatniecībā, vienlaikus nodrošinot šo prasmju nodošanu nākamajām paaudzēm un stiprinot latvisko identitāti Latgalē.
Deviņdesmitajos gados skola aktīvi piedalījās Atmodas laika latviskās pašapziņas veidošanā, sniedzot jauniešiem konkurētspējīgu vispārējo vidējo un profesionāli orientēto izglītību, kopš 2012. gada arī profesionāli orientēto pamatizglītību. Tagad pēc izglītības satura reformas izglītības iestāde īsteno pamatizglītības programmas priekšmetā “Dizains un tehnoloģijas”, programmā no 1. līdz 9. klasei iekļaujot priekšmetus - daiļamatniecības pamati, kokamatniecība un tekstildizains, kā arī vairākus ar šo priekšmetu padziļinātu apguvi saistītus fakultatīvus.
Amatu vidusskolas 20 gadu esības laikā, iegūstot vispārējo vidējo un amatu izglītību, skolas absolventi kļuvuši par profesionāliem māksliniekiem, arhitektiem, pedagogiem, augstskolu pasniedzējiem, inženieriem un veiksmīgiem uzņēmējiem. Daudzi no viņiem atraduši darbu tūlīt pēc vidējās izglītības iegūšanas.
Pēdējos gados slēdza desmitiem pamatskolu Latgalē un Vidzemē, un no slēgtajām skolām bērni un jaunieši devās mācīties uz Makašāniem. Tostarp izglītības satura reforma liedza iespēju vidusskolas posmā izmantot pašu pedagogu izstrādātās autorprogrammas un mācību priekšmetu standartus, kas savulaik bija apstiprināti IZM un kalpoja izglītības iestādes dibināšanas mērķu sasniegšanai, tādēļ sadarbībā ar pašvaldību 2022. gadā tika lemts par pakāpenisku pāriešanu uz pamatizglītību ar padziļinātu amatu apguvi.
Skola atrodas 10 kilometrus no Rēzeknes, gleznainā apkārtnē Iugulovas ezera krastā. Makašānos skola ir jau kopš 1884. gada, bet 1992. gadā mazā lauku skoliņa tika pārveidota par amatu vidusskolu. Šobrīd tur mācās skolēni gan no Rēzeknes pilsētas, gan dažādiem Latgales un Vidzemes novadiem.
Skola ir vēsturiski unikāla gan ar savu mācību satura piedāvājumu, gan vidi. Skolas kolektīvs apsaimnieko desmit hektārus pašvaldības teritorijas Iugulovas ezera krastā un vairākas ēkas.
Gadu desmitiem Makašānu skolas skolotāji, skolēni un darbinieki veido skaistu un attīstošu vidi, mākslinieciski noformē ēkas, iekopj teritoriju. Skolas darbinieki un skolēni ir izgatavojuši tūkstošiem dažādu priekšmetu - galdus, durvis, logu rāmjus, solus, krēslus, ķeblīšus, dekoratīvas putnu barotavas, dažādus interjera priekšmetus, kā arī ievērojamu skaitu tekstilizstrādājumu, tajā skaitā tautu tērpus.
2007. gadā skolai tika uzbūvēta jauna ēka, kur iekārtotas amatu darbnīcas, kabineti, sporta zāle, kopmītne un palīgtelpas, tika labiekārtota teritorija. 2018. gadā, piesaistot projektu finansējumu, pie skolas izveidots vienīgais “inline” hokeja laukums Latgalē, kuru izmanto bērni, jaunieši un pieaugušie no Rēzeknes pilsētas, novada un citiem novadiem.
Skola nav tikai mācību iestāde, bet ir kļuvusi arī par ievērojamu kultūras centru, ko ik gadu apmeklē vairāki simti viesu un tūristu no visas Latvijas un ārzemēm. Makašānos ir pastāvīga mākslinieku Gundegas Rancānes un Antona Rancāna darbu iekštelpas un ārtelpas darbu ekspozīcija. Te ir arī skatāmi skolēnu darinājumi, bijušās skolas direktores Lūcijas Rancānes unikālā Latgales keramikas kolekcija un Latgales koka krucifiksu kolekcija.
