“Šogad pensiju indeksācija skars 98% pensionāru. No šā gada 1. oktobra mēs indeksēsim pensijas pilnā apmērā. Ja līdz šim tiek indeksētas pensijas 50% no ienākumu mediānas, kas ir 683 eiro, tad, sākot no 1. oktobra, mēs indeksēsim pensijas, sākot no 1500 eiro apmēra,” intervijā Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā” pauda labklājības ministrs Reinis Uzulnieks. Tāpat ministrs izklāstīja bāzes pensiju ieviešanas principu un mierināja, ka izdienas pensijas nevienam netikšot atņemtas.
Klausītāja rakstīja, ka pensiju indeksācija nekādi netiek līdz pensijā aizgājušajiem. Ir cēlusies minimālā alga, bet pensijas tiek indeksētas par salīdzinoši mazām summām. “Kad pirms 10 gadiem gāju pensijā, 300 eiro bija tīri tā nekas, tagad tas nav nekas, kur nu vēl “treknie gadi”…” Vai lielās taupības apstākļos pensionāriem ir cerības, ka pensiju indeksācija ies līdzi reālajai dzīves dārdzībai?
Labklājības ministrs atbildēja, ka ministrija ir labi pastrādājusi un izdarījusi labus darbus, lai palīdzētu senioriem - no šā gada 1. janvāra mums ir 1000 eiro neapliekamais minimums un, ja ir strādājošs pensionārs - 500 eiro neapliek no darba algas un 500 no pensijas.
“No šā gada 1. oktobra mēs indeksēsim pensijas pilnā apmērā. Ja līdz šim tiek indeksētas pensijas 50% no ienākumu mediānas, kas ir 683 eiro, tad, sākot no 1. oktobra, mēs indeksēsim pensijas, sākot no 1500 eiro apmēra, un 98% pensionāru saņems indeksāciju,” sacīja R. Uzulnieks.
Un trešais rīks, ar ko var palīdzēt Labklājības ministrija, ir bāzes pensija. Bet indekss jebkurā gadījumā ir atkarīgs no inflācijas un patēriņa cenu pieauguma.
R. Uzulnieks uzskata, ka sistēmiski neko mainīt nav nepieciešams, jo Latvijā ir labi sakārtota pensiju sistēma. Bet, ja skatās uz no jauna piešķirtajām pensijām, pirms pieciem gadiem jaunpiešķirtā pensija bija 420 eiro. 2025. gadā jaunpiešķirtā pensija ir 602 eiro. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jūtams pensiju kāpums, kas ir pateicoties tam, ka tika atjaunotas piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam tiem, kas pensionējās pēc 2011. gada, pakāpeniski par trim gadiem ir ieviesta pensiju indeksācija, 1000 eiro neapliekamais minimums.
Runājot ar senioru organizācijām, ko vēl varētu darīt, izskanēja viedoklis - ieviest bāzes pensiju. “Braukājot pa reģioniem un runājot ar senioriem, man par pensijām diezgan maz prasa, man prasa par zālēm,” atklāja R. Uzulnieks.
Viņš nevarot nepiekrist, ka cenu kāpums veikalos ir liels, bet indekss, par kuru indeksēs pensijas, būs zināms augustā, un tam ir jābūt tādam, kas inflāciju kompensētu.
Deputāti ir piekrituši bāzes pensijas ieviest senioriem pēc 85 gadiem, jo no 80 gadiem tā kā pietrūkst naudas. Kad astoņdesmitgadīgie seniori var cerēt uz bāzes pensiju ieviešanu?
R. Uzulnieks stāstīja, ka bijis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur deputātiem prezentējis šo koncepciju, finansējums šim mērķim budžetā nav iezīmēts, bet deputāti konceptuāli vienojās, ka tas ir pareizs virziens, uz kurieni doties.
Viņaprāt, nav taisnīgi, ka tie, kas ir pensijā, nesaņem papildu piemaksas pēc 1996. gada, līdz ar to ministrija ir gadu rēķinājusi, kas ir tas labākais, reālistiskākais, ko var ieviest, un arī visas pensionāru organizācijas piekritušas, ka varētu sākt ar 85+, jo tad tie ir 12,8 miljoni.
Ja būtu 80+, tie būtu 30 miljoni. Līdz ar to ministrija trīs gadu laikā grib pakāpeniski ieviest, ka vispirms saņem 85+, tad 80+, tad 75+ utt., kamēr nonāktu līdz 65, kur visi cilvēki saņem papildu piemaksas pie pensijas gan par stāžu līdz 1996. gadam, gan pēc 1996. gada.
