“Bērni vasarā trīs mēnešu laikā ne tikai aizmirst lielāko daļu no mācību materiāla, bet arī zaudē ieradumu mācīties,” bērnus uzskatot par neattīstītām būtnēm, portālā “Manabalss.lv” parakstu vākšanu uzsācis kāds Pjotrs Kurtukovs, aicinot atteikties no vasaras brīvlaika trīs mēnešu garumā, tā vietā atstājot brīvdienas no 15. jūnija līdz 31. jūlijam. Viedokļi par to ir dažādi.
Iniciatīvas rosinātājs norāda, ka vecāki nezina, kur šajā laikā atstāt bērnus, kuri turklāt pārāk daudz lieto viedierīces. Viņš vēl piebilst, ka, sākot mācību gadu 1. septembrī, tie ir nevis zinību svētki, bet gan “soda izciešanas sākums nākamajiem deviņiem mēnešiem gan bērniem, gan skolotājiem un vecākiem”. Tikmēr semestru laikā noteiktie brīvlaiki esot par īsu, lai ar ģimeni kaut kur aizbrauktu vai citādi saplānotu pilnvērtīgu atpūtu un kopā būšanu ģimenē.
Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs: “Tas ir nepareizi formulēts uzstādījums. Ne jau brīvlaiks ir par garu, runa ir par to, ka mācību stundu ir par maz. Nav nekādu mērījumu - ir labi divi mēneši brīvlaikam vai trīs? Šāda diskusija ir neproduktīva, jo cilvēkiem nepatīk, ka viņiem kaut ko ņem nost. Par to, ka bērniem kāds taisās atņemt brīvlaiku, neviens nebūs priecīgs. Un tas tādā gadījumā tiks atņemts arī skolotājiem.”
Konstantinovs apšauba, vai kāds ir pētījis, cik ilgs laiks vajadzīgs, lai skolēniem kaut ko iemācītu. “Tas, ka iniciatīvas rosinātājs apelē pie tā, ka bērni pa trim mēnešiem atradinās mācīties, ir pilnīgas muļķības. Ne viņi ātri pie kaut kā pierod, ne arī no kaut kā atradinās. Un apgalvojumi par iegrimšanu viedierīcēs arī neiztur kritiku: ar ko atšķiras iegrimšana datoros, planšetēs un telefonos pusotra mēneša un trīs mēnešu garumā? Problēma ir tajā, ka bērni bieži vien ne ar ko jēdzīgu nenodarbojas, tātad vajag risināt šo problēmu. Un vēl. Skolu nevajag padarīt par soda izciešanas vietu vai arī - ejiet uz skolu, ja citu nav ko darīt.”
Konstantinovs uzskata, ka trīs vasaras mēnešus var produktīvi izmantot: “Nav jau tā, ka bērns mācās tikai skolā. Pusaudži ļoti nopietni mācās strādājot. Tāpēc jādomā, kā viņiem nodrošināt darbu vasarā. Tikpat svarīgi ir domāt par skolēnu vasaras nometnēm. Tā ka šīs iniciatīvas autors, visticamāk, strādā savas popularitātes celšanas virzienā, nevis rūpēs par skolēnu brīvlaika racionalizēšanu.”
Gundega Rancāne, Makašānu Amatu vidusskolas direktore, iniciatīvu saīsināt vasaras brīvlaiku nosauc par muļķīgu. “Cik tad ilga ir tā vasara? Ne jau visi bērni kopā ar vecākiem var ziemā aizbraukt uz kaut kādiem kūrortiem. Ja saīsinās vasaras brīvlaiku, tas nozīmēs: pusvasaru sēdi skolas solā, bet tumšajos rudens un ziemas vakaros - sēdi mājās. Mēs skolotāju kolektīvā visi esam šādās domās,” saka Rancāne.
Viņa uzskata, ka, protams, var meklēt iemeslus, kāpēc skolēni atradinās mācīties trīs vasaras mēnešu laikā: “Pirmkārt, skolēni nelasa grāmatas, “sēž” telefonos, spēlē spēlītes. Vecāki iegrūž bērnam rokās telefonu, lai tikai ir “nodarbināts”. Redzu, kas notiek: māte ārzemēs, tēvs bērnu “audzina” ar telefonu. Bērniem pietrūkst fizisko aktivitāšu, pietrūkst darbaudzināšanas. Pietrūkst līdzsvara ikdienas režīmā. Vai nu vecāku nav, vai nu izšķīrušies, vai dzīvo ārzemēs. Bet pusaudžu vasaras nodarbinātības problēmas jārisina gudriem pieaugušajiem, turklāt - ne ar vasaras brīvlaika saīsināšanu.”
Triju mazbērnu vecmāmiņa Eleonora Kalvišķe: “Vasaras brīvlaiks ir par īsu! Man ir mazbērni - deviņus, desmit un divpadsmit gadus veci. Mēs sadalām vasaras nodarbes pa mēnešiem, kopā ar mazbērniem braucam ekskursijās, puikas pie manis strādā dārzā, es lieku viņiem lasīt grāmatas. Man uz vasaru ir pagarš grāmatu saraksts. Pēc tam pārrunājam izlasīto. Jā, puikas pa vakariem iegrimst telefonos, bet es atļauju, jo visu dienu ir darīts kas cits. Jā, mamma un tētis strādā, viņiem tikai divas nedēļas ir atvaļinājums, bet tad tās ir prieka pilnas dienas. Un kāda jēga vasarai atņemt augustu? Tas taču silts un saulains vasaras mēnesis, kas nav jāsēž skolas solā.”
Atliek vien pabrīnīties, ka absolūtais vairākums no tiem, kuri līdz šim baudījuši skolas brīvlaiku trīs mēnešu garumā, nav kļuvuši par pilnvērtīgiem idiotiem un skolas vergiem - kā to attēlojis Pjotrs Kurtukovs. Jācer, ka saprātīgi pedagoģijas jomas darbinieki ņems vērā šo iniciatīvu un izdomās, kā saglabāt vasaru un nodarbināt skolēnus šajos trīs mēnešos.
