Lentes pārgriešana, smaidi fotokameru zibšņos un lepni ieraksti sociālajos tīklos – tā ir pilsētas infrastruktūras attīstības redzamā puse. Pārbūvēta iela, sakārtota krastmala, izremontēts bērnudārzs vai tilts. Objekts ir gatavs, to var lietot un parādīt vēlētājam.
Taču “gatavs objekts” Rīgas realitātē ne vienmēr nozīmē “samaksāts objekts”. Arvien vairāk pilsētas projektu tiek ieslēgti nākotnes maksājumu grafikā: būvē šodien, maksā vēlāk - tad, kad svētku salūti jau sen norimuši un pilsēta jau gatavojas nākamajām svinīgajām fotogrāfijām pie nākamā objekta.
Šī budžeta rinda svinīgajos attēlos neparādās.
Atbildot uz “nra.lv” jautājumiem, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Komunikācijas pārvalde norādīja: “Rīgas pašvaldības aizņēmumu pamatsummas kopējais apjoms 612,2 mlj euro, savukārt saistības, no kurām vēl nav iestājies pamatsummu apmaksas grafiks, ir 80.2 mlj. euro.” Tas ir vairāk nekā desmitā daļa no kopējās aizņēmumu pamatsummas.
Tie nav slēpti parādi un nav finanšu pārkāpums. Komunikācijas pārvalde to raksturo kā standarta instrumentu: “Aizņēmumi ar atlikto pamatsummas maksājumu ir normāla pašvaldību aizņēmumu prakse, standarta finanšu instruments ilgtermiņa investīciju projektu īstenošanai, nevis ārkārtējs vai unikāls risinājumu tikai atsevišķiem projektiem.” Tā arī norāda, ka valsts aizdevumu izsniegšanas kārtība “paredz šī finanšu instrumenta pielietošanu ar nosacījumu, ka pamatsummas atliktā maksājuma periods nepārsniedz 3 gadus”.
Taču brīdī, kad vairāk nekā desmitā daļa aizņēmumu pamatsummas vēl tikai gaida savu pilno ienākšanu atmaksas grafikā, jautājums vairs nav tikai tehnisks. Cik daudz no nākamo gadu budžetiem Rīga jau ir rezervējusi ar šodienas lēmumiem?
Rīgas dome skaidro, ka atliktais maksājums tiek plānots atbilstoši projekta īstenošanas laikam. Komunikācijas pārvalde atbildē “nra.lv” norādīja: “Pielietojot atlikto maksājumu, izvērtējam, kā atliktā maksājuma laiks korelē ar projekta īstenošanas laiku, tas ir, aizdevumu pamatsummu atmaksu plānojam uzsākt brīdī, kad projekts tiek pabeigts, ņemot vērā arī iespējamās nobīdes projekta īstenošanas gaitā.” Īsākiem projektiem, piemēram, skolu infrastruktūras remontiem, “atliktais maksājums nepārsniedz gada slieksni, tas ir, 6-9 mēneši būvniecības procesam”.
Mūkusalas ielas krastmalas projekts šajā ziņā ir zīmīgs piemērs. Kā skaidroja preses dienests, “aizņēmuma ilgums uz 20 gadiem par investīciju projektu “Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšana un saistītās infrastruktūras būvniecība” tika noslēgts 2023. gada septembrī ar 3 gadu atlikto pamatsummas maksājumu, tas ir, pamatsummas sākam maksāt 2026. gada septembrī, kas nozīmē, ka pēdējais maksājums projekta ietvaros tika veikts šī gada februārī, savukārt pamatsummu sāksim atmaksāt šī gada septembrī”.
Formāli projekts ir pabeigts un atklāts kā jauna pilsētas telpa. Taču jau pēc nodošanas ekspluatācijā izrādījās, ka daļa risinājumu vēl jālabo vai jāpapildina. Tātad “gatavs objekts” ne vienmēr nozīmē pilnībā samaksātu vai pilnībā pabeigtu stāstu.
Šis finanšu modelis nav kādas konkrētas partijas vai viena mēra prakse. Aizņēmumi ar pamatsummas atlikto maksājumu parādās dažādos Rīgas pārvaldības posmos - gan pagaidu administrācijas laikā, gan vēlākajos domes sasaukuma politiskajos salikumos.
Publiskajos paziņojumos šāds mehānisms redzams dažādos projektos: transporta infrastruktūrā, bērnudārzu izveidē, tiltu pārbūvē, skolu remontos, veloceliņos, parku labiekārtošanā un citos pilsētas objektos.
Katru projektu atsevišķi var izskaidrot. Rīgai vajag ielas, tiltus, bērnudārzus, skolas, veloceliņus un sociālo infrastruktūru. Taču kopā tie rāda paradumu: arvien lielāka daļa pilsētas attīstības tiek finansēta ar risinājumu, kura pilnā slodze parādās vēlāk.
Vanšu tilts un nākamie lielie rēķini
Ja skolu remonti un mazāki infrastruktūras projekti rāda, ka atliktais pamatsummas maksājums Rīgā kļuvis par ierastu instrumentu, tad Vanšu tilts pārbauda šīs pieejas mērogu.
Tilta pārbūvei paredzēts aizņēmums līdz 84,46 miljoniem eiro. Atsaucoties uz Valsts budžeta likumu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, preses dienests “nra.lv” skaidroja, ka Rīgas pilsētai noteikts speciāls izņēmums - “aizņēmumu palielinājums projekta “Vanšu tilta pārbūve” īstenošanai 2026. gadā 6,7 ml.j euro, 2027. gadā 42,0 mlj. euro un 2028. gadā 35,8 mlj. euro”. Aizņēmuma atmaksas termiņš paredzēts līdz 30 gadiem ar pamatsummas atlikto maksājumu līdz trim gadiem.
