Vakar Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs tikās ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) vadību, lai saņemtu skaidrojumu par Lucavsalā federācijai piešķirtās zemes turpmāko izmantošanu, jo visas pazīmes liecina, ka Lucavsalas projekts ir zaudējis aktualitāti un tur stadions netiks būvēts.
Arī Bergholcs neuzskata Lucavsalu par piemērotu vietu stadionam. Uz “Neatkarīgās” jautājumu par stadiona ideālo vietu viņš atbild: “Būtiski faktori ir mobilitāte un pilsētas attīstības perspektīvas. Viens no faktoriem ir transporta plūsma un piekļuve teritorijai, lai izvairītos no situācijas, kad piebraukšana iespējama tikai no vienas vietas. Piemēram, Lucavsala no satiksmes un drošības viedokļa nav labs risinājums, jo piekļuve tai ir iespējama tikai no viena tilta. Otrs nozīmīgs faktors ir sabiedriskā transporta pieejamība. Stadionam jābūt viegli sasniedzamam tiem apmeklētājiem un tūristiem, kas izmantos sabiedrisko transportu. Tāpat svarīgi, lai cilvēku plūsmu varētu izmantot arī pilsētas uzņēmēji un stadiona apmeklētājiem tuvumā būtu viesnīcas, restorāni, bāri un cita infrastruktūra. Tas palīdz nodrošināt, ka apmeklētāju kustība notiek organizēti un sniedz reālu ekonomisku pienesumu apkārtējai teritorijai.”
Tad kur būvēt šo stadionu, jo Rīga ir vienīgā tāda lieluma Eiropas valsts galvaspilsēta, kurā nav neviena augstākā līmeņa UEFA un FIFA prasībām atbilstoša (4. kategorijas) futbola stadiona?
Kad 2025. gada 14. oktobrī uz Latvijas un Anglijas futbola izlašu spēli Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā ieradās vairāki tūkstoši Anglijas līdzjutēju, tad viņi piepildīja sociālos tīklus ar izsmējīgiem video no arhaiskā “Daugavas” stadiona. Īpaši tika apgaismes sistēmai, jo šādi prožektoru stabi, kādi ir šajā stadionā, citur Eiropā jau sen kā vairs nav sastopami. Tīri muzejisks relikts.
Tikmēr kaimiņos Lietuvā, Kauņā, jau pirms diviem gadiem ir uzbūvēts moderns futbola stadions, kurā šobrīd notiek Lietuvas izlases spēles. Arī Viļņā būvē jaunu stadionu un sporta kompleksu 155 miljonu eiro vērtībā, kuru paredzēts pabeigt 2028. gada sākumā vai pat 2027. gada beigās. Tikmēr Latvijā runas par jauna, moderna futbola stadiona būvi notiek jau vairāk nekā 20 gadus, bet līdz šim tās nekur tālāk par runām nav tikušas. Kāpēc tā?
Plāni regulāri mainās
Tad, kad kļuva skaidrs, ka “Skonto” stadions Rīgas centrā neatbilst mūsdienu prasībām, izvirzījās jautājums par jauna, moderna stadiona būvi. Kur? LU stadions Krišjāņa Barona ielā bija gandrīz vai ideāli piemērots šādam mērķim. Bija jau izstrādāts projekts un vizuāli apskatāms stadiona makets, taču projekts tika norauts. Kas ar ko un ko nesadalīja, var tikai minēt. Toreizējā RD kopīgu valodu ar toreizējo LFF tā arī neatrada, un rezultātā šajā vietā tapa cits rīdzinieku iecienīts objekts - Krišjāņa Barona ielas sporta un atpūtas centrs.
Tikmēr turpinājās diskusijas par alternatīvas vietas izvēli. Bija idejas stadionu būvēt Torņakalnā blakus jaunajiem LU korpusiem, bija ieceres to iespiest Uzvaras parka stūrī, kur tagad uzbūvēts bērnu sporta un rotaļu laukums, bija idejas par Mežaparku, Skansti un citām vietām. Beigās izkristalizējās doma, ka stadionu būvēs Lucavsalā, un 2024. gada aprīlī tika noslēgts RD un LFF līgums, kurš paredzēja stadiona būvei tur rezervēt vietu 10 hektāru platībā.
