Azartspēļu nozares ieņēmumi kopumā pagājušajā gadā pieauguši līdz 299,4 miljoniem eiro uz interaktīvo azartspēļu rēķina, kamēr azartspēļu automātu ieņēmumi pazūd kopā ar šiem automātiem.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija apkopojusi 2024. gada datus par naudas apriti azartspēļu legālajā segmentā. Nozares ieņēmumi attiecībā pret iepriekšējo gadu auguši par 3,7% un sasnieguši gandrīz, gandrīz 300 miljonu eiro robežlīniju. 3,7% ir mazliet virs oficiālā inflācijas līmeņa. Vēl jo iespaidīgāks šis pieaugums tāpēc, ka nauda savākta no sarūkoša skaita iedzīvotāju kopā, bet jo īpaši darbspējas jeb naudas pelnīšanas vecumā. Būtu jauki vismaz daļu no šī pieauguma izskaidrot ar ārvalstu tūristu kopskaita pieaugumu un viņu izdevumiem par izpriecām Latvijā. Tomēr paliek spēkā aizdomas, ka palielinājies arī tādu vietējo iedzīvotāju skaits, kuri atdod azartspēlēm nesamērīgi lielu daļu no savas (ģimenes) naudas. Valstij labi, ka šāda naudas aprite dod pamanāmi lielus ieņēmumus. Savukārt Rīgas pašvaldība kārtējo reizi apņēmusies iznīdēt savā teritorijā azartspēļu acīm redzamo daļu, kas gan iznīkst arī pati atbilstoši tam, kā azartspēlēs iesaistās paaudze, kam visa dzīve paiet mobilajā telefonā. Tādā gadījumā vairs nav vajadzīgas spēļu zāles ar spēļu automātiem vai spēļu galdiem.
Pagājušais gads ievērojams ar to, ka interaktīvo azartspēļu komersantu apgrozījums kaut ar 51,4 % no kopējiem azartspēļu ieņēmumiem pārsniedzis pusi no nozares kopējiem ieņēmumiem normālā darba režīmā. Proti, pārsniedzis ne tā, kā bija 2021. gada decembrī un 2022. gada janvārī un februārī, kad klātienes spēles bija vispār aizliegtas Covid-19 dēļ. Pirms šī aizlieguma interaktīvo azartspēļu īpatsvars kopējā azartspēļu apgrozījumā bija ap 20-25%. Pēc klātienes spēļu atsākšanās tās atkal dominēja, bet tagad savu īpatsvaru strauji zaudē. Naudas apgrozījums azartspēļu automātos samazinājies no 138,9 miljoniem eiro 2023. gadā līdz 130,9 miljoniem eiro pagājušajā gadā (-5,8%). Turpretī apgrozījums interaktīvajās azartspēles tajā pašā laikā audzis no 136,8 līdz 153,9 miljoniem eiro (+12,5%).
Apgalvojumu par cilvēku pievēršanos tikai un vienīgi interaktīvajām spēlēm tomēr nevar absolutizēt. Audzis arī apgrozījums pie ruletes un kāršu galdiem, taču apgrozījums pie tiem pa kārtu mazāks: pieaugums no 11,1 līdz 12,2 miljoniem eiro (+10,5%). Bingo zāles apgrozījuma samazinājums no 101 tūkstoša līdz 98 tūkstošiem eiro (-4,2%).
Rīgas pašvaldība domes pārvēlēšanas priekšvakarā ir apstiprinājusi dome jau pirms sešiem gadiem pasludināto kursu uz praktiski pilnīgu fiziski organizēto azartspēļu aizliegšanu vismaz vārdos. Kopš 1. aprīļa spēkā tagadējā (drīz jau vecā) domes sasaukuma 26. marta lēmums, kura izpilde nozīmētu visu esošo spēļu zāļu slēgšanu piecu gadu laikā. Tik ilgs laiks vajadzīgs, lai pienāktu beigu termiņi visām pašvaldības iepriekš izdotajā atļaujām par spēļu zāļu atvēršanu. Jaunas atļaujas teorētiski varētu izsniegt pēc jaunajiem noteikumiem, kas speciāli sacerēti tā, lai nekādas jaunās atļaujas izsniegt vairs nevarētu. Noteikumos ierakstīts, ka spēļu zāles nedrīkstēs atrasties ne vien pašvaldībai piederošos nekustamajos īpašumos, apkaimju centros, izglītības iestāžu teritorijās un 300 metru attālumā no tām, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un pasažieru ostās un 500 metru attālumā no tām, 300 metru attālumā no sabiedriskā transporta pieturvietām, bet arī savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās un 300 metru attālumā no šo funkcionālo zonu robežām, kā arī kultūras pieminekļos un to teritorijās, to aizsargjoslās un Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves aizsardzības teritorijās. Tātad - nedrīkstēs atrasties nekur, izņemot varbūt vienīgi Getliņu atkritumu kalna virsotni un dažas tai līdzīgas vietas.