Ja labklājības ministram nākamgad izdosies ieviest bāzes pensiju 85+ no 2027. gada, tad astoņdesmitgadīgie uz bāzes pensiju var cerēt 2030. gadā, piebilda R. Uzulnieks.
Tagad visas ministrijas samazina izdevumus, arī Labklājības ministrija samazinās izdevumus uz prognozētā ietaupījuma izdienas pensijām, bezdarbnieku pabalstu izmaksām. Cik tad drīz stāsies spēkā izmaiņas izdienas pensiju nosacījumos, ja ietaupījums top jau tagad? Cik skaidrs ir precīzais scenārijs, kā tas notiks?
R. Uzulnieks skaidroja, ka Valsts kanceleja bija sagatavojusi prezentāciju, kādā virzienā varētu iet, ka izdienas pensijas rēķina no pēdējo piecu gadu ienākumiem. Tas nozīmē, ka ir auguši ienākumi iekšlietu struktūrās un vēl citās, un mērķis ir apstādināt augšupejošo līkni.
“Ja piecus sešus gadus iepriekš tie bija 45 miljoni no pamatbudžeta, tad šogad tie ir 114 miljoni, ko mēs tērējam izdienas pensijām. Ja mēs nedarīsim neko, tad 2030. gadā tie jau būs 200 miljoni,” sacīja labklājības ministrs.
Viņaprāt, ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma, kas ir diezgan haotiska un nesakārtota, jo, ja atceramies, tad deviņdesmitajos gados gan vecuma pensija, gan izdienas pensija bija no 55 gadiem. Ja vecuma pensijas slieksnis tagad ir paaugstinājies un pensija ir no 65 gadiem, tad, sākot no 1998. gada, izdienas pensijas saņēmēju loks ir tikai kāpis, jo “tajā laikā ielobēja dažādas kategorijas” un tagad tur ir kategorijas, kurām, pēc R. Uzulnieka domām, tur nevajadzētu būt.
Valdība vēl nav lēmusi par konkrētiem mehānismiem vai veidiem, un arī varianti ir vairāki. Viens ir celt izdienas pensiju vecumu, ir variants samazināt saņēmēju loku, ir pakāpeniska celšana, ja cilvēks ir izdienas pensijā un strādā, tad izdienas pensiju saņem mazākā apmērā. Šādi varianti stāv uz galda, bet nav izlemts, kurā virzienā mēs ejam. Ministrs pieļāva, ka tas varētu būt 2027. gads, jo ir nepieciešams ievērot tiesiskās paļāvības principu.
Viņš sacīja, ka nevienam nekas netiks atņemts, tas attiecas uz jau piešķirtajām pensijām vai arī tiem, kam ir ļoti mazs stāžs, strādājot šajā nozarē. R. Uzulnieks sacīja, ka nav izlemts, “bet mēs esam runājuši”, ka no nākamā gada no izdienas pensiju aprēķina varētu tikt izņemta piemaksu, atvaļinājumu, atlaišanas pabalsta sadaļa.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns ir pavēstījis, ka, neapdomīgi īstenojot šo reformu, nozari varētu pamest 40% prokuroru un iestādes darbs tiktu paralizēts. Uz to R. Uzulnieks atbildēja, ka tāpēc nevajag steigties un viss rūpīgi jāapdomā, taču, viņaprāt, tas, ka darbaspējīgi cilvēki dodas izdienas pensijā 50 vai 55 gados, nav normāli.
Par izdienas pensijām tiek runāts jau gadiem. Cik drošs ir labklājības ministrs, ka šoreiz reformu tiešām izdosies īstenot? R. Uzulnieks piekrita, ka tas vienmēr ir bijis politiski ļoti jutīgs jautājums, bet viņš atgādināja, ka pirmais šo ziņu pavēstīja finanšu ministrs, tad Valsts kancelejai tika dots uzdevums apkopot visus priekšlikumus, izstrādāt konceptu.
Tāpat arī sabiedrība un paši izdienas pensiju saņēmēji ir sapratuši, ka tas nav īsti normāli, jo mums trūkst darbaspēka, pieaug pamatbudžeta izmaksas. Pēc ministra teiktā, šoreiz politiķu un sabiedrības uztvere ir mainījusies, un viņš ir iekšēji pārliecināts, ka kaut kādas izmaiņas būs.
