Mūkusalas ielas promenādes izbūve par 20,8 miljoniem eiro veikta tādā kvalitātē, ka drīz vien būs jāiztērē vēl tikpat, lai neļautu jaunajai būvei iegāzties Daugavā.
Promenādes izbūve tika sākta 2023. gada beigās un ilga divus gadus līdz nodošanai ekspluatācijā 2025. gada 22. decembrī. Tas atbilda termiņam kredītlīgumā starp pašvaldību un Latvijas valsti. Promenādes atvēršana publikai datēta ar šā gada 9. janvāri. Taču prieks par jaunbūvi turpinājās tikai līdz brīdim, kad ziemu nomainīja meteoroloģiskais pavasaris. Tajā brīdi “pasēta nokusa reizē ar sniegu un ledu,” kā pirmdien, 23. martā notikušajā Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē atzina pašvaldības izpildinstitūcijas, Ārtelpas un mobilitātes departamenta Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Slimbahs. Viņš pieteikts kā galvenais projekta izpildes uzraugs un organizētājs, ciktāl šie pienākumi attiecas uz pasūtītāju. Ne pārāk bieži norādīta būvelementa “pasēta” drupšana tiešām ir visvieglāk pamanāmais defekts, kas krīt acīs tik tikko pabeigtajā būvobjektā. Diemžēl šis defekts kalpo par signālu ne tikai meklēt, bet arī atrast vēl daudzus citus defektus. Saruna ar Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju Martu Kotello atklāj, kā pašvaldība meklē izeju no tagadējās situācijas.
Pasēta promenādē ir dzelzsbetona lenta nepilnu 20 cm augstumā un platumā un apmēram kilometra garumā. Lenta paceļas virs ietves un pie tās ir pieskrūvētas margas starp promenādi un upi. Bet ko tagad, kad pasēta acīm redzami drūp? Metāla margas izrādās ieskrūvētas materiālā, kas varbūt mazliet cietāks, bet varbūt pat mīkstāks par cieto sieru. Katrā ziņā tādā sierā iebakstīt ar pirkstu caurumu ir grūtāk nekā daudzviet betonā tas izdarīts.
Pasēta nepievērstu sev uzmanību, ja attēlā redzamais izdrupums būtu vienīgais vai tie būtu šur tur pa kādam. Nē, betons ir apdrupis garos posmos, bet paradītais caurums betona virskārtā apliecina ne vien ļaunumu, bet arī ļaunprātību. Proti, sadrupušais betons ir slēpts, pārklājot to ar špakteles vai varbūt tagad kaut kā savādāk nosaukta apdares materiāla kārtiņu, kā to apliecina špakteles lāpstiņu nospiedumi. Un tas ir ļaunāk nekā tikai betona drupšana, jo brāķa slēpšana ir apzināta darbība, par kuru nevar taisnoties tā, ka būvnieks nav zinājis, ka tam piegādā brāķa betonu vai ka būvnieks cerējis sasteigt betonēšanu līdz salam, bet sals atnācis trīs dienas ātrāk, nekā meteorologi prognozējuši. Špaktelēšana taču notika tad un tāpēc, ka par brāķi zināja celtnieki un tā nepamanīšana liecina, ka būvuzraugs un pasūtītājs objektā vai nu nav savu kāju spēruši, vai tur iegriezušies tikai tāpēc, lai palūkotos uz pilsētas torņiem, bet sev zem kājām nav skatījušies principiāli nekad.
Atliek nosaukt tos, kas atzīmējušies šādos celtniecības darbos. Būvdarbus veikusi SIA “Tilts”, kuras īpašnieki un valdes locekļi ir Sergejs un Artjoms Gridņevi. Viņus uzraudzījusi SIA "Geo Consultants", kas pieder Jānim Ābeltiņam. Būvi projektējusi SIA "BM-projekts", no kuras par labuma guvēju Uzņēmumu reģistrā pieteikusies Anete Baltā.
Pasētas betona drupšana nav vienīgais arguments, kāpēc vēlams pret dzelzs margām neatspiesties. Dzezsbetona lenta ne vien drūp, bet arī lokās vertikālajā plaknē kā mīkstais, nevis kā cietais siers. Tādam faktam divi skaidrojumi, kas neizslēdz, bet papildina viens otru. Pirmais, ka būvfirma “Tilts", t.i., “Tilta” nolīgtie apakšuzņēmēji, apakšuzņēmēja apakšuzņēmēji utt. līdz būvstrādniekam, kurš reāli kaut ko darīja neatkarīgi no viņa prasmēm vai to trūkuma, neprot apieties ar līmeņrādi. Otrais, ka mīkstā lenta locījusies līdzi tam, kā lokās virs Daugavas dūņām uzklātā krasta nostiprinājuma siena. Ja tā, tad šī locīšanās turpinās ar neprognozējamām sekām kuru katru brīdi.
Lai pieskrūvētu uz šādi izlocītas lentas rūpnieciski, tātad no patiešām taisnstūrveida posmiem ražotas margas, virs lentas likti visdažādākā biezuma ielāpi. Bildē apvienots šāds ielāps vertikālajā plaknē ar pasētas pagarinājumu, kas vēlāk pielipināts vienlaidus lējumam, lai sasniegu lentas pagrieziena punktu. Šāda konstrukcija signalizē, ka vai nu “Tiltā” neizmanto arī metramēru, vai ka nepareizu lentas garumu uzrādījis "BM-projekts", kam arī tika sava daļa pārmetumu domes komitejas 23. marta sēdē. Kā jau tādos gadījumos gaidāms, saķere starp pamatlentu un pielipinājumu tuva nullei, tāpēc savienojuma vieta, t.i., šķirba savienojuma vietā aizsmērēta ar vēl trešā paveida javu. Šādas būvkonstrukcijas sadalīšanās sastāvdaļās ir drīzāk dažu nedēļu vai mēnešu nekā gadu jautājums.