Skolā notiek kultūras un sabiedriskās aktivitātes ar rakstnieku, mākslinieku, politiķu, mūziķu un folkloras kopu piedalīšanos, kā arī semināri izglītības darbiniekiem, radošas nometnes, salidojumi, meistardarbnīcas bērniem, jauniešiem un vecākiem.
Vairāku gadu desmitu laikā mērķtiecīgi veidotā vide, aprīkojums un personālsastāvs dod iespēju un priekšrocības īstenot jauno izglītības saturu. Ja tik ļoti ir nepieciešama šī kompetencēs balstītā izglītība, tad tieši Makašānos tā eksistē: par to liecina mācību procesa organizācija, kas attīsta caurviju prasmes starppriekšmetu nodarbībās.
Šāda skola ir vienīgā reģionā. “Tautas daiļamatu tradīcijas saglabāšana un mācīšana Latvijā ir tikpat nozīmīga nacionālās identitātes sastāvdaļa kā dziesmu svētki, tādēļ kopš skolas dibināšanas 1992. gadā izveidotas unikālas izglītības, kultūras, audzināšanas tradīcijas un vide, kas balstīta latviešu tradicionālajā kultūrā un sniedz būtisku ieguldījumu šā mantojuma kopšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm,” skaidro Gundega Rancāne.
Esmu bijusi šajā skolā vairākkārt. Un apbrīnas vērta ir pedagogu mērķtiecība, ieliekot audzināšanā patriotismu, latviskās vērtības un pilsonisko atbildību. Skolā ir augsti zināšanu rādītāji: olimpiādēs un konkursos tiek iegūtas godalgotas vietas, un tās ir gan amatu priekšmetos, gan arī eksaktajos mācību priekšmetos.
Makašānu skola ir viena no neparastākajām izglītības iestādēm Latvijā, kas rosina daudzas radošās iniciatīvas. Skola ar šādu izglītības programmu ir vienīgā Latgalē, tā ir viena no trim Latvijā (līdzās Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolai un Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolai). “Mūsu skolas saglabāšana un attīstības sekmēšana ir būtiska, lai daiļamatu prasmes - tāpat kā dziesmu svētku unikālās tradīcijas - neiznīktu tikai pensionāru rokdarbu pulciņos,” teic Rancāne.
Amatpersonu pēdējā laika aktīvā retorika par skolu likvidāciju un reorganizāciju mulsina sabiedrību, īpaši vecākus, ģimenes, kas turpina pamest savas dzimtās vietas, skolas un bērnudārzus. Iepriekš minētajā IZM informatīvajā ziņojumā skaidri iestrādāti mehānismi - skolēnu skaita kritērijs, aizliegums veidot apvienotas klases, investīciju plūsma, ierobežota pašvaldību rīcība, lai masveidīgi tiktu slēgtas izglītības iestādes visos Latvijas reģionos.
Tā, piemēram, lielākajā Latgales pašvaldībā - Rēzeknes novadā - kopš 2009. gada no 40 izglītības iestādēm (ieskaitot pirmsskolas iestādes) ir palikušas tikai četrpadsmit. Pašvaldības darbinieki pauž, ka sarunās ar ministri Andu Čakšu (JV) noprotama tikai vēlme dzirdēt konkrētu datumu, kad tiks likvidētas atlikušās skolas. Arī Makašānu amata skola - pēc ministrijas domām - ir likvidējama jau 2024. gadā.
Valsts drošas esības vārdā tieši IZM būtu jābūt tai iestādei, kas rāda piemēru rūpīgai, cilvēcīgai, tālredzīgai, dziļā izpratnē balstītai attieksmei pret valsts attīstību kopumā, kur izglītība ir tās būtiska daļa, nevis jāsēj nedrošība, jākūda lielās skolas pret mazajām, piesaucot tikai kaut kādu mistisku kvalitāti un lielas pedagogu algas.
Tā vietā, lai domātu, kā attīstīt infrastruktūru, lai cilvēki gribētu palikt laukos, ministrija kopā ar netālredzīgo valdību dara visu, lai noplicinātu lauku reģionus. Ja nebūs skolu, nebūs kultūras namu un bibliotēku, nebūs ģimeņu. Nebūs Latvijas. Bet varbūt tāds ir mūsu progresīvās valdības mērķis?