Taču gandrīz uzreiz pēc šī līguma noslēgšanas sākās kurnēšana, ka vieta nekam nederot, jo atrodas uz salas un tikšana tur saistās ar zināmiem transporta sarežģījumiem, kas var ievērojami samazināt stadiona apmeklētības rādītājus. Jāatceras, ka stadionos bieži vien notiek ne tikai futbola spēles, bet arī koncerti, tāpēc transporta pieejamība ir ārkārtīgi svarīga.
Lišķība kā projekta sastāvdaļa
Cits ne mazāk svarīgs jautājums bija par šī futbola stadiona būves finansējumu, jo Latvijas futbola popularitāte nav tik liela, lai šie ieguldījumi pārskatāmā nākotnē atmaksātos. Šim nolūkam ir jāpiesaista lielo futbola organizāciju FIFA un UEFA līdzfinansējums. Diemžēl, kā tas bieži gadās līdzīgās situācijās, daudz kas ir atkarīgs no valsts amatpersonu, futbola federācijas vadības un šo starptautisko sporta organizāciju vadības personiskajām attiecībām.
Var, protams, ironizēt par FIFA prezidenta Džanni Infantino pasniegto FIFA Miera balvu ASV prezidentam Donaldam Trampam, bet ar tādu klaju lišķību diemžēl lietas darās arī tik augstā līmenī. Pirmdien LFF prezidents Vadims Ļašenko publiski paziņoja, ka Latvija izvirzīšot Infantino uz nākamo FIFA prezidenta termiņu 2027. gadā. Šo reveransu Infantino virzienā nevar nesaistīt ar cerībām uz dāsnu FIFA finansiālu un cita veida atbalstu jauna stadiona būvei. Taču pagaidām tās visas ir tikai cerības.
Šobrīd futbola aprindās kā vēlamākā jaunbūvējamā stadiona vieta ir pašreizējā “Skonto” stadiona teritorija. Šā gada 6. februārī pat tika noslēgts nodomu protokols par šī stadiona iegādi. Vieta gandrīz pašā pilsētas centrā nodrošina maksimāli ērtu pieejamību, taču, no otras puses, ierobežotā teritorija liek stipri saspiesties. 4. kategorijas stadionam minimālā ietilpība ir 15 000 skatītāju vietu, kas konkrētajā gadījumā nozīmē, ka jābūvē vairāklīmeņu tribīnes, sadārdzinot konstrukciju.
Bremzē zemes īpašumtiesības
Taču tas viss būtu nieks, jo galvenās problēmas ir saistītas ar zemes īpašuma attiecībām. Pēc tam, kad šī gadsimta sākumā kādreizējais “Skonto” īpašnieks Guntis Indriksons nonāca maksātnespējas procesā, viņa īpašumi tika ieķīlāti, pārķīlāti, vairākkārt pārdoti un izveidojās ļoti sarežģīta (dalīta) īpašumstruktūra, kad zeme pieder vieniem, uz tās esošās stadiona tribīnes citiem, bet ģērbtuves jau trešajiem. Turklāt ne visi īpašnieki bija Latvijas rezidenti. Šobrīd gan skaitās, ka šos īpašumus pārvalda viens Latvijā reģistrēts uzņēmums.
Lai īpašumtiesību jautājumu atrisinātu, LFF vadībai prātā ir shēma, kurā FIFA (vai UEFA) nopērk šo zemi no to pašreizējiem īpašniekiem un tad to tālāk jau uzdāvina RD vai Latvijas valstij, ar nosacījumu, ka uz šīs zemes tiks uzbūvēts stadions. LFF cenšanās “pielīst” Infantino zināmā mērā izskaidrojama ar šo plānu un cerībām, ka FIFA šim darījumam iedos naudu.
