Šodien Rīgā liels notikums – Uzvaras parkā tiek atklāts stacionārs panorāmas rats “Riga rise”. Sakot, ka tas ir liels notikums, pat nedomāju ironizēt. Tas patiešām ir mūsu valsts galvaspilsētai nozīmīgs notikums, jo iezīmē jaunu, būtisku vaibstu ne tikai Pārdaugavas siluetā, bet arī Rīgas kopējā tūrisma piedāvājumā.
Var rasties jautājums: kāds no šāda objekta labums Latvijas tautsaimniecībai un Rīgai kā pilsētai? Šī rata pienesums Latvijas ekonomikai - gandrīz trīs eiro par katru biļeti PVN veidolā. Kā arī apkalpojošā personāla darba algas un samaksātie nodokļi. Kopējos skaitļos droši vien tas nav nekas liels, bet tomēr. Jebkurā gadījumā, katra ekonomiskā aktivitāte, ja vien tā nav sociāli kaitīga (kā, piemēram, bēdīgi slavenās spēļu zāles), ir savā ziņā pozitīva.
Vai šis panorāmas rats pildīs tūrisma magnēta funkcijas? Diez vai, lai gan jau uz Rīgu atbraukušus tūristus tas noteikti varētu ieinteresēt. No arhitektoniskā viedokļa Rīgas panorāmas rats ir samērā vienkāršs, lai neteiktu primitīvs. Tiesa, gaidīt, lai tas izceltos ar kaut kādu īpašu oriģinalitāti, laikam būtu par daudz. Rata novietojums parka mazāk apgūtajā daļā varētu veicināt dažādas saimnieciskās aktivitātes parka pārējā daļā un visā šajā Vecrīgai pieguļošajā Pārdaugavas daļā.
Ja Rīgas pilsētas nākamā vadība sakārtotu gājēju un mikromobilitātes infrastruktūru no Akmens tilta līdz Uzvaras parkam (kura šobrīd atrodas gluži katastrofālā stāvoklī), tad tas būtu milzīgs solis Pārdaugavas kā centram tuvākās rekreācijas zonas (Uzvaras parks, Arkādijas parks, Māras dīķis) attīstībā. Ja vēl izdotos realizēt ieceri Torņakalna dzelzceļa stacijas tuvumā uzbūvēt jaunu, modernu futbola stadionu (Lucavsalas vietā), tad viss šis rajons (kopā ar Nacionālo bibliotēku un Latvijas Universitātes jaunajiem korpusiem) iegūtu jau pavisam citu pievilcības dinamiku.
Vēl pirms panorāmas rata atklāšanas sociālajos tīklos izvērtās diskusijas par samērā augstajām biļešu cenām. Jāatzīst, Latvijas apstākļiem 17 eiro nav diez cik lēti. No otras puses, ar ko salīdzinām? Var, protams, atsaukties uz “London Eye”, kur biļetes maksā 33 eiro (30 Anglijas mārciņas), taču tie tomēr ir nesalīdzināmi lielumi. Londona ir viena no pasaulē visvairāk apmeklētajām metropolēm, tūrisma meka. Rīgai no tūrisma aspekta līdzvērtīgās pilsētās līdzīgi panorāmas rati maksā lētāk: Tallinā - 10 eiro; Vīnē - 14,5 eiro; Minhenē 8-10 eiro; Hamburgā 9-12 eiro; Gdaņskā 10-12 eiro.
Acīmredzot biznesa aprēķini liecina, ka Rīgā ar mazākām cenām būs grūti atpelnīt ieguldīto, lai gan tikpat labi var jautāt: vai ar šādām cenām netiks atbaidīta daļa braukt gribētāju, bet tās jau ir tīrās spekulācijas. Uzņēmējiem ir tiesības uzlikt tādu cenu, kādu viņi grib, bet šīs atrakcijas patērētājiem pašiem lemt - vai šo pakalpojumu pirkt par šādu cenu.
Pēdējais jautājums var šķist īpaši aktuāls, ņemot vērā, ka līdzīgas atrakcijas Rīgā jau ir. Turklāt skats uz Rīgu no putna lidojuma augstumiem tiek piedāvāts ģeogrāfiski izdevīgākā vietā - no Pētera baznīcas skatu torņa. Otra līdzīga vieta ir Zinātņu akadēmijas skatu laukums. Abas šīs atrakcijas ir krietni lētākas - Pētera baznīcā deviņi eiro (kopā ar baznīcas ekspozīciju), ZA - septiņi eiro. Viesnīcas “Radison Latvija” 24. stāva kafejnīcā var pa logu skatīties par brīvu un arī vēl kafiju iedzert.
Objektivitātes labad jāatzīst, ka panorāmas rata funkcija nav vienīgi paskatīties uz pilsētu no augšas. Tā ir iespēja atpūsties no tūristiem ierastā skrējiena “viss jāredz”, kādu laiku mierīgi pasēdēt un uzskatīt, ka baudi pilsētas tūrisma piedāvājumu. Zināma alternatīva tūrisma kuģītim (ja pilsēta ir pie upes).
Negribas panorāmas rata atklāšanas dienā zīmēt sliktākos scenārijus, bet pilsētas vadībai, slēdzot līgumu par šāda objekta būvi, noteikti bija jāiekļauj punkti par objekta demontāžu, ja atrakcija izrādīsies konkurēt nespējīga. Sliktākais iespējamais scenārijs: panorāmas rats mazā pieprasījuma dēļ nespēj sevi atpelnīt, bankrotē un tad tā konstrukcija tur rūsē, radot depresīvu pamestības sajūtu visai apkārtnei.
Gribētos cerēt uz pretējo. Uz to, ka panorāmas rata atklāšana kombinācijā ar Uzvaras parka rekonstrukcijas otrās kārtas nobeigšanu iezīmēs visa šī rajona atdzimšanu un atbrīvošanos no šīs apkārtnes baigās vēstures, kuru aizsāka septiņu vācu ģenerāļu pakāršana 1946. gada 3. februārī un turpināja okupācijas staba uzsliešana 1985. gadā. Cerēsim, ka panorāmas rats būs viens no papildu faktoriem, kas gluži kā kadiķu dūmi izdzenās pagātnes mošķus no šī jaukā parka.