Nav nekāda pamata rēķināties ar saķeri starp lentu un ielāpiem virs tās. Metāla margas tagad vairāk tura pasētu, nekā pasēta tura margas. Vēl jo vairāk tas attiecas uz ielāpiem, kurus margas spiež pie lentas. Taču ir vietas, kuros ielāpi jau izspiesti no konstrukcijas laukā un margas karājas gaisā.
Būvējums pagaidām tomēr atzīts par glābjamu, pasētu pārbetonējot ar javu, kurā cements būšot pielikts pietiekamā daudzumā. Tagadējā betona mīkstumu no defekta par efektu pārvērtīšot tādējādi, ka betonu varot no pasētas izdauzīt, pasaudzējot konstrukcijas dziļumā iegremdētās armatūras augšējos galus, kas beidzas pasētā. Tie nodrošināšot saķeri starp jauno pasētas betonu un kopējo konstrukciju.
Tikpat aizdomīga kā pasēta ir arī tā promenādes daļa, kurā celtniekiem nevajadzēja liet savu betonu, jo margas iestiprinātas no krastmalas vecajiem nostiprinājumiem mantotajos akmens bluķos. Tomēr arī tajā promenādes posmā nekas ne ar ko nav sastiprināts un nostiprināts.
Veco bluķu posms dalās vairākos posmiņos no būvkonstrukciju veidošanas viedokļa. Ja kaut kam var ticēt, tad stiprinājumu posmam starp Akmens tiltu un Dzelzs tiltu, kur krastmalas stiprinājumi būvēti no jauna. Tālāk uz Salu tilta pusi izmantoti vecie stiprinājumi, kuru sagāšanās uz upes pusi nav ņemta vērā tāpēc, ka šāda noliekšanās neesot pastiprinājusies kopš 2018. gada, kad sākta izpēte tobrīd patiešām noplukušās krastmalas atjaunošanai. Deputāti brīdināja, ka krastmalas pārbūve varēja izsist no līdzsvara stiprinājumus, kas gadu desmitu laikā bija sasēdušies visstabilākajā veidā. Ierēdņi tam piekrita un solījās drīzumā uzstādīt monitorus krastmalas nolieces izmaiņu savlaicīgai pamanīšanai.
Taču arī ar tagadējo nolieci pietiek, lai Daugavā iegāztos margas ar vecajiem akmens bluķiem, kas vienkārši nolikti uz krastu nostiprinājuma. Starpā gan klāta java, taču tās saistītspēja ne lielāka kā slapjām smiltīm. Tiklīdz šī java izžūst, tā pārvēršas putekļos un izkūp gaisā. Attiecīgi, gaisā karājoties paliek arī akmens bluķi, kam jātur margas.
Mūkusalas promenāde parāda visu būvniecības procesa dalībnieku degradāciju, ja salīdzina to, kas uzbūvēts nupat, ar to, kā būvētas viduslaiku pilis. Lai gan tās sagrautas pārsvarā Ziemeļu kara laikā (1700-1721), to drupu sienās joprojām ieraugāmi lieli laukakmeņi 2-3 stāvu māju augstumā par spīti tam, ka lietus šīs sienas bez jumtiem skalojis un sals ārdījis simtiem gadu. Šīs sienas apliecina, ka principā laukakmeņus sasaistīt ar javu ir iespējams. Kaut kas no šīm prasmēm tika pārmantots pat līdz Akmens tilta celtniecībai ap 1955. gadu. Tā laika celtniecība līmeni apliecina Akmens tilta nobrauktuve, kas glabā par veidni izmantotā dēļa zaru rakstu. Lūk, kādam jābūt betonam, no kura 70 gadu laikā ar visām bargajām ziemām, ilgajiem lietiem, lielajām vētrām un - galvenais - automobiļu un tramvaju radītajām vibrācijām nobrucināti betona putekļi ne milimetros, bet mikronos izsakāmā biezumā.
23. marta sēdē deputāts Artūrs Klēbahs informēja, ka manījis promenādē svaigu būvdarbu pēdas, bet ne būvdarbus un būvniekus. Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš pauda, ka tā nevarētu būt, jo būvnieks pieteicis promenādes labošanu vēlāk, kad līdz ar siltuma nostabilizēšanos Latvijā sāksies būvdarbu sezona. Tomēr darbi jau notiek un krastmala mainās, tāpēc jānorāda, ka šeit publicētie fotouzņēmumi datēti ar 22. martu. Slikti, ka būvnieki nebija atnākuši uz domes komitejas sēdi un tādējādi nevarēja paskaidrot, kas tad ir mainījies - kā viņiem pāris mēnešos, bet tagad jāsaka, ka pat pāris naktīs, izdosies paveikt to, ko viņi nav spējuši divās 2024. un 2025. gada būvsezonās. Lai nu viņiem tas izdodas, bet par rezultātu varēs spriest tikai tad, kad nupat kā sakoptie būvelementi būs izturējuši lietusgāzes, salu un svelmi.
Saprotams ir Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieka Anša Pūpola jautājums, vai tiešām “Tiltu” atstās tajā celtnieku apvienībā, kam apsolīti nepilni 100 miljoni eiro par Vanšu tilta atjaunošanu. Taču tikpat saprotama ierēdņu nevēlēšanās būvuzņēmumus mainīt, jo nav garantiju iemainīt prasmīgākus būvniekus.