Cits ar futbolu saistīts uzņēmējs Guntars Indriksons (opozīcijā pašreizējam LFF prezidentam) šo “Skonto” pārbūves projektu noraida kā mazperspektīvu: “Šim nav absolūti nekāda seguma, [tas ir] kaut kas līdzvērtīgs Lucavsalai. Nodomu protokols, par vēlmi iegādāties zemi, tam nav naudas, nav arī nekāda konkrēta valsts vai pašvaldības lēmuma, kas to apstiprinātu. Valsts puse beidzot ir uzsākusi izpēti (pabeigusi iepirkuma procedūru) par stadiona būvniecību, izvērtējot “Skonto” stadiona teritoriju kā vienu no, iespējams, vairākām opcijām. Tā kā izpēte sākas būtībā no nulles un diezgan sen jau ir skaidrs, ka LFF vienai nav tādas kapacitātes, lai uzbūvētu stadionu, tad šis ir brīdis, kad Rīgai pārvērtēt stadiona potenciālo novietni, jo stadions, lai arī lielāks vai mazāks, ietekmēs pilsētas dzīves ritmu. Tāpēc arī aicinu tieši šobrīd Bergholcu izskatīt arī citas, manuprāt, no pilsētas plānošanas viedokļa loģiskākas alternatīvas, jo no pilsētas iesaistes šajā projektā nekādi neizdosies izvairīties. Manuprāt, vērtīga iespēja uzklausīt gan LFF viedokli, gan alternatīvu viedokli praktiski vienlaikus.”
Pats Indriksons aktīvi aģitē par stadiona būvi Torņakalnā, taču šo vietu ne RD, ne LFF īsti neizskatot, jo brīvā teritorija esot pārāk šaura, lai tur ietilpinātu stadionu, ar to saistītas papildu ēkas, transporta stāvvietas un cilvēku piekļuves. Viena no būtiskākajām šīs vietas problēmām ir 150 VIP stāvvietu skaits, kas ir obligāts 4. kategorijas stadionam. Tiesa, vilciena stacijas tuvums ļoti daudz ko atsvērtu, bet šai vietai ir arī citi trūkumi. Tai skaitā vietas ģeofizikālās īpatnības. Šī teritorija regulāri applūst, atrodas faktiski purvā, un ir ļoti grūti nodrošināt tās pilnvērtīgu drenāžu jebkādos laika apstākļos.
Rīgas galvenais arhitekts par Skansti
Bergholcs ir visai skeptisks par ieceri stadionu būvēt “Skonto” stadiona vietā, jo “šeit ir jāņem vērā dažādi aspekti - stadions atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, tas atrodas starp dzīvojamajām mājām, kur piekļuve iespējama tikai no diviem virzieniem. Svarīgs faktors ir autostāvvietu pieejamība un teritorijas plašums. Daudzos ārvalstu piemēros pats stadions aizņem mazāko daļu no teritorijas, bet lielākā platība ir paredzēta atbalsta infrastruktūrai, piekļuvei un autostāvvietām. Tieši no šāda skatpunkta būtu jāplāno stadiona attīstība, lai tas pilsētai kļūtu nevis par slogu, bet gan par ilgtermiņa ieguvumu”.
Bergholcs atsaucas uz Rīgas pilsētas galvenā arhitekta redzējumu, kurš stadionam par piemērotāko vietu uzskata Skanstes rajonu. “Tā ir viena no straujāk attīstošajām Rīgas teritorijām, un “Arēna Rīga” jau ir pierādījusi, ka šajā apkaimē ir laba un funkcionējoša infrastruktūra. Stadiona izbūve varētu dot papildu impulsu Skanstes attīstībai. Protams, pastāv arī citi varianti, taču kopumā vietas izvērtēšanai būtu jābalstās uz skaidri definētiem kritērijiem un mērķiem,” norāda Bergholcs.
Viņš gan kritiski atzīst: “Kā komitejas priekšsēdētājs esmu uzņēmies iniciatīvu aicināt Latvijas Futbola federāciju uz sarunu, lai aktualizētu šo jautājumu gan politiskajā līmenī, gan sabiedrībā kopumā. Šobrīd projekta virzības temps nav pieņemams. Ja process turpināsies šādā ātrumā, pastāv risks, ka arī pēc divdesmit gadiem stadions joprojām nebūs uzbūvēts.”