Rīgas domes rīcība ir ņirgāšanās par Satversmes tiesu, kura pagājušā gada 4. martā atzina par neatbilstošu Satversmes 1. pantam un vēl citiem pantiem domes iepriekšējo lēmumu vispār aizliegt azartspēļu organizēšanu visā Rīgas teritorijā, izņemot četru vai piecu zvaigžņu viesnīcas. Satversmes tiesa atzina azartspēļu organizēšanu par legālu komercdarbības veidu un azartspēļu spēlēšanu par pieaugušu cilvēku tiesību realizāciju. Tajā pašā laikā tiesa atzina arī pašvaldības tiesības noteikt azartspēļu organizēšanai neatļautas teritorijas.
Lēmumu atbrīvot Rīgu no spēļu zālēm pašvaldība vispirms ietvēra 2021. gadā pieņemtajā teritorijas plānojumā, bet tā stāšanos spēkā apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 2023. gadā dome savu lēmumu pārformulēja, bet jauno lēmumu atcēla Satversmes tiesa. Tagad pieņemta tā paša lēmuma trešā versija, ko vēlreiz pārsūdzēt Satversmes tiesā solās Latvijā Licencēto azartspēļu biedrība.
Rīgas un varbūt arī citu pašvaldību solījumi aizvākt azartspēļu vietas no cilvēku acīm nelikvidē azartspēles, bet kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem Latvijā pierastos azartspēļu veidus. Tagad azartspēlēm pievēršas jaunāki cilvēki, kam spēļu zāles un spēļu automāti vairs nav vajadzīgi. Viņiem pietiekamās spēļu vietas ir datori un mobilie telefoni kā parocīgākais datoru paveids.
Latvija ir akceptējusi azartspēļu pāreju no fiziskās telpas uz interaktīvo vidi. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne “Neatkarīgajai” galvoja, ka Latvijā licencēto interaktīvo spēļu vietas tiek uzraudzītas labāk nekā fizisko spēļu vietas. Lai piedalītos interaktīvajā spēlē, tās dalībniekiem jāapliecina sava identitāte. Tādējādi spēlē nevar iesaistīties jaunieši un personas ar atkarību no spēlēm. Kopš 2020. gada Latvijā šādi cilvēki var paziņot par pašatteikšanos no spēlēšanas. Līdz pagājušā gada 31. decembrim pašatteikušos reģistrā iekļautas 76 203 personas. Savukārt aktuāls aizliegums piedalīties azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs 31. decembrī bija 35 799 personām. Tāpat interaktīvajās spēlēs vieglāk kontrolēt naudas apriti un zaudējumu limitu ievērošanu.
Azartspēlmaņiem ir tehniskas iespējas kāpināt risku, spēlējot Latvijā nelicenzētās vietnēs. Pēdējo 10 gadu laikā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija pieņēmusi 3 627 lēmumus bloķēt pieejas šādām vietnēm, bet šādas vietnes (adreses) tiek radītas aizvien no jauna. Pagājušajā gadā pieņemti 284 lēmumi par pieeju bloķēšanu. Jaunās tehnoloģijas labāk apguvuši spēlmaņi var apgādāties ar bloķēšanu apejošām ierīcēm. Tomēr viņiem būtu vērts vēlreiz pārdomāt, kāpēc to darīt - kāpēc uzticēt savus personas datus, tajā skaitā bankas konta datus juridiskām vai fiziskām personām, kas izvairās legalizēt savu nodarbošanos ar azartspēļu organizēšanu. Mazākais, ka viņu klientiem pēc tam nākas žēloties par, viņuprāt, vinnētas naudas nesaņemšanu.
Legālās azartspēles dod valstij ienākumus, kas nav nepamanāmi 17 miljardus eiro lielajā valsts kopbudžetā. Pagājušajā gadā no azartspēļu firmām un darbībām iekasēti vairāk par 100 miljoniem eiro:
| Maksājuma veids | Ieņēmumi miljonos eiro |
| Azartspēļu nodoklis | 47,9 |
| Izložu nodoklis | 4,9 |
| Izložu un azartspēļu nodeva | 3,4 |
| Nodoklis pašvaldībām kopā | 1,5 |
| Nozares uzņēmumu pārējie nodokļi | 47,7 |
| Nodeva par preču loterijām | 0,42 |
Valsts budžetā no speciālā azartspēļu un izložu nodokļa saņemtie 47,9 miljoni izrādījās par 7 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gada un par 1,8 miljoniem vairāk nekā plānots. Apmēram šāda tempā auga valsts un pašvaldību ieņēmumi arī no pārējiem maksājumiem par azartspēlēm un izlozēm. Azartspēļu un izložu nozares uzņēmumos kopā nodarbināti 2 688 strādājošie.