Pašvaldība pati atzīst, ka šāds aizņēmumu palielinājums “viennozīmīgi rada slodzi budžetam”. Vienlaikus Komunikācijas pārvalde norāda, ka “turpmākajos divos gados samazināsies īstenojamo ES projektu apjoms” un to pašvaldība paredz “aizstāt ar pašvaldības investīciju projektiem”.
Tas ir būtisks signāls. Ja Eiropas naudas vilnis kļūst mazāks, bet pilsētas attīstības vajadzības nepazūd, lielāka nozīme būs pašvaldības pašu investīciju projektiem un tam, kā tie tiek finansēti.
Šajā kopainā nevar ignorēt arī sabiedriskā transporta modernizāciju - jaunu elektrobusu iegādi un pasažieru norēķinu sistēmas maiņu. Formāli tie nav tiešie Rīgas domes aizņēmumi tādā pašā nozīmē kā pašvaldības investīciju projekti. Taču tie nav arī ārpus pilsētas finanšu sistēmas, jo “Rīgas satiksme” ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība un tās darbība ir cieši saistīta ar pašvaldības pasūtījumu un budžeta finansējumu.
Turklāt elektrobusi un norēķinu sistēma nav vienreiz uzbūvēts objekts. Tie nozīmē arī uzturēšanu, tehnoloģiju atjaunošanu, rezerves daļas, sistēmu apkalpošanu un turpmākus darbības izdevumus.
Tāpēc jautājums nav par to, vai katrs projekts atsevišķi ir vajadzīgs. Tilts ir vajadzīgs. Skolas ir vajadzīgas. Sabiedriskajam transportam ir vajadzīgi modernāki autobusi un saprotamāka norēķinu sistēma.
Jautājums ir par kopējo slodzi, kas veidosies, kad šie lēmumi satiksies vienā un tajā pašā nākamo gadu budžetā: aizņēmumu pamatsummas atmaksa, lielo infrastruktūras projektu maksājumi un sabiedriskā transporta modernizācijas izmaksas.
Atliktais pamatsummas maksājums palīdz sabalansēt projekta īstenošanas un atmaksas laiku. Taču tas neatceļ pašu maksājumu. Tas tikai pārceļ brīdi, kad šī slodze kļūst pilnībā redzama budžetā.
Tieši tāpēc aizņēmumu struktūra vairs nav tikai tehniska budžeta detaļa. Tā kļūst par vienu no galvenajiem jautājumiem Rīgas nākamo gadu finanšu politikā.
Lielākā problēma nav informācijas trūkums. Dati ir pieejami - katrs aizņēmums ir iegrāmatots Valsts kases ikmēneša pārskatos. Par publisko uzskaiti preses dienests norādīja: “Mēneša pārskatā par pašvaldības aizņēmumiem, kas katru mēnesi tiek publicēts Valsts kases mājaslapā, tiek sniegta detalizēta informācija par katru Rīgas pašvaldības aizņēmumu, t.sk. ES finansēto projektu aizņēmumiem.” Taču pastāv būtiska atšķirība starp formālu publiskumu un saprotamu politisko atbildību pret pilsētas iedzīvotājiem.
Īpaši uzmanīgi jāskatās projekti ar Eiropas finansējumu. Tajos vienlaikus var būt ES finansējums, pašvaldības līdzfinansējums un atsevišķs aizņēmums. Komunikācijas pārvalde skaidro: “ES projektu gadījumā, saņemot priekšfinansējuma atmaksu, pašvaldība atmaksā attiecīgo aizņēmuma pamatsummas daļu.” Tātad, kā norāda pašvaldība, “veiksmīgā projekta realizācijas gadījumā saistības tiek uzņemtas tikai par līdzfinansējuma apjomu”.
Tas ir svarīgs precizējums. Šādas summas nedrīkst mehāniski likt vienā rindā ar tīru pašvaldības aizņēmumu. Bet tieši tāpēc sabiedrībai vajadzīga viena, skaidra un saprotama pilsētas “parādu karte”, nevis fragmentāras preses relīzes, komiteju lēmumi un Valsts kases pārskati.
Rīdziniekiem ir tiesības redzēt vienotu un caurskatāmu bilanci: kuri aizņēmumi jau ir uzņemti, kuros gados sākas to pamatsummas atmaksa, cik pilsētai izmaksā procentu maksājumi, cik lielu daļu sedz Eiropas finansējums un cik daudz no nākamo gadu budžeta jau šodien ir rezervēts iepriekš pieņemtiem lēmumiem.
Ja aizņēmumi ar atlikto pamatsummas maksājumu ir standarta instruments, tad arī šī instrumenta publiskai uzskaitei jābūt standarta daļai no pilsētas komunikācijas.
Bez šādas skaidrības katrs infrastruktūras objekts atsevišķi izskatās kā apsveicams sasniegums. Taču kopējā aina parādās tikai tad, kad maksājumu grafiks jau ir kļuvis par budžeta faktu.
Avoti
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Komunikācijas pārvaldes atbilde uz “nra.lv” jautājumiem, 28.05.2026.
Valsts kase, pašvaldību aizņēmumu mēneša pārskati: https://parskati.kase.gov.lv/pasv-publicesana/
